إحراج

Arabic

Root
ح ر ج (ḥ r j)
3 terms

Etymology

Verbal noun of أَحْرَجَ (ʔaḥraja).

Pronunciation

• IPA^(key): /ʔiħ.raːd͡ʒ/
• Rhymes: -aːd͡ʒ

Noun

إِحْرَاج • (ʔiḥrāj) m

1. verbal noun of أَحْرَجَ (ʔaḥraja) (form IV)
2. embarrassing, embarrassment, discomfiture, awkwardness

Declension

Declension of noun إِحْرَاج (ʔiḥrāj)

Singular	basic singular triptote
	Indefinite	Definite	Construct
Informal	إِحْرَاج ʔiḥrāj	الْإِحْرَاج al-ʔiḥrāj	إِحْرَاج ʔiḥrāj
Nominative	إِحْرَاجٌ ʔiḥrājun	الْإِحْرَاجُ al-ʔiḥrāju	إِحْرَاجُ ʔiḥrāju
Accusative	إِحْرَاجًا ʔiḥrājan	الْإِحْرَاجَ al-ʔiḥrāja	إِحْرَاجَ ʔiḥrāja
Genitive	إِحْرَاجٍ ʔiḥrājin	الْإِحْرَاجِ al-ʔiḥrāji	إِحْرَاجِ ʔiḥrāji

Descendants

• → Ottoman Turkish: احراج (ihrâc)