admaturo

Latin

Etymology

From ad- (“to, towards, at”) +‎ mātūrō (“ripen; hasten”).

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /ad.maːˈtuː.roː/, [äd̪mäːˈt̪uːroː]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /ad.maˈtu.ro/, [äd̪mäˈt̪uːro]

Verb

admātūrō (present infinitive admātūrāre, perfect active admātūrāvī, supine admātūrātum); first conjugation

1. to bring to maturity; hasten (something); mature, ripen

Conjugation

   Conjugation of admātūrō (first conjugation)

indicative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	admātūrō	admātūrās	admātūrat	admātūrāmus	admātūrātis	admātūrant
	imperfect	admātūrābam	admātūrābās	admātūrābat	admātūrābāmus	admātūrābātis	admātūrābant
	future	admātūrābō	admātūrābis	admātūrābit	admātūrābimus	admātūrābitis	admātūrābunt
	perfect	admātūrāvī	admātūrāvistī	admātūrāvit	admātūrāvimus	admātūrāvistis	admātūrāvērunt, admātūrāvēre
	pluperfect	admātūrāveram	admātūrāverās	admātūrāverat	admātūrāverāmus	admātūrāverātis	admātūrāverant
	future perfect	admātūrāverō	admātūrāveris	admātūrāverit	admātūrāverimus	admātūrāveritis	admātūrāverint
passive	present	admātūror	admātūrāris, admātūrāre	admātūrātur	admātūrāmur	admātūrāminī	admātūrantur
	imperfect	admātūrābar	admātūrābāris, admātūrābāre	admātūrābātur	admātūrābāmur	admātūrābāminī	admātūrābantur
	future	admātūrābor	admātūrāberis, admātūrābere	admātūrābitur	admātūrābimur	admātūrābiminī	admātūrābuntur
	perfect	admātūrātus + present active indicative of sum
	pluperfect	admātūrātus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	admātūrātus + future active indicative of sum
subjunctive		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	admātūrem	admātūrēs	admātūret	admātūrēmus	admātūrētis	admātūrent
imperfect	admātūrārem	admātūrārēs	admātūrāret	admātūrārēmus	admātūrārētis	admātūrārent
perfect	admātūrāverim	admātūrāverīs	admātūrāverit	admātūrāverīmus	admātūrāverītis	admātūrāverint
pluperfect	admātūrāvissem	admātūrāvissēs	admātūrāvisset	admātūrāvissēmus	admātūrāvissētis	admātūrāvissent
passive	present	admātūrer	admātūrēris, admātūrēre	admātūrētur	admātūrēmur	admātūrēminī	admātūrentur
imperfect	admātūrārer	admātūrārēris, admātūrārēre	admātūrārētur	admātūrārēmur	admātūrārēminī	admātūrārentur
perfect	admātūrātus + present active subjunctive of sum
pluperfect	admātūrātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	—	admātūrā	—	—	admātūrāte	—
	future	—	admātūrātō	admātūrātō	—	admātūrātōte	admātūrantō
passive	present	—	admātūrāre	—	—	admātūrāminī	—
	future	—	admātūrātor	admātūrātor	—	—	admātūrantor
non-finite forms		active			passive
		present	perfect	future	present	perfect	future
infinitives		admātūrāre	admātūrāvisse	admātūrātūrum esse	admātūrārī	admātūrātum esse	admātūrātum īrī
participles		admātūrāns	—	admātūrātūrus	—	admātūrātus	admātūrandus
verbal nouns		gerund				supine
		genitive	dative	accusative	ablative	accusative	ablative
		admātūrandī	admātūrandō	admātūrandum	admātūrandō	admātūrātum	admātūrātū

Synonyms

• (bring to maturity): mātūrō
• (hasten): mātūrō

Related terms

• mātūrō
• permātūrō

References

• “admaturo”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• “admaturo”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
• admaturo in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.