būtība

See also: būtībā

Latvian

From būt (“to be”) +‎ -ība.

būtība f (4th declension)

essence (the deepest, most meaningful, most characteristic set of features of something)
dzejas būtība ― the essence of poetry

izlemt jautājumu pēc būtības ― to resolve the question by its essence, on its merits

mainīties pašā būtībā ― to change fundamentally, in one's very essence

tu esi paviršs dialektiķis un nemīli iedziļināties lietu būtībā ― you are a sketchy dialectician, (you) don't love to go into the essence of things
essence (deepest spiritual content)
ja cilvēks kādai lietai ar visu būtību tic tad viņ što arī panāk ― if a person believes in something with all his/her essence, heart, then s/he will obtain it
(in the locative, used adverbially) in essence, essentially, basically
būtībā tā bija kļūda ― in essence, basically that was a mistake

atbilde būtībā bija pareiza ― the answer was essentially correct

pie galda policistam pēkšņi atraisījās mēle; izrādījās, ka būtībā viņš ir liels pļāpa ― the officer at the desk suddenly loosened his tongue; it turned out that he essentially, in truth was a big talker

Declension of būtība (4th declension)

	singular (vienskaitlis)	plural (daudzskaitlis)
nominative (nominatīvs)	būtība	—
accusative (akuzatīvs)	būtību	—
genitive (ģenitīvs)	būtības	—
dative (datīvs)	būtībai	—
instrumental (instrumentālis)	būtību	—
locative (lokatīvs)	būtībā	—
vocative (vokatīvs)	būtība	—