certaturus
Latin
editEtymology
editFuture active participle of certō.
Participle
editcertātūrus (feminine certātūra, neuter certātūrum); first/second-declension participle
- about to wrestle
Declension
editFirst/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | certātūrus | certātūra | certātūrum | certātūrī | certātūrae | certātūra | |
| genitive | certātūrī | certātūrae | certātūrī | certātūrōrum | certātūrārum | certātūrōrum | |
| dative | certātūrō | certātūrae | certātūrō | certātūrīs | |||
| accusative | certātūrum | certātūram | certātūrum | certātūrōs | certātūrās | certātūra | |
| ablative | certātūrō | certātūrā | certātūrō | certātūrīs | |||
| vocative | certātūre | certātūra | certātūrum | certātūrī | certātūrae | certātūra | |