citratus

Latin

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /kiːˈtraː.tus/, [kiːˈt̪räːt̪ʊs̠]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /t͡ʃiˈtra.tus/, [t͡ʃiˈt̪räːt̪us]

Adjective

cītrātus (feminine cītrāta, neuter cītrātum); first/second-declension adjective

1. citrus (containing citrus-oil)

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	cītrātus	cītrāta	cītrātum		cītrātī	cītrātae	cītrāta
genitive	cītrātī	cītrātae	cītrātī		cītrātōrum	cītrātārum	cītrātōrum
dative	cītrātō	cītrātae	cītrātō		cītrātīs
accusative	cītrātum	cītrātam	cītrātum		cītrātōs	cītrātās	cītrāta
ablative	cītrātō	cītrātā	cītrātō		cītrātīs
vocative	cītrāte	cītrāta	cītrātum		cītrātī	cītrātae	cītrāta

Adjective

cītrātus (feminine cītrāta, neuter cītrātum); first/second-declension adjective

1. Alternative form of citer

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	cītrātus	cītrāta	cītrātum		cītrātī	cītrātae	cītrāta
genitive	cītrātī	cītrātae	cītrātī		cītrātōrum	cītrātārum	cītrātōrum
dative	cītrātō	cītrātae	cītrātō		cītrātīs
accusative	cītrātum	cītrātam	cītrātum		cītrātōs	cītrātās	cītrāta
ablative	cītrātō	cītrātā	cītrātō		cītrātīs
vocative	cītrāte	cītrāta	cītrātum		cītrātī	cītrātae	cītrāta

References

• “citratus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• citratus in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition with additions by D. P. Carpenterius, Adelungius and others, edited by Léopold Favre, 1883–1887)
• citratus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.