clamitatus
Latin
editEtymology
editPerfect passive participle of clāmitō.
Participle
editclāmitātus (feminine clāmitāta, neuter clāmitātum); first/second-declension participle
Declension
editFirst/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | clāmitātus | clāmitāta | clāmitātum | clāmitātī | clāmitātae | clāmitāta | |
| genitive | clāmitātī | clāmitātae | clāmitātī | clāmitātōrum | clāmitātārum | clāmitātōrum | |
| dative | clāmitātō | clāmitātae | clāmitātō | clāmitātīs | |||
| accusative | clāmitātum | clāmitātam | clāmitātum | clāmitātōs | clāmitātās | clāmitāta | |
| ablative | clāmitātō | clāmitātā | clāmitātō | clāmitātīs | |||
| vocative | clāmitāte | clāmitāta | clāmitātum | clāmitātī | clāmitātae | clāmitāta | |