collectivus

Latin

Etymology

From collēctus (“collected”) +‎ -īvus.

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /kol.leːkˈtiː.u̯us/, [kɔlːʲeːkˈt̪iːu̯ʊs̠]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /kol.lekˈti.vus/, [kolːekˈt̪iːvus]

Adjective

collēctīvus (feminine collēctīva, neuter collēctīvum); first/second-declension adjective

1. collected or gathered together
2. syllogistic

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	collēctīvus	collēctīva	collēctīvum		collēctīvī	collēctīvae	collēctīva
genitive	collēctīvī	collēctīvae	collēctīvī		collēctīvōrum	collēctīvārum	collēctīvōrum
dative	collēctīvō	collēctīvae	collēctīvō		collēctīvīs
accusative	collēctīvum	collēctīvam	collēctīvum		collēctīvōs	collēctīvās	collēctīva
ablative	collēctīvō	collēctīvā	collēctīvō		collēctīvīs
vocative	collēctīve	collēctīva	collēctīvum		collēctīvī	collēctīvae	collēctīva

Related terms

• colligō

Descendants

• → Catalan: col·lectiu
• → English: collective
• → German: kollektiv
• → Norwegian:
  • Bokmål: kollektiv
  • Norwegian Nynorsk: kollektiv
• → Spanish: colectivo
• → Turkish: kolektif

References

• “collectivus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• collectivus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.