copulaturus

Latin

Etymology

Future active participle of cōpulō.

Participle

cōpulātūrus (feminine cōpulātūra, neuter cōpulātūrum); first/second-declension participle

1. about to couple, connect

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	cōpulātūrus	cōpulātūra	cōpulātūrum		cōpulātūrī	cōpulātūrae	cōpulātūra
genitive	cōpulātūrī	cōpulātūrae	cōpulātūrī		cōpulātūrōrum	cōpulātūrārum	cōpulātūrōrum
dative	cōpulātūrō	cōpulātūrae	cōpulātūrō		cōpulātūrīs
accusative	cōpulātūrum	cōpulātūram	cōpulātūrum		cōpulātūrōs	cōpulātūrās	cōpulātūra
ablative	cōpulātūrō	cōpulātūrā	cōpulātūrō		cōpulātūrīs
vocative	cōpulātūre	cōpulātūra	cōpulātūrum		cōpulātūrī	cōpulātūrae	cōpulātūra