duratus

Latin

Etymology

Perfect passive participle of dūrō.

Participle

dūrātus (feminine dūrāta, neuter dūrātum); first/second-declension participle

1. hardened, having been made hard
2. endured, lasted

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	dūrātus	dūrāta	dūrātum		dūrātī	dūrātae	dūrāta
genitive	dūrātī	dūrātae	dūrātī		dūrātōrum	dūrātārum	dūrātōrum
dative	dūrātō	dūrātae	dūrātō		dūrātīs
accusative	dūrātum	dūrātam	dūrātum		dūrātōs	dūrātās	dūrāta
ablative	dūrātō	dūrātā	dūrātō		dūrātīs
vocative	dūrāte	dūrāta	dūrātum		dūrātī	dūrātae	dūrāta

References

• “duratus”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers