enaturus

Latin

Etymology

Future active participle of ēnāscor.

Participle

ēnātūrus (feminine ēnātūra, neuter ēnātūrum); first/second-declension participle

1. about to sprout forth

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	ēnātūrus	ēnātūra	ēnātūrum		ēnātūrī	ēnātūrae	ēnātūra
genitive	ēnātūrī	ēnātūrae	ēnātūrī		ēnātūrōrum	ēnātūrārum	ēnātūrōrum
dative	ēnātūrō	ēnātūrae	ēnātūrō		ēnātūrīs
accusative	ēnātūrum	ēnātūram	ēnātūrum		ēnātūrōs	ēnātūrās	ēnātūra
ablative	ēnātūrō	ēnātūrā	ēnātūrō		ēnātūrīs
vocative	ēnātūre	ēnātūra	ēnātūrum		ēnātūrī	ēnātūrae	ēnātūra