exalto

See also: exaltó

Galician

Verb

exalto

1. first-person singular present indicative of exaltar

Latin

Etymology

ex- +‎ altus (“high”)

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /ekˈsal.toː/, [ɛkˈs̠äɫ̪t̪oː]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /ekˈsal.to/, [eɡˈzäl̪t̪o]

Verb

exaltō (present infinitive exaltāre, perfect active exaltāvī, supine exaltātum); first conjugation

1. to exalt or elevate
2. to praise
3. to deepen

Conjugation

   Conjugation of exaltō (first conjugation)

indicative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	exaltō	exaltās	exaltat	exaltāmus	exaltātis	exaltant
	imperfect	exaltābam	exaltābās	exaltābat	exaltābāmus	exaltābātis	exaltābant
	future	exaltābō	exaltābis	exaltābit	exaltābimus	exaltābitis	exaltābunt
	perfect	exaltāvī	exaltāvistī	exaltāvit	exaltāvimus	exaltāvistis	exaltāvērunt, exaltāvēre
	pluperfect	exaltāveram	exaltāverās	exaltāverat	exaltāverāmus	exaltāverātis	exaltāverant
	future perfect	exaltāverō	exaltāveris	exaltāverit	exaltāverimus	exaltāveritis	exaltāverint
passive	present	exaltor	exaltāris, exaltāre	exaltātur	exaltāmur	exaltāminī	exaltantur
	imperfect	exaltābar	exaltābāris, exaltābāre	exaltābātur	exaltābāmur	exaltābāminī	exaltābantur
	future	exaltābor	exaltāberis, exaltābere	exaltābitur	exaltābimur	exaltābiminī	exaltābuntur
	perfect	exaltātus + present active indicative of sum
	pluperfect	exaltātus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	exaltātus + future active indicative of sum
subjunctive		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	exaltem	exaltēs	exaltet	exaltēmus	exaltētis	exaltent
imperfect	exaltārem	exaltārēs	exaltāret	exaltārēmus	exaltārētis	exaltārent
perfect	exaltāverim	exaltāverīs	exaltāverit	exaltāverīmus	exaltāverītis	exaltāverint
pluperfect	exaltāvissem	exaltāvissēs	exaltāvisset	exaltāvissēmus	exaltāvissētis	exaltāvissent
passive	present	exalter	exaltēris, exaltēre	exaltētur	exaltēmur	exaltēminī	exaltentur
imperfect	exaltārer	exaltārēris, exaltārēre	exaltārētur	exaltārēmur	exaltārēminī	exaltārentur
perfect	exaltātus + present active subjunctive of sum
pluperfect	exaltātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	—	exaltā	—	—	exaltāte	—
	future	—	exaltātō	exaltātō	—	exaltātōte	exaltantō
passive	present	—	exaltāre	—	—	exaltāminī	—
	future	—	exaltātor	exaltātor	—	—	exaltantor
non-finite forms		active			passive
		present	perfect	future	present	perfect	future
infinitives		exaltāre	exaltāvisse	exaltātūrum esse	exaltārī	exaltātum esse	exaltātum īrī
participles		exaltāns	—	exaltātūrus	—	exaltātus	exaltandus
verbal nouns		gerund				supine
		genitive	dative	accusative	ablative	accusative	ablative
		exaltandī	exaltandō	exaltandum	exaltandō	exaltātum	exaltātū

Derived terms

• exaltātiō

Descendants

• Catalan: exaltar
• English: exalt
• French: exalter
• Galician: exaltar
• Italian: esaltare
• Occitan: exaltar
• Piedmontese: esalté
• Portuguese: exaltar
• Spanish: exaltar

References

• “exalto”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• exalto in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.

Portuguese

Pronunciation

 

• (Brazil) IPA^(key): /eˈzaw.tu/ [eˈzaʊ̯.tu]

• (Brazil) IPA^(key): /eˈzaw.tu/ [eˈzaʊ̯.tu]
  • (Southern Brazil) IPA^(key): /eˈzaw.to/ [eˈzaʊ̯.to]

• (Portugal) IPA^(key): /iˈzal.tu/ [iˈzaɫ.tu]

• Rhymes: (Portugal) -altu, (Brazil) -awtu
• Hyphenation: e‧xal‧to

Verb

exalto

1. first-person singular present indicative of exaltar

Spanish

Verb

exalto

1. first-person singular present indicative of exaltar