From lēnis (“smooth, soft, gentle”).
lēniō (present infinitive lēnīre, perfect active lēnīvī or lēniī, supine lēnītum); fourth conjugation
- to soften, soothe
- Synonyms: dēlēniō, levō, allevō, alleviō, molliō
- Antonyms: dūrō, obdūrō
- to mollify, assuage, appease, pacify
- Synonyms: sōpiō, mītigō, mānsuēscō, mānsuētō, commītigō, levō, sileō, plācō, restinguō, compōnō, domō, dēlēniō, sēdō, ēlevō, allevō, alleviō, coerceō
- Antonyms: sollicitō, excitō, īnstīgō, īnstinguō, efferō, exciō, perpellō, concieō, concitō, impellō, īnflammō, cieō, moveō, ērigō, mōlior, incendō, adhortor
| indicative
|
singular
|
plural
|
| first
|
second
|
third
|
first
|
second
|
third
|
| active
|
present
|
lēniō
|
lēnīs
|
lēnit
|
lēnīmus
|
lēnītis
|
lēniunt
|
| imperfect
|
lēniēbam
|
lēniēbās
|
lēniēbat
|
lēniēbāmus
|
lēniēbātis
|
lēniēbant
|
| future
|
lēniam
|
lēniēs
|
lēniet
|
lēniēmus
|
lēniētis
|
lēnient
|
| perfect
|
lēnīvī,
lēniī
|
lēnīvistī,
lēniistī
|
lēnīvit,
lēniit
|
lēnīvimus,
lēniimus
|
lēnīvistis,
lēniistis
|
lēnīvērunt,
lēnīvēre,
lēniērunt,
lēniēre
|
| pluperfect
|
lēnīveram,
lēnieram
|
lēnīverās,
lēnierās
|
lēnīverat,
lēnierat
|
lēnīverāmus,
lēnierāmus
|
lēnīverātis,
lēnierātis
|
lēnīverant,
lēnierant
|
| future perfect
|
lēnīverō,
lēnierō
|
lēnīveris,
lēnieris
|
lēnīverit,
lēnierit
|
lēnīverimus,
lēnierimus
|
lēnīveritis,
lēnieritis
|
lēnīverint,
lēnierint
|
| passive
|
present
|
lēnior
|
lēnīris,
lēnīre
|
lēnītur
|
lēnīmur
|
lēnīminī
|
lēniuntur
|
| imperfect
|
lēniēbar
|
lēniēbāris,
lēniēbāre
|
lēniēbātur
|
lēniēbāmur
|
lēniēbāminī
|
lēniēbantur
|
| future
|
lēniar
|
lēniēris,
lēniēre
|
lēniētur
|
lēniēmur
|
lēniēminī
|
lēnientur
|
| perfect
|
lēnītus + present active indicative of sum
|
| pluperfect
|
lēnītus + imperfect active indicative of sum
|
| future perfect
|
lēnītus + future active indicative of sum
|
| subjunctive
|
singular
|
plural
|
| first
|
second
|
third
|
first
|
second
|
third
|
| active
|
present
|
lēniam
|
lēniās
|
lēniat
|
lēniāmus
|
lēniātis
|
lēniant
|
| imperfect
|
lēnīrem
|
lēnīrēs
|
lēnīret
|
lēnīrēmus
|
lēnīrētis
|
lēnīrent
|
| perfect
|
lēnīverim,
lēnierim
|
lēnīverīs,
lēnierīs
|
lēnīverit,
lēnierit
|
lēnīverīmus,
lēnierīmus
|
lēnīverītis,
lēnierītis
|
lēnīverint,
lēnierint
|
| pluperfect
|
lēnīvissem,
lēniissem
|
lēnīvissēs,
lēniissēs
|
lēnīvisset,
lēniisset
|
lēnīvissēmus,
lēniissēmus
|
lēnīvissētis,
lēniissētis
|
lēnīvissent,
lēniissent
|
| passive
|
present
|
lēniar
|
lēniāris,
lēniāre
|
lēniātur
|
lēniāmur
|
lēniāminī
|
lēniantur
|
| imperfect
|
lēnīrer
|
lēnīrēris,
lēnīrēre
|
lēnīrētur
|
lēnīrēmur
|
lēnīrēminī
|
lēnīrentur
|
| perfect
|
lēnītus + present active subjunctive of sum
|
| pluperfect
|
lēnītus + imperfect active subjunctive of sum
|
| imperative
|
singular
|
plural
|
| first
|
second
|
third
|
first
|
second
|
third
|
| active
|
present
|
—
|
lēnī
|
—
|
—
|
lēnīte
|
—
|
| future
|
—
|
lēnītō
|
lēnītō
|
—
|
lēnītōte
|
lēniuntō
|
| passive
|
present
|
—
|
lēnīre
|
—
|
—
|
lēnīminī
|
—
|
| future
|
—
|
lēnītor
|
lēnītor
|
—
|
—
|
lēniuntor
|
| lēnīre
|
lēnīvisse,
lēniisse
|
lēnītūrum esse
|
lēnīrī
|
lēnītum esse
|
lēnītum īrī
|
| lēniēns
|
—
|
lēnītūrus
|
—
|
lēnītus
|
lēniendus,
lēniundus
|
| lēniendī
|
lēniendō
|
lēniendum
|
lēniendō
|
lēnītum
|
lēnītū
|
- “lenio”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- “lenio”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
- lenio in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.
