litigo

See also: litigó and litigò

Italian

Verb

litigo

first-person singular present indicative of litigare

Anagrams

tiglio

Latin

Etymology

From līs (“a quarrel”, oblique stem: līt-) +‎ -igō.

Pronunciation

(Classical Latin) IPA^(key): /ˈliː.ti.ɡoː/, [ˈlʲiːt̪ɪɡoː]
(modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /ˈli.ti.ɡo/, [ˈliːt̪iɡo]

Verb

lītigō (present infinitive lītigāre, perfect active lītigāvī, supine lītigātum); first conjugation

to dispute, quarrel
(law) to litigate, sue

Conjugation

Conjugation of lītigō (first conjugation)

indicative		singular			plural
indicative		first	second	third	first	second	third
active	present	lītigō	lītigās	lītigat	lītigāmus	lītigātis	lītigant
	imperfect	lītigābam	lītigābās	lītigābat	lītigābāmus	lītigābātis	lītigābant
	future	lītigābō	lītigābis	lītigābit	lītigābimus	lītigābitis	lītigābunt
	perfect	lītigāvī	lītigāvistī	lītigāvit	lītigāvimus	lītigāvistis	lītigāvērunt, lītigāvēre
	pluperfect	lītigāveram	lītigāverās	lītigāverat	lītigāverāmus	lītigāverātis	lītigāverant
	future perfect	lītigāverō	lītigāveris	lītigāverit	lītigāverimus	lītigāveritis	lītigāverint
passive	present	lītigor	lītigāris, lītigāre	lītigātur	lītigāmur	lītigāminī	lītigantur
	imperfect	lītigābar	lītigābāris, lītigābāre	lītigābātur	lītigābāmur	lītigābāminī	lītigābantur
	future	lītigābor	lītigāberis, lītigābere	lītigābitur	lītigābimur	lītigābiminī	lītigābuntur
	perfect	lītigātus + present active indicative of sum
	pluperfect	lītigātus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	lītigātus + future active indicative of sum
subjunctive		singular			plural
subjunctive		first	second	third	first	second	third
active	present	lītigem	lītigēs	lītiget	lītigēmus	lītigētis	lītigent
	imperfect	lītigārem	lītigārēs	lītigāret	lītigārēmus	lītigārētis	lītigārent
	perfect	lītigāverim	lītigāverīs	lītigāverit	lītigāverīmus	lītigāverītis	lītigāverint
	pluperfect	lītigāvissem	lītigāvissēs	lītigāvisset	lītigāvissēmus	lītigāvissētis	lītigāvissent
passive	present	lītiger	lītigēris, lītigēre	lītigētur	lītigēmur	lītigēminī	lītigentur
	imperfect	lītigārer	lītigārēris, lītigārēre	lītigārētur	lītigārēmur	lītigārēminī	lītigārentur
	perfect	lītigātus + present active subjunctive of sum
	pluperfect	lītigātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular			plural
imperative		first	second	third	first	second	third
active	present	—	lītigā	—	—	lītigāte	—
active	future	—	lītigātō	lītigātō	—	lītigātōte	lītigantō
passive	present	—	lītigāre	—	—	lītigāminī	—
passive	future	—	lītigātor	lītigātor	—	—	lītigantor
non-finite forms		active			passive
non-finite forms		present	perfect	future	present	perfect	future
infinitives		lītigāre	lītigāvisse	lītigātūrum esse	lītigārī	lītigātum esse	lītigātum īrī
participles		lītigāns	—	lītigātūrus	—	lītigātus	lītigandus
verbal nouns		gerund				supine
		genitive	dative	accusative	ablative	accusative	ablative
		lītigandī	lītigandō	lītigandum	lītigandō	lītigātum	lītigātū

Derived terms

Descendants

Italian: litigare, liticare, leticare, litiggiare
Piedmontese: litighé
Old Galician-Portuguese: lidear, lidar
- Galician: lidar
- Portuguese: lidar
Spanish: lidiar
→ Catalan: litigar
→ English: litigate
→ Middle French: litigier, litiger
→ Galician: litigar
→ Portuguese: litigar
→ Spanish: litigar

References

“litigo”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
“litigo”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
litigo in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.

Portuguese

Verb

litigo

first-person singular present indicative of litigar

Spanish

Pronunciation

IPA^(key): /liˈtiɡo/ [liˈt̪i.ɣ̞o]
Rhymes: -iɡo
Syllabification: li‧ti‧go

Verb

litigo

first-person singular present indicative of litigar