meritatus

Latin

Etymology

Perfect passive participle of meritō

Participle

meritātus (feminine meritāta, neuter meritātum); first/second-declension participle

1. This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text {{rfdef}}.

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	meritātus	meritāta	meritātum		meritātī	meritātae	meritāta
genitive	meritātī	meritātae	meritātī		meritātōrum	meritātārum	meritātōrum
dative	meritātō	meritātae	meritātō		meritātīs
accusative	meritātum	meritātam	meritātum		meritātōs	meritātās	meritāta
ablative	meritātō	meritātā	meritātō		meritātīs
vocative	meritāte	meritāta	meritātum		meritātī	meritātae	meritāta