purgatus

Latin

Etymology

Perfect passive participle of pūrgō.

Participle

pūrgātus (feminine pūrgāta, neuter pūrgātum); first/second-declension participle

1. purged

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	pūrgātus	pūrgāta	pūrgātum		pūrgātī	pūrgātae	pūrgāta
genitive	pūrgātī	pūrgātae	pūrgātī		pūrgātōrum	pūrgātārum	pūrgātōrum
dative	pūrgātō	pūrgātae	pūrgātō		pūrgātīs
accusative	pūrgātum	pūrgātam	pūrgātum		pūrgātōs	pūrgātās	pūrgāta
ablative	pūrgātō	pūrgātā	pūrgātō		pūrgātīs
vocative	pūrgāte	pūrgāta	pūrgātum		pūrgātī	pūrgātae	pūrgāta

References

• “purgatus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• “purgatus”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
• purgatus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.