Latin

edit

Etymology

edit

From sēdāt- (perfect passive participial stem of sēdō) +‎ -īvus.

Pronunciation

edit

Adjective

edit

sēdātīvus (feminine sēdātīva, neuter sēdātīvum); first/second-declension adjective

  1. (Medieval Latin) calming, allaying

Declension

edit

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative sēdātīvus sēdātīva sēdātīvum sēdātīvī sēdātīvae sēdātīva
genitive sēdātīvī sēdātīvae sēdātīvī sēdātīvōrum sēdātīvārum sēdātīvōrum
dative sēdātīvō sēdātīvae sēdātīvō sēdātīvīs
accusative sēdātīvum sēdātīvam sēdātīvum sēdātīvōs sēdātīvās sēdātīva
ablative sēdātīvō sēdātīvā sēdātīvō sēdātīvīs
vocative sēdātīve sēdātīva sēdātīvum sēdātīvī sēdātīvae sēdātīva

Descendants

edit
  • Old French: sedatif
    • French: sédatif
    • Middle English: sedatif
  • English: sedative

References

edit
  NODES
Note 1