See also: tálio

Esperanto

edit
 
Esperanto Wikipedia has an article on:
Wikipedia eo

Pronunciation

edit
  • IPA(key): [taˈlio]
  • Rhymes: -io
  • Hyphenation: ta‧li‧o

Etymology 1

edit

Borrowed from Polish talia, French taille, etc.

Noun

edit

talio (accusative singular talion, plural talioj, accusative plural taliojn)

  1. (anatomy) waist

Etymology 2

edit

Noun

edit

talio (accusative singular talion, plural talioj, accusative plural taliojn)

  1. thallium

Galician

edit
 
Galician Wikipedia has an article on:
Wikipedia gl

Noun

edit

talio m (uncountable)

  1. thallium

Latin

edit

Etymology 1

edit

From tālis (such) +‎ -iō.[1]

Noun

edit

tāliō f (genitive tāliōnis); third declension

  1. punishment equal to the injury sustained; retaliation
Declension
edit

Third-declension noun.

singular plural
nominative tāliō tāliōnēs
genitive tāliōnis tāliōnum
dative tāliōnī tāliōnibus
accusative tāliōnem tāliōnēs
ablative tāliōne tāliōnibus
vocative tāliō tāliōnēs
Descendants
edit
  • French: talion
  • Italian: taglione
  • Occitan: talion
  • Portuguese: talião

Etymology 2

edit

From tālea (cutting from a plant) +‎ (verb-forming suffix). Attested from the sixth century CE, while a prefixed intertāliō is attested earlier in Nonius.[2]

Alternative forms

edit

Verb

edit

tāliō (present infinitive tāliāre, perfect active tāliāvī, supine tāliātum); first conjugation (Late Latin)

  1. to cut
  2. to prune (cut a shoot)
Conjugation
edit
   Conjugation of tāliō (first conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present tāliō tāliās tāliat tāliāmus tāliātis tāliant
imperfect tāliābam tāliābās tāliābat tāliābāmus tāliābātis tāliābant
future tāliābō tāliābis tāliābit tāliābimus tāliābitis tāliābunt
perfect tāliāvī tāliāvistī tāliāvit tāliāvimus tāliāvistis tāliāvērunt,
tāliāvēre
pluperfect tāliāveram tāliāverās tāliāverat tāliāverāmus tāliāverātis tāliāverant
future perfect tāliāverō tāliāveris tāliāverit tāliāverimus tāliāveritis tāliāverint
passive present tālior tāliāris,
tāliāre
tāliātur tāliāmur tāliāminī tāliantur
imperfect tāliābar tāliābāris,
tāliābāre
tāliābātur tāliābāmur tāliābāminī tāliābantur
future tāliābor tāliāberis,
tāliābere
tāliābitur tāliābimur tāliābiminī tāliābuntur
perfect tāliātus + present active indicative of sum
pluperfect tāliātus + imperfect active indicative of sum
future perfect tāliātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present tāliem tāliēs tāliet tāliēmus tāliētis tālient
imperfect tāliārem tāliārēs tāliāret tāliārēmus tāliārētis tāliārent
perfect tāliāverim tāliāverīs tāliāverit tāliāverīmus tāliāverītis tāliāverint
pluperfect tāliāvissem tāliāvissēs tāliāvisset tāliāvissēmus tāliāvissētis tāliāvissent
passive present tālier tāliēris,
tāliēre
tāliētur tāliēmur tāliēminī tālientur
imperfect tāliārer tāliārēris,
tāliārēre
tāliārētur tāliārēmur tāliārēminī tāliārentur
perfect tāliātus + present active subjunctive of sum
pluperfect tāliātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present tāliā tāliāte
future tāliātō tāliātō tāliātōte tāliantō
passive present tāliāre tāliāminī
future tāliātor tāliātor tāliantor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives tāliāre tāliāvisse tāliātūrum esse tāliārī tāliātum esse tāliātum īrī
participles tāliāns tāliātūrus tāliātus tāliandus
verbal nouns gerund supine
genitive dative accusative ablative accusative ablative
tāliandī tāliandō tāliandum tāliandō tāliātum tāliātū
Derived terms
edit
Descendants
edit

References

edit
  1. ^ De Vaan, Michiel (2008) Etymological Dictionary of Latin and the other Italic Languages (Leiden Indo-European Etymological Dictionary Series; 7), Leiden, Boston: Brill, →ISBN, page 605
  2. ^ Walther von Wartburg (1928–2002) “taliare”, in Französisches Etymologisches Wörterbuch, volumes 13: T–Ti, page 53

Further reading

edit
  • talio”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • talio in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition with additions by D. P. Carpenterius, Adelungius and others, edited by Léopold Favre, 1883–1887)
  • taliare in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition with additions by D. P. Carpenterius, Adelungius and others, edited by Léopold Favre, 1883–1887)
  • talio in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.
  • talio”, in William Smith et al., editor (1890), A Dictionary of Greek and Roman Antiquities, London: William Wayte. G. E. Marindin

Polish

edit

Pronunciation

edit
  • IPA(key): /ˈta.ljɔ/
  • Rhymes: -aljɔ
  • Syllabification: ta‧lio

Noun

edit

talio

  1. vocative singular of talia

Spanish

edit
Chemical element
Tl
Previous: mercurio (Hg)
Next: plomo (Pb)

Etymology

edit

From Ancient Greek θαλλός (thallós, green shoot or branch) +‎ -io, after its bright green spectral emission lines.

Pronunciation

edit
  • IPA(key): /ˈtaljo/ [ˈt̪a.ljo]
  • Audio:(file)
  • Rhymes: -aljo
  • Syllabification: ta‧lio

Noun

edit

talio m (uncountable)

  1. thallium
edit

Further reading

edit
  NODES
HOME 1
languages 2
Note 1
os 3