temulentus

Latin

Etymology

From the same root as tēmētum (“intoxicating drink”) +‎ -ulentus (“full of, abounding in”).

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /teː.muˈlen.tus/, [t̪eːmʊˈɫ̪ɛn̪t̪ʊs̠]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /te.muˈlen.tus/, [t̪emuˈlɛn̪t̪us]

Adjective

tēmulentus (feminine tēmulenta, neuter tēmulentum); first/second-declension adjective

1. drunken, intoxicated

   Synonyms: see Thesaurus:ebrius

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	tēmulentus	tēmulenta	tēmulentum		tēmulentī	tēmulentae	tēmulenta
genitive	tēmulentī	tēmulentae	tēmulentī		tēmulentōrum	tēmulentārum	tēmulentōrum
dative	tēmulentō	tēmulentae	tēmulentō		tēmulentīs
accusative	tēmulentum	tēmulentam	tēmulentum		tēmulentōs	tēmulentās	tēmulenta
ablative	tēmulentō	tēmulentā	tēmulentō		tēmulentīs
vocative	tēmulente	tēmulenta	tēmulentum		tēmulentī	tēmulentae	tēmulenta

Derived terms

• tēmulentia

Related terms

• abstēmius
• tēmētum

Descendants

• Portguese: temulento
• Spanish: temulento

References

• “temulentus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• “temulentus”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
• temulentus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.