Oslo
Oslo (norvēģu: Oslo, IPA: [[ˈʊ̂ʂlʊ]]) ir pilsēta Norvēģijas dienvidaustrumos, osta pie Ziemeļjūras Oslofjorda. Norvēģijas galvaspilsēta un lielākā pilsēta. Oslo 2013. gada 1. janvārī dzīvoja 623 966 iedzīvotāji. Lielāko pilsētas teritoriju jeb 2/3 no teritorijas veido meži un ūdeņi.
| Oslo Oslo | |||
|---|---|---|---|
| galvaspilsēta | |||
 | |||
| |||
  Oslo | |||
| Koordinātas: 59°56′58″N 10°45′23″E / 59.94944°N 10.75639°EKoordinātas: 59°56′58″N 10°45′23″E / 59.94944°N 10.75639°E | |||
| Valsts |
 Norvēģija | ||
| Filke | Oslo | ||
| Dibināta | 1048. gadā | ||
| Citi nosaukumi | Kristiānija (Christiania, Kristiania) (1624-1924) | ||
| Administrācija | |||
| • Mērs | Fabians Stengs | ||
| Platība[1] | |||
| • galvaspilsēta | 480,8 km2 | ||
| Iedzīvotāji (2023)[2] | |||
| • galvaspilsēta | 709 037 | ||
| • vieta | 1. | ||
| • blīvums | 1 314,7/km² | ||
| • urbānā teritorija | 912 046 | ||
| • aglomerācija | 1 442 318 | ||
| Laika josla | CET (UTC+1) | ||
| • Vasaras laiks (DST) | CEST (UTC+2) | ||
| Mājaslapa | oslo.kommune.no | ||
 Oslo Vikikrātuvē | |||
Oslo ir Norvēģijas ekonomiskais, tirdzniecības, banku, rūpniecības un kuģniecības centrs. Pilsēta ir nozīmīgs jūrniecības un jūras tirdzniecības centrs Eiropā. Oslo atrodas daudzi lielie jūrniecības uzņēmumi, no kuriem daži ir vieni no lielākajiem kuģniecības, kuģu aģentu un jūras apdrošināšanas brokeru uzņēmumiem pasaulē.
Iedzīvotāju skaits ar katru gadu pieaug arvien straujāk, padarot to par visātrāko iedzīvotāju skaitu pieaugumu Eiropā.[3] Tas galvenokārt ir saistīts ar augsto dzimstību un lielo imigrantu pieplūdumu, kā arī vietējo iedzīvotāju migrāciju. 2012. gada 1. janvārī 23% no pilsētas iedzīvotājiem bija imigranti.[4]
Jau daudzus gadus Oslo ir iekļauta pasaules dārgāko pilsētu sarakstā līdzās tādām pilsētām kā Sidneja, Tokija, Cīrihe un citām. 2009. gadā Oslo tika atzīta par pasaulē dārgāko pilsētu. 2011. gadā pilsēta ieņēma otro vietu pēc Tokijas, bet 2012. gadā pilsēta tika ierindota ceturtajā vietā kā pasaules dārgākā pilsēta.[5]
Oslo tiek dēvēta par elektromobiļu galvaspilsētu. 2019. gadā pilsēta saņēma balvu kā Eiropas zaļākā galvaspilsēta. Norvēģijas galvaspilsēta saņēma augstāko novērtējumu astoņās no 12 kategorijām.[6]
Vēsture
labot šo sadaļuSāgas vēsta, ka Oslo dibināta 1048. gadā un to dibinājis Norvēģijas karalis Haralds III. Oslo tiek uzskatīta par galvaspilsētu kopš Hākona V valdīšanas laikiem (1299—1319), kad viņš tur patstāvīgi dzīvoja. Viņš arī sāka būvēt Akešhūsa cietoksni.
Oslo vairākas reizes ir tikusi smagi iznīcināta ar uguni. Pēc uguns nelaimes 1624. gadā Norvēģijas un Dānijas karalis Kristiāns IV atjaunoja pilsētu citā vietā, nosaucot to par Kristiāniju (Christiania). Kristiānija saglabāja Norvēģijas centrālās pilsētas raksturu, kaut arī pati Norvēģija bija personālūnijā ar Dāniju (1483-1814) un Zviedriju (1814-1905). 1850. gadā pilsēta bija visvairāk apdzīvotā pilsēta Norvēģijā pārspējot Bergeni.
1905. gadā Oslo kļuva par neatkarīgās Norvēģijas galvaspilsētu. 1925. gadā pilsēta ieguva savu tagadējo nosaukumu Oslo. Rātsnams tika izveidots bijušajā graustu rajonā, to cēla no 1931-1950. gadam.
Otrā pasaules kara laikā 1940. gada 8. aprīlī Oslo okupēja Vācijas karaspēks. Oslo darbojās kolaborantu valdība Kvislinga vadībā. Oslo tika atbrīvota tikai pēc Vācijas kapitulācijas karā.
2011. gada 22. jūlijā Norvēģijā notika divi terorakti, kas bija vērsti pret valdību un civiliedzīvotājiem. Viens no tiem notika Oslo, kuras laikā notika bumbas sprādziens valdības ēku kvartālā. Oslo bojā gāja astoņi cilvēki un vairāki desmiti cilvēku tika ievainoti.
Ievērojamākās vietas
labot šo sadaļu- Akešhūsa cietoksnis (Akershus festning)
- Karaļa pils (Det Kongelige Slottet)
- Norvēģu Tautas muzejs (Norsk Folkemuseum) - liels etnogrāfiskais brīvdabas muzejs
- Pilsētas rātsnams, kur notiek gadskārtējās Nobela miera prēmijas ceremonijas
- Munka muzejs (Munchmuseet)
- Vīgelanna parks (Vigelandsanlegget) - skulptūru parks
- Vikingu kuģu muzejs (Vikingskipshuset)
Cilvēki
labot šo sadaļuOslo ir dzimuši šādi ievērojami cilvēki:
- Hjetils Omots (Kjetil Aamodt) (1971-) - kalnu slēpotājs
- Ragnars Frišs (Ragnar Frisch) (1895-1973) - ekonomists (ekonometrija)
- Juhans Galtungs (Johan Galtung) (1930-2024) - politologs, Oslo Miera pētīšanas institūta dibinātājs
- Justeins Gorders (Jostein Gaarder) (1952-) - rakstnieks (Sofijas pasaule/Sofies verden, 1995)
- Sonja Henī (Sonja Henie) (1912-1969) - daiļslidotāja
- Lāšs Sobijs-Kristensens (Lars Saabye Christensen) (1953-) - rakstnieks (Pusbrālis/Halvbroren, 2001)
- Jenss Stoltenbergs (Jens Stoltenberg) (1959-) - politiķis, Norvēģijas premjers (2000-2001, 2005-2013)
- Juhans Svensens (Johan Svendsen) (1840-1911) - komponists
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 Q87265903.
- ↑ «Kommunefakta» (būkmols). Skatīts: 4 marts 2023.
- ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 31. martā. Skatīts: 2013. gada 26. martā.
- ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 18. februārī. Skatīts: 2013. gada 26. martā.
- ↑ Melanie Hicken. «The world's most expensive cities». CNNMoney, 2013. gada 6. febr..
- ↑ «Naftas lielvalsts Norvēģija mērķtiecīgi gatavojas pārejai uz zaļāku ekonomiku». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-07-02.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Oslo.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
 | Šis ar Norvēģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |