tidwritere

Old English

Etymology

From tīd +‎ wrītere.

Noun

tīdwrītere m

1. chronicler, annalist

   Synonym: cranicwrītere

Declension

Strong ja-stem:

	singular	plural
nominative	tīdwrītere	tīdwrīteras
accusative	tīdwrītere	tīdwrīteras
genitive	tīdwrīteres	tīdwrītera
dative	tīdwrītere	tīdwrīterum

References

• Joseph Bosworth and T. Northcote Toller (1898) “tīdwrītere”, in An Anglo-Saxon Dictionary‎^[1], 2nd edition, Oxford: Oxford University Press.