būt (yks. 1. esmu, 2. esi, 3. ir; imperf. 1. biju)
- olla
- būt vai nebūt – ollako vai eikö olla
- (subjekti datiivissa) olla jollakin, jollakulla; omistaa
- Mātei ir māsa. – Äidillä on sisko.
- Man ir brālis un divas māsas. – Minulla on veli ja kaksi siskoa.
- synteettisten aikamuotojen apuverbinä (perfekti, pluskvamperfekti ja II futuuri)
- esmu cēlis – olen nostanut
- biju cēlis – olin nostanut
- būšu cēlis – nostan , "tulen nostamaan"
- epäsäännöllinen, ei taivutusluokkaa
- Indikatiivi
| Persoona |
Pronomini |
Preesens |
Imperfekti |
Futuuri
|
| yksikön 1. |
es |
esmu |
biju |
būšu
|
| yksikön 2. |
tu |
esi |
biji |
būsi
|
| yksikön 3. |
viņš, viņa |
ir |
bija |
būs
|
| monikon 1. |
mēs |
esam |
bijām |
būsim
|
| monikon 2. |
jūs |
esat |
bijāt |
būsit, būsiet
|
| monikon 3. |
viņi, viņas |
ir |
bija |
būs
|
- Imperatiivi
| Persoona |
Pronomini |
|
| yksikön 1. |
es |
—
|
| yksikön 2. |
tu |
esi
|
| yksikön 3. |
viņš, viņa |
lai ir
|
| monikon 1. |
mēs |
būsim
|
| monikon 2. |
jūs |
esiet
|
| monikon 3. |
viņi, viņas |
lai ir
|
- Konditionaali
| Aikamuoto |
|
| preesens |
būtu
|
| imperfekti |
būtu bijis
|
- Latviešu literārās valodas vārdnīca – Rīgā : Zinātne, 1972-1996.
- Verkkoversio: tezaurs LLVV
