Eduards Voļters

Eduards Voļters (vuocīšu: Eduard Wolter, lītaunīku: Eduardas Volteris, 1856—1941) beja vuocboltīšu etnografs, volūdzininīks, bibliografs, latgaļu folklorys aizraksteituojs i tāmātuojs.

Dzeivys guojums

Dzims 1856 goda marta 6 dīnā Reigā. Studiejs volūdzineibu Leipcigā, beidzs krīvu literaturys studejis Tarbatā, aizastuojs magistra cylu Harkiva Universitetā. Nu 1918 goda dzeivuojs Viļnē, bejs Viļnis ļaudyskuos bibliotekys direktors (1918—1919), Kaunis centraluos vaļstiskuos bibliotekys vadeituojs i Kaunis mīsta muzeja vadeituojs (1919—1922). Bejs vīns nu Lītovys Universiteta īstateišonys iniciatoru, piečuok bejs Lītovys Universiteta (vāluok — Vītauta Leluo universitets) profesors (1922—1933), skaitejs aizviesturis, etnografejis i ct. kursus.

XIX godusymta beiguos apbraukaliejs lelu Latgolys daļu — Daugpiļs, Rēznis i Ludzys apleiciņus, aizrakstejs daudzejis latgaļu tautysdzīsmis, duorzeņus i tradicejis. Juos izlaids gruomotā „Materiali Vitebska gubernejis latvīšu patautys etnografejai” ("Материалы для этнографии латышского племени Витебской губернии", 1890).