2012. gads
gads
(Pāradresēts no 2012)
- «2012» pāradresējas uz šejieni. Citas nozīmes skatīt lapā 2012 (nozīmju atdalīšana).
Šajā rakstā esošā informācija ir novecojusi. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, atjauninot raksta saturu, lai tas atspoguļotu pēdējo pieejamo informāciju. Diskusijā var parādīties dažādi ieteikumi. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
2012. (MMXII) bija garais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās svētdienā.
| Tūkstošgades: | |
| Gadsimti: | |
| Desmitgades: | |
| Gadi: |
| Latvija | |
| Laikapstākļi Latvijā | |
| Sports | |
| Kosmonautika |
| Gregora kalendārs | 2012 MMXII |
| Ab urbe condita | 2765 |
| Armēņu kalendārs | 1461 ԹՎ ՌՆԿԱ |
| Asīriešu kalendārs | 6762 |
| Bahāju kalendārs | 168—169 |
| Bengāliešu kalendārs | 1419 |
| Berberu kalendārs | 2962 |
| Budistu kalendārs | 2556 |
| Birmiešu kalendārs | 1374 |
| Bizantiešu kalendārs | 7520—7521 |
| Ķīniešu kalendārs | 辛卯年 (Metāla trusis) 4708 vai 4648 — līdz — 壬辰年 (Ūdens drakons) 4709 vai 4649 |
| Koptu kalendārs | 1728—1729 |
| Etiopu kalendārs | 2004—2005 |
| Ebreju kalendārs | 5772—5773 |
| Hindu kalendāri | |
| - Vikram Samvat | 2068—2069 |
| - Shaka Samvat | 1934—1935 |
| - Kali Juga | 5113—5114 |
| Holocēna kalendārs | 12012 |
| Igbo kalendārs | 1012—1013 |
| Irānas kalendārs | 1390—1391 |
| Islāma kalendārs | 1433—1434 |
| Jūlija kalendārs | Gregora kalendārs mīnus 13 dienas |
| Korejas kalendārs | 4345 |
| UNIX laiks | 1325376000—1356998399 |
Notikumi
labot šo sadaļuJanvāris
labot šo sadaļu- Par Eiropas kultūras galvaspilsētu kļuva Gimarainša Portugālē un Maribora Slovēnijā;
- atklāta jauna varžu suga, mazākais pašlaik zināmais mugurkaulnieks Paedophryne amauensis.
- Ķīna paziņoja, ka pirmo reizi pilsētu iedzīvotāju skaits valstī ir pārsniedzis lauku iedzīvotāju skaitu.
- 1.—15. janvāris — Dienvidamerikā notika 33. Dakaras rallijs.
- 1. janvāris:
- spēkā stājās jauna Ungārijas konstitūcija;
- par Eiropas Savienības prezidējošo valsti kļuva Dānija;
- Hosē Grasiano da Silva kļuva ANO Pārtikas un Lauksaimniecības organizācijas ģenerālsekretāru.
- 2. janvāris — Ungārijā tūkstošiem cilvēku protestēja pret jauno konstitūciju.
- 3. janvāris — Māršala salās notika prezidenta vēlēšanas, kurās uzvarēja Kristofers Loīks.
- 5. janvāris:
- šiītu rajonos Bagdādē bumbas sprādzienā nogalināts vismaz 21 cilvēks.
- par Jamaikas premjerministri kļuva Portija Simpsone Millere.
- 6. janvāris — Sīrijas galvaspilsētā Damaskā nogranda sprādziens, kurā dzīvību zaudēja 35 cilvēki.[1]
- 7. janvāris:
- gaisa balona katastrofā Jaunzēlandē gāja bojā 11 cilvēki.[2]
- Indonēzijas Moluku salās notika zemestrīce ar 5,6 magnitūdu.
- 8. janvāris — Austrijas rietumdaļu pārklāja bieza sniega sega, bloķējot automašīnu un dzelzceļa satiksmi un iesprostojot Alpu kalnu kūrortos tūkstošiem tūristu un vietējo iedzīvotāju.[3]
- 9. janvāris:
- Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs 2012. gadu Krievijā pasludināja par Krievijas vēstures gadu.
- gāzes balonu sprādzienā un tam sekojošā ugunsgrēkā Maskavas restorānā "Il Pittore" bojā gājuši 2 cilvēki, bet cietuši 39.[4]
- Bagdādē nogranda 2 bumbu sprādzieni, kurā bojā gāja 14 cilvēki.[5]
- Jaunzēlandes Kermadeka salās notika zemestrīce ar 5 magnitūdu.
- Raimundo Pereira kļuva par Gvinejas—Bisavas pagaidu prezidentu.
- 10. janvāris — Argentīnas futbolists Lionels Mesi tika atzīts par labāko futbola spēlētāju pasaulē.
- 11. janvāris — Indonēziju satricināja zemestrīce ar 7,3 magnitūdu, kuras epicentrs fiksēts 423 km no Banda Ačehas pilsētas.[6]
- 12. janvāris:
- Vjekoslavs Bevanda kļuva par Bosnijas un Hercegovinas premjerministru.
- Tadžikistāna un Burkinafaso izveidoja diplomātiskās attiecības.
- 13. janvāris:
- Kiribati notika prezidenta vēlēšanas.
- Tadžikistāna un Jordānija izveidoja diplomātiskās attiecības.
- 14. janvāris:
- par Gvatemalas prezidentu kļuva Oto Peress Molina;
- Taivānā notika prezidenta vēlēšanas, kurās uzvarēja pašreizējais prezidents Ma Indzju;
- karaliene Margrēte II atzīmēja savu 40. gadskārtu Dānijas tronī;
- pie Itālijas krastiem avarēja kruīzu kuģis Costa Concordia, trīs cilvēki gājuši bojā, 40 cilvēki ievainoti.
- 15. janvāris:
- Kazahstānā notika parlamenta vēlēšanas;
- Moldovā notika prezidenta vēlēšanu otrā kārta;
- ASV pasniegtas 69. Zelta globusa balvas, visvairāk balvu ieguva filmas "Pēcteči" un "Mākslinieks";
- Adrijas jūrā uzsprāga un nogrima Turcijas tankkuģis, divi cilvēki gājuši bojā un viens pazudis;[7]
- Dzeltenajā jūrā uzsprāga un nogrima Dienvidkorejas tankkuģis, pieci cilvēki gājuši bojā un seši pazuduši.[8]
- 17. janvāris — par Eiropas Parlamenta prezidentu tika ievēlēts vācu sociālists Martins Šulcs.[9]
- 18. janvāris:
- uz 24 stundām tika slēgta Vikipēdijas versija angļu valodā, protestējot pret iespējamajiem pretpirātisma likumiem ASV;[10]
- par Piedņestras Moldāvu Republikas premjerministru kļuva Pjotrs Stepanovs.
- 19. janvāris — sakarā ar datorpirātismu slēgta apmaiņas interneta vietne Megaupload.
- 20. janvāris:
- 21. janvāris:
- prāmja avārijā Persijas līcī, netālu no Irānas piekrastes gājuši bojā 17 cilvēki;
- publicēti Ēģiptes parlamenta vēlēšanu rezultāti, kurās uzvarēja partija "Musulmaņu brālība".
- 22. janvāris:
- tika atzīmēta pirmā Pasaules sniega diena.
- par Bulgārijas prezidentu kļuva Rosens Pļevneļijevs.
- Somijā notika prezidenta vēlēšanu pirmā kārta, visvairāk balsu ieguva Sauli Nīniste;[13]
- Horvātijā notika referendums par iestāšanos Eiropas Savienībā;
- Čadā notika valsts vēsturē pirmās pašvaldību vēlēšanas;[14]
- Irānas dienvidu piekrastē apgāzās pasažieru kuģis, bojā gājuši 17 cilvēki.[15]
- 23. janvāris:
- Žans-Klods Mingnons kļuva par Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas vadītāju;
- pēc ķīniešu kalendāra sākās pūķa gads;
- Eiropas Savienība ieviesa Irānas naftas embargo;[16]
- Jaunzēlandes pludmalē izmetās 90 pilotvaļi;[17]
- Francijas parlamenta augšpalāta Senāts pieņēma likumprojektu par armēņu genocīda noliegšanas kriminalizēšanu;[18]
- Klusajā okeānā Čīles piekrastē notika zemestrīce ar stiprumu 6,2 magnitūdas pēc Rihtera skalas;[19]
- 24. janvāris — Ēģiptē daļēji atcelts ārkārtas stāvokli, kas bija spēkā trīs gadu desmitus gadu.
- 25.—29. janvāris — Šveices kūrortā Davosā notika Pasaules Ekonomikas forums.
- 25. janvāris — Riodežaneiro Brazīlijā sabruka trīs daudzstāvu ēkas, vismaz 5 cilvēki gājuši bojā.[20]
- 26. janvāris:
- 28. janvāris:
- Par Slovēnijas premjerministru kļuva Janezs Janšs;[22]
- Kazahstānā simtiem cilvēku prostestēja pret prezidentu Nursultanu Nazarbajevu.[23]
- 29.—30. janvāris — Ēģiptē notika parlamenta augšpalātas vēlēšanu pirmā posma pirmā kārta.[24]
- 29. janvāris:
- Indonēzijā vētras un stipro lietusgāžu rezultātā dzīvību zaudējuši 14 cilvēki;[25]
- Beninas prezidents Jaji Boni tika iecelts par Āfrikas Savienības vadītāju.
- 30. janvāris:
- Beļģijā notika ģenerālstreiks pret taupības pasākumiem, paralizējot satiksmi;[26]
- netālu no Peru piekrastes Klusajā okeānā notika 6,3 magnitūdas spēcīga zemestrīce, kurā ievainoti 145 cilvēki;[27]
- Ēģiptes pilsētā Hurgadā notika 5,6 magnitūdas spēcīga zemestrīce;[28]
- Sīrijā vardarbībā tika nogalināti vismaz 96 cilvēki, tai skaitā 55 civiliedzīvotāji.[29]
- 31. janvāris:
- Izraēlā notika likumdevēja Likud vēlēšanas.;
- Kazahstānā tika atcelts ārkārtas stāvoklis Kaspijas jūras reģiona pilsētā Žanaezenā, kur pagājušajā mēnesī policijas un streikojošo strādnieku sadursmēs bojā gāja vismaz 16 cilvēki;[30]
- Ukrainā slēgta valsts lielākā failu apmaiņas vietne "Ex.ua" sakarā ar autortiesību pārkāpumiem.[31]
- Janvāra beigas — aukstā laika iespaidā Eiropā nosala vismaz 460 cilvēki.[32]
Februāris
labot šo sadaļu- 1. februāris — Ēģiptes pilsētā Portsaidā futbola līdzjutēju radītās nekārtībās gājuši bojā 74 cilvēki.[33]
- 2. februāris:
- Papua-Jaungvinejā nogrima prāmis ar 350 pasažieriem;[34]
- Kuveitā notika parlamenta vēlēšanas.
- 4. februāris:
- Krievijā notika protesta akcijas, kas bija vērstas pret Vladimiru Putinu un viņa kandidēšanu uz 4. martā paredzētajām prezidenta vēlēšanām; protestos piedalījās vairāk nekā 230 000 cilvēku;[35]
- Ķīna un Krievija uzlika veto tiesības ANO Drošības padomes rezolūcijai par Sīriju.[36]
- Pie Itālijas krastiem netālu no Romas sniegputeņa laikā uz sēkļa uzskrēja prāmis ar 260 pasažieriem;[37]
- Sīrijā apšaudē starp armiju un nemierniekiem Himsas pilsētā nogalināti 360 cilvēki.
- 5. februāris — Somijā notika prezidenta vēlēšanu otrā kārta, kurā uzvarēja Sauli Nīniste.[38]
- 6. februāris:
- Lielbritānijā tika atzīmēta karalienes Elizabetes II 60. valdīšanas gadskārta;[39]
- Ēģiptē notika parlamenta augšpalāta vēlēšanu pirmā posma otrā kārta;
- Filipīnās notika 6,8 magnitūdu stipra zemestrīce;[40]
- demisionēja Rumānijas premjerministrs Emīls Boks;[41]
- Indonēzijā tika ratificēts likums, kas aizliedz kodolieroču izmēģinājumus.
- 7. februāris — no amata atkāpās Maldīvijas prezidents Mohameds Našīds,[42] viņa vietā tika iecelts līdzšinējais viceprezidents Muhameds Vahīds Hasans.
- 8. februāris:
- 9.—19. februāris — Vācijas galvaspilsētā Berlīnē notika 62. Berlīnes starptautiskais filmu festivāls.
- 9. februāris:
- Uzbrukumos Sīrijas pilsētā Homsā bojā gājuši 100 cilvēki;[46]
- par Rumānijas premjerministru kļuva Mihails Razvans Ungureanu.
- 10. februāris:
- 11. februāris — desmitiem tūkstoši cilvēki Eiropā un pasaulē protestēja pret ACTA.[49]
- 12. februāris:
- Turkmenistānā notika prezidenta vēlēšanas;
- notika 54. Grammy balvu pasniegšana;
- Londonā tika pasniegtas Britu kinoakadēmijas (BAFTA) balvas, kurā triumfēja Mišela Hazanaviča filma "Mākslinieks".
- 14.—15. februāris — Ēģiptē notika parlaments augšpalāta vēlēšanu otrā posma pirmā kārta.
- 15. februāris:
- 16. februāris — ANO Ģenerālā asambleja pieņēma rezolūciju par Sīriju, kurā nosodīja Sīrijas prezidenta Bašara al Asada režīma vardarbību pret opozīciju un aicināja to nekavējoties izbeigt.[52]
- 17. februāris — no amata atkāpās Vācijas prezidents Kristians Vulfs.[53]
- 19. februāris:
- 21. februāris:
- Jemenā notika prezidenta vēlēšanas;
- Himalaju kalnu Kašmiras reģionā sniega lavīnā bojā gājuši vismaz 16 Indijas karavīru.[56]
- 22. februāris:
- Buenosairesā, Argentīnā vilciena avārijā bojā gāja 50 cilvēki un apmēram 700 ievainoti;
- Ēģiptē notika parlaments augšpalāta vēlēšanu otrā posma otrā kārta;
- 25. februāris — no amata atkāpās Haiti premjerministrs Gerijs Konils.
- 25. februāris — par Jemenas prezidentu kļuva Abds Rabuhs Mansurs Al-Hadi.
- 26. februāris:
- notika 84. Kinoakadēmijas balvu pasniegšanas ceremonija; visvairāk balvu ieguva filma "Mākslinieks" un "Hugo";
- Senegālā notika prezidenta vēlēšanu 1. kārta;
- Sīrijā notika referendums par jauno konstitūciju;[57]
- Taivānā vairākos apgabalos reģistrētas zemestrīces, kuru stiprums bija 4,1 — 6,1 magnitūda;[58]
- Sibīrija reģistrēta 6,8 magnitūdu stipra zemestrīce;[58]
- Krievijas galvaspilsētā Maskavā tūkstošiem opozīcijas atbalstītāju protestēja, pieprasot godīgas vēlēšanas.[59]
- 27. februāris — par Gabonas premjerministru tika iecelts Raimonds Ndongs Sima.
- 29. februāris — Tokijā tika pabeigts pasaulē augstākais tornis Tokyo Sky Tree.
Marts
labot šo sadaļu- 1. marts:
- Eiropas Padome piešķīra Eiropas Savienības kandidātvalsts statusu Serbijai.[60]
- Somijas prezidenta amatā stājās Sauli Nīniste.
- 2. marts — Irānā notika parlamenta vēlēšanas.
- 4. marts:
- Krievijā notika prezidenta vēlēšanas, kurās ar pārliecinošu pārsvaru uzvarēja premjerministrs Vladimirs Putins;
- dzelzceļa sadursmē Polijā miruši vismaz 15 cilvēki un 50 ievainoti;[61]
- Kongo Republikas galvaspilsētā Brazavilā notika eksplozijas munīcijas noliktavā, gājuši bojā vismaz 150 cilvēki.[62]
- 5. marts — Krievijā notika prezidenta vēlēšanās uzvarējušā premjerministra Vladimira Putina pretinieku un atbalstītāju mītiņi.[63]
- 7. marts — Belizā notika vispārējās vēlēšanas.
- 9. marts — Horvātijas parlaments ratificēja līgumu par iestāju Eiropas Savienībā.[64]
- 10. marts:
- 11. marts:
- Salvadorā notika parlamenta vēlēšanas;
- ASV karavīrs Afganistānā nogalināja 16 civiliedzīvotājus.[66]
- 13. marts:
- Šveicē autobusa avārijā bojā gāja 28 cilvēki, tajā skaitā 22 bērni;[67]
- par Kotdivuāras premjerministru ievēlēts Dženots Ahosou Koadio.
- 16. marts:
- par Moldovas prezidentu ievēlēts Nikolaje Timofts;[68]
- Baltkrievijā izpildīts nāvessods Dmitrijam Konovaļovam, kas bija apsūdzēts bumbas sprādziena sarīkošanā 2011. gadā Minskas metro.
- 17. marts:
- Austrumtimorā notika prezidenta vēlēšanas;
- Baltkrievijā tika izpildīts nāvessods Vladislavam Kovaļevam, kas bija apsūdzēts bumbas sprādziena sarīkošanā 2011. gadā Minskas metro.bumbas sprādzienā.
- 18. marts:
- par Vācijas prezidentu ievēlēts Joahims Gauks;[69]
- Gvinejā-Bisavā notika prezidenta vēlēšanas.
- 20. — 21. marts: Meksikā notika 19 dažāda stipruma zemestrīces.[70]
- 22. marts — valsts apvērsumā Mali tika gāzts Amads Tumani Turi.
- 23. marts:
- Eiropas Savienība noteica sankcijas pret 12 personām un 29 uzņēmumiem no Baltkrievijas;[71]
- ASV Iekšzemes drošības ministrijas paziņoja, ka ASV pašlaik dzīvo 11,5 miljoni nelegālo imigrantu.[72]
- 24. marts — Čīlē notika 5,1 magnitūdas stipra zemestrīce.[73]
- 25. marts
- Slovēnijā notika referendums par homoseksuālu pāru tiesībām;[74]
- Dienvidosetijā notika prezidenta vēlēšanas;
- Senegālā prezidenta vēlēšanu otrā kārtā par prezidentu ievēlēts Makijs Salls.
- 27. marts:
- pieņemta jaunā Mali konstitūcija;[75]
- divu autobusu sadursmē Kotdivuārā gājuši bojā 40 cilvēki.[76]
- 29. marts:
- 31. marts:
- Mauritānijā notika parlamenta vēlēšanas;
- Mauritānijas prezidents Anerūds Jugnots paziņoja par atkāpšanos no prezidenta amata;
- Taizemes pilsētā Jalā bumbas sprādzienā bojā gāja 8 cilvēki un 70 ievainoti.
Aprīlis
labot šo sadaļu- 1. aprīlis — publicēti ASV 1940. gada tautas skaitīšanas dati.
- 2. aprīlis:
- 3. aprīlis:
- Maskavas tirgū notika ugunsgrēks, kurā bojā gāja 17 cilvēki;[79]
- Afganistānas ziemeļu provincē Baglanā divu spridzekļu eksplozijā ievainoti vismaz 23 cilvēki;[80]
- par Senegālas premjerministru kļuva Abduls Mbaje.
- 4. aprīlis — par Slovākijas premjerministru kļuva Roberts Fiko.
- 5. aprīlis:
- Papua-Jaungvinejā notika 5,5 magnitūdu zemestrīce;[81]
- tuaregu nemiernieki, kas bija pārņēmuši savā kontrolē Mali ziemeļus, pasludināja neatkarīgu valsti Azavadu;[82]
- Serbijas prezidents Boriss Tadičs paziņoja par atkāpšanos no amata.
- 7. aprīlis:
- par Malāvijas prezidenti kļuva Džoisa Banda;[83]
- Pakistānā lavīnas nogruvumābojā gāja 135 karavīri.
- 8. aprīlis — Dienvisosetijā prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā uzvarēja Leonīds Tibilovs.[84]
- 9. aprīlis — Nigērijā, sagrūstot baznīcai, gājuši bojā 22 cilvēki.[85]
- 11. aprīlis:
- jūrā 430 kilometrus uz ziemeļiem no Indonēzijas Sumatras salas piekrastes notika 8,6 magnitūdu stipra zemestrīce;[86]
- Dienvidkorejā notika parlamenta vēlēšanas.
- 12. aprīlis:
- Gvinejā-Bisavā notika militāra valsts apvērsuma mēģinājums.[87]
- Mali prezidents Dionkunda Traore nodeva zvērestu.[88]
- Spēkā stājās pamiers Sīrijā.[89]
- 13. aprīlis — Romā tūkstošiem cilvēku protestēja pret pensiju reformām.[90]
- 16. aprīlis — Austrumtimorā prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā par prezidentu tika ievēlēts Taurs Matans Ruaks.
- 18. aprīlis:
- Džērsijā notika parlamenta vēlēšanas;
- par Kongo DR premjerministru kļuva Augustīns Matata Ponjo.
- 20. aprīlis — Pakistānā nogāzās lidmašīna ar 127 cilvēkiem.[91]
- 22. aprīlis — Francijā notika prezidenta vēlēšanu pirmā kārta, kurā lielāko balsu skaitu guva Fransuā Ollands.[92]
- 23. aprīlis — Marks Rote paziņoja par atkāpšanos no Nīderlandes premjerministra amata.
- 29. aprīlis:
- Gvinejā-Bisavā notika prezidenta vēlēšanas;
- Mali notika prezidenta vēlēšanas.
Maijs
labot šo sadaļu- 2. maijs — Ungārijā par prezidentu ievēlēts Jānošs Āders.[93]
- 4.—20. maijs — Stokholmā un Helsinkos notika Pasaules čempionāts hokejā.
- 4. maijs:
- Irānā notika parlamenta vēlēšanas;
- Lielbritānijā notika pašvaldību vēlēšanas.;
- divos sprādzienos Dagestānas galvaspilsētā Mahačkalā bojā gāja 13 cilvēki un 122 cilvēki ievainoti;[94]
- Pakistānas ziemeļrietumos pašnāvnieka sprādzienā gāja bojā 24 cilvēki.[95]
- 5. maijs — Japāna uz kādu laiku apturēja savu pēdējo strādājošo kodolreaktoru.
- 6. maijs:
- Armēnijā notika parlamenta vēlēšanas;
- Francijā notika prezidenta vēlēšanu otrā kārta.;
- Grieķijā notika pirmstermiņa parlamenta vēlēšanas;
- Serbijā notika parlamenta un prezidenta vēlēšanas.
- 7. maijs:
- 8. maijs — par Bahamu premjerministru kļuva Perijs Kristī.
- 10. maijs — Alžīrijā notika pašvaldību vēlēšanas.
- 12. maijs—12. augusts — Dienvidkorejas pilsētā Yeosu notika izstāde Expo 2012.
- 15. maijs — par Francijas prezidentu oficiāli kļuva Fransuā Ollands.
- 16.—27. maijs — notika 65. Kannu kinofestivāls.
- 16. maijs:
- par Grieķijas pagaidu premjerministru (līdz rīcībspējīga parlamenta ievēlēsanai) kļuva Panajotis Pikrammens;[96]
- par Haiti premjerministru kļuva Lorenss Lamots;
- Hāgā sākās tiesas process pret bijušo Bosnijas serbu komandieri, ģenerāli Ratko Mladiču.
- 17. maijs — Grieķijā izveidota pagaidu valdība.
- 20. maijs:
- Tomislavs Nikoličs ievēlēts par Serbijas prezidentu;
- Danilo Medina ievēlēts par Dominikānas prezidentu;
- bija novērojams daļējs Saules aptumsums.[97]
- 21. maijs — Jemenas galvaspilsētā Sanā notika bumbas sprādziens, kurā bojā gāja 120 cilvēki.
- 22. maijs — Google nopirka mobilo telefonu ražotāju Motorola Mobility par 12,5 miljardiem USD.
- 26. maijs:
- Azerbaidžānas galvaspilsētā Baku notika Eirovīzijas fināls, kurā uzvarēja Zviedrijas pārstāve Lorīna ar dziesmu Euphoria;[98]
- Lesoto notika parlamenta vēlēšanas.
- 30. maijs:
- Itālijā notika 5,9 magnitūdas spēcīga zemestrīce;
- Tomislavs Nikoličs kļuva par Serbijas prezidentu.
- 31. maijs:
Jūnijs
labot šo sadaļu- 2. jūnijs:
- bijušajam Ēģiptes prezidentam Hosnī Mubārakam piesprieda mūža ieslodzījumu;[100]
- Kanādas pilsētā Toronto apšaudē lielveikalā tika nogalināts viens cilvēks un vēl vairāki ievainoti;[101]
- Ganas galvaspilsētā Akrā nolaižoties avarēja un sadūrās ar mikroautobusu Nigērijas kravas lidmašīna, bojā gāja 10 cilvēki.[102]
- 10. jūnijs — Francijā notika parlamenta vēlēšanu pirmā kārta.
- 11. jūnijs:
- Afganistānā notika 5,4 un 5,7 magnitūdu spēcīgas zemestrīces;
- par Albānijas prezidentu ievēlēts Bujars Nišani.
- 12. jūnijs — Krievijā notika protesta akcija "Miljonu maršs".
- 13. jūnijs:
- Kongo DR notika Senāta vēlēšanas;
- Bumbas sprādzienos Irākā kopumā gāja bijā 93 cilvēki gāja bojā un vēl 312 tika ievainoti;
- Ēģiptes konstitucionālā tiesa atlaida Ēģiptes parlamentu.
- 16. jūnijs:
- Sergejs Mavrodi paziņoja par finanšu sistēmas MMM-2011 beigām;
- Ēģiptē notika prezidenta vēlēšanu otrā kārta.
- 17. jūnijs:
- 18.—19. jūnijs — Meksikas pilsētā Loskabosā notika G-20 samits.
- 22. jūnijs:
- noslēdzās Anneša Bēringa Breivīka tiesas process;[103]
- par Pakistānas premjerministru kļuva Radža Pervezs Ašrafs.[104]
- par Paragvajas prezidentu kļuva Federiko Franko.
- 24. jūnijs — miris pēdējais dzīvais Pintas salas bruņurupucis.
- 25. jūnijs — Spānija oficiāli lūdza starptautisko aizdevumu.
- 26. jūnijs — atklāts neliels pundurplanētas Plutona dabiskais pavadonis — Stiksa.
- 28. jūnijs — Mongolijā notika parlamenta vēlēšanas.
- 30. jūnijs:
- amatā stājās Ēģiptes prezidents Muhammads Mursī.
- tika pievienota liekā sekunde.
- Islandē notika prezidenta vēlēšanu, kurās uz piekto termiņu par prezidentu tika ievēlēts Olafurs Ragnars Grimsons.[105]
Jūlijs
labot šo sadaļu- 1. jūlijs:
- Meksikā notika prezidenta vēlēšanas;
- par Pasaules Bankas prezidentu oficiāli kļuva Džims Jongs Kims;
- Mali notika parlamenta vēlēšanu pirmā kārta.
- 4. jūlijs — CERN paziņoja par daļiņas atklāšanu, kura pēc īpašībām ir ļoti līdzīga Higsa bozonam.
- 5. jūlijs — Londonā tika atvērts Rietumeiropā augstākā celtne The Shard; tās augstums ir 309 m.
- 7. jūlijs — Krasnodaras novadā notika plūdi, kuros dzīvību zaudēja 172 cilvēki.
- 12. jūlijs:
- 15. jūlijs — Kongo Republikā notika parlamenta vēlēšanu pirmā kārta.
- 18. jūlijs:
- Bulgārijas pilsētā Burgasā bumbas sprādzienā gāja bojā 7 cilvēki;[108]
- Tanzānijā prāmja katastrofā gāja bojā 27 cilvēki.[109]
- 19. jūlijs — Kalnu Karabahā notika prezidenta vēlēšanas.
- 20. jūlijs — Samoa notika prezidenta vēlēšanas.
- 22. jūlijs — Mali notika parlamenta vēlēšanu otrā kārta.
- 25. jūlijs — par Indijas prezidentu ievēlēts Pranabs Mukhārdžī.
- 27. jūlijs — par Serbijas premjerministru kļuva Ivica Dačičs, nomainot Mirko Cvetkoviču.
- 27. jūlijs—12. augusts — Apvienotās Karalistes galvaspilsētā Londonā notika 2012. gada vasaras olimpiskās spēles.
- 29. jūlijs:
- Rumānijā notika referendums par prezidenta Trajana Besesku atstādināšanu no amata, bet tika uzskatīts par nenotikušu, jo nepiedalījās pietiekams vēlētāju skaits;[110]
- Klusajā okeānā pie Meksikas notika zemestrīce ar magnitūdu 6,0;
- Kongo Republikā notika parlamenta vēlēšanu otrā kārta.
Augusts
labot šo sadaļu- 2. augusts — Kofi Annans atkāpās no ANO īpašā sūtņa amata Sīrijā.
- 4. augusts — par Papua-Jaungvinejas premjerministru iecelts Pīters O'Nīls.
- 7. augusts — 115 gadu laikā pirmo reizi "pamodās" Jaunzēlandes vulkāns Tongariro.
- 8. augusts — Filipīnās stipros plūdos gāja bojā 50 cilvēki; apmēram 60 % no Manilas teritorijas bija appludināta.
- 24. augusts — pasludināts spriedums Anneša Bēringa Breivīka tiesas procesā.
- 29. augusts—9. septembris — notika 2012. gada Vasaras Paraolimpiskās spēles.
Septembris
labot šo sadaļu- 23. septembris — Baltkrievijā notika parlamenta vēlēšanas.
Oktobris
labot šo sadaļu- 1. oktobris — Gruzijā parlamenta vēlēšanās uzvarēja opozīcijas koalīcija "Gruzijas sapnis".
- 7. oktobris — Venecuēlas prezidenta vēlēšanās uzvarēja Ugo Čavess.
- 12.—20. oktobris — Čehijā notika parlamenta vēlēšanas.
- 14. oktobris:
- Austrijas izpletņlēcējs Fēlikss Baumgartners kļuva par pirmo personu, kas brīvajā kritienā pārsniegusi skaņas ātrumu, izlecot no balona 39 km augstumā virs Ņūmeksikas ASV;
- Lietuvā notika parlamenta vēlēšanas; reizē ar to notika referendums par jaunas atomelektrostacijas būvniecību, kurā vēlētāji noraidīja šo priekšlikumu.
- 28. oktobris — Ukrainā notika parlamenta vēlēšanas.
- 30. oktobris — Vanuatu notika parlamenta vēlēšanas.
Novembris
labot šo sadaļu- 6. novembris:
- ASV prezidenta vēlēšanās uzvarēja līdzšinējais prezidents Baraks Obama; reizē ar to notika Senāta vēlēšanas;
- Palau notika parlamenta un prezidenta vēlēšanas.
- 11. novembris — Slovēnijā notika prezidenta vēlēšanu pirmā kārta.
- 13. novembris — Austrālijas ziemeļu daļā un Klusā okeāna dienvidos bija novērojams pilns Saules aptumsums.[111]
- 30. novembris — Rumānijā notika parlamenta vēlēšanas.
Decembris
labot šo sadaļu- 2. decembris — Slovēnijā prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā uzvarēja Boruts Pāhors.
- 7. decembris — par Lietuvas premjerministru kļuva Aļģirds Butkevičs.
- 7.—8. decembris — Ganā notika parlamenta un prezidenta vēlēšanas.
- 16. decembris — Japānas parlamenta vēlēšanas uzvarēja liberāldemokrātiskā partija.
- 19. decembris — Dienvidkorejā prezidenta vēlēšanās uzvarēja Paka Kinhje, pirmā sieviete šajā amatā.
Miruši
labot šo sadaļu
Janvāris
labot šo sadaļu- 1. janvāris — Kiro Gligorovs (Киро Глигоров), pirmais Maķedonijas prezidents (dzimis 1917.)[112]
- 3. janvāris — Jozefs Škvoreckis (Josef Škvorecký), čehu rakstnieks (dzimis 1924.)
- 9. janvāris — Malams Bacaji Sanha (Malam Bacai Sanhá), Gvinejas-Bisavas prezidents (dzimis 1947.)[113]
- 15. janvāris — Manuels Fraga Iribarns (Manuel Fraga Iribarne), spāņu politiķis (dzimis 1922.)
- 20. janvāris — Eta Džeimsa (Etta James), ASV dziedātāja (dzimusi 1938.)
- 24. janvāris — Teodoros Angelopolos (Θόδωρος Αγγελόπουλος), grieķu filmu režisors un producents (dzimis 1935.)
- 29. janvāris — Oskars Luidži Skalfaro (Oscar Luigi Scalfaro), Itālijas prezidents (dzimis 1918.)[114]
Februāris
labot šo sadaļu- 1. februāris — Vislava Šimborska (Wisława Szymborska), poļu dzejniece (dzimusi 1923.)
- 3. februāris — Bens Gazara (Ben Gazzara), ASV aktieris (dzimis 1930.)
- 8. februāris — Dženisa Vosa (Janice E. Voss), ASV kosmonaute (dzimusi 1956.)
- 11. februāris — Vitnija Hjūstone (Whitney Houston), ASV dziedātāja (dzimusi 1963.)
- 12. februāris — Deivids Kellijs (David Kelly), īru aktieris (dzimis 1929.)
- 19. februāris — Roberto Dulbeko (Renato Dulbecco), Itālijā dzimis ASV virusologs (dzimis 1914.)
- 29. februāris — Deivijs Džonss (Davy Jones), angļu mūziķis, aktieris (dzimis 1945.)
Marts
labot šo sadaļu- 1. marts — Endrū Breitbārts (Andrew Breitbart), ASV žurnālists, rakstnieks un komentētājs (dzimis 1969.)
- 7. marts:
- Francisko Ksavjērs do Amarals (Francisco Xavier do Amaral), Austrumtimoras 1. prezidents (dzimis 1937.)
- Vlodzimežs Smolareks (Włodzimierz Smolarek), Polijas futbolists (dzimis 1957.)
- 12. marts — Franks Šervuds Roulends (Frank Sherwood Rowland), ASV zinātnieks (dzimis 1927.)
- 14. marts — Čensu Tabone (Ċensu Tabone), Maltas 4. prezidents (dzimis 1913.)
- 17. marts:
- Šenuda III (Shenouda III), Ēģiptes koptu kristiešu pāvests (dzimis 1923.)
- Džons Demjaņuks (John Demjanjuk), apsūdzētais kara noziegumos (dzimis 1920.)
- 18. marts — Džordžs Tupou V (George Tupou V), Tongas karalis (dzimis 1948.)[115]
- 27. marts — Adriena Riča (Adrienne Rich), ASV rakstniece, feministe (dzimusi 1939.)
Aprīlis
labot šo sadaļu- 1. aprīlis — Migels de la Madrids (Miguel de la Madrid), Meksikas 52. prezidents (dzimis 1934.)
- 5. aprīlis — Bingu va Mutharika (Bingu wa Mutharika), Malāvijas prezidents (dzimis 1934.)
- 11. aprīlis — Ahmeds ben Bella (Ahmed Ben Bella; أحمد بن بلّة ), pirmais Alžīrijas prezidents (dzimis 1918.)
- 15. aprīlis — Merejs Rouzs (Murray Rose), Austrālijas peldētājs (dzimis 1939.)
- 20. aprīlis — Valērijs Vasiļevs (Валерий Иванович Васильев), krievu hokejists (dzimis 1949.)
- 29. aprīlis — Šukri Ganems (Shukri Ghanem;شكري محمد غانم ), Lībijas politiķis (dzimis 1942.)
- 30. aprīlis — Aleksanders Dāle Ūens (Alexander Dale Oen), norvēģu peldētājs (dzimis 1985.)
Maijs
labot šo sadaļu- 20. maijs — Robins Gibs (Robin Gibb), angļu dziedātājs, dziesmu autors (dzimis 1949.)
- 30. maijs — Endrū Hakslijs (Andrew Huxley), angļu fiziologs, bioķīmiķis (dzimis 1917.)
Jūnijs
labot šo sadaļu
- 4. jūnijs — Eduards Hiļs (Эдуард Хиль), krievu dziedātājs (dzimis 1934.)
- 5. jūnijs — Rejs Bredberijs (Ray Bradbury), ASV rakstnieks (dzimis 1920.)
- 6. jūnijs — Vladimirs Krutovs (Владимир Крутов), PSRS hokejists (dzimis 1960.)
- 11. jūnijs — Teofilo Stevensons (Teófilo Lawrence), Kubas bokseris (dzimis 1952.)
- 12. jūnijs — Elinora Ostroma (Elinor Ostrom), ASV ekonomiste (dzimusi 1933.)
- 16. jūnijs — Nājefs bin Abdels Azizs Āl Sūuds (نايف بن عبد العزيز آل سعود, Nāyif bin ʿAbd al-ʿAzīz ʾĀl Saʿūd), Saūda Arābijas princis (dzimis 1934.)
- 30. jūnijs — Ichaks Šamirs (יצחק שמיר, Yitzhak Shamir), Izraēlas politiķis (dzimis 1915.)
Jūlijs
labot šo sadaļu- 1. jūlijs — Alans Poindeksters (Alan Goodwin Poindexter), ASV kosmonauts (dzimis 1961.)
- 19. jūlijs — Omārs Suleimans, (عمر سليمان), Ēģiptes ģenerālis, izlūkdienesta vadītājs un viceprezidents (dzimis 1936.)
- 23. jūlijs — Sallija Raida (Sally Kristen Ride), ASV kosmonaute (dzimusi 1951.)
- 24. jūlijs — Džons Atta Millss (John Atta Mills), Ganas prezidents (dzimis 1944.)
Augusts
labot šo sadaļu
- 15. augusts — Harijs Herisons (Harry Harrison), ASV zinātniskās fantastikas rakstnieks (dzimis 1925.)
- 19. augusts — Tonijs Skots (Anthony David "Tony" Scott), angļu kino režisors un producents (dzimis 1944.)
- 20. augusts — Meless Zenavi (Meles Zenawi Asres), Etiopijas prezidents, premjerministrs (dzimis 1955.)
- 21. augusts — Viljams Tarstons (William Thurston), amerikāņu matemātiķis (dzimis 1946.)
- 25. augusts — Nīls Ārmstrongs (Neil Alden Armstrong), ASV kosmonauts (dzimis 1930.)
Septembris
labot šo sadaļu
- 3. septembris:
- Grizelda Blanko (Ana Griselda Blanco Restrepo), Kolumbijas narkobaronese (dzimusi 1943.)
- Maikls Klārks Dankans (Michael Clarke Duncan), ASV aktieris (dzimis 1957.)
- Sons Mjongs Muns (문선명, Mun Seon-myeong), korejiešu reliģiskais līderis (dzimis 1920.)
Oktobris
labot šo sadaļu
- 1. oktobris — Eriks Hobsboms (Eric Hobsbawm), britu vēsturnieks (dzimis 1917.)
- 6. oktobris — Čadli Bendžedids (شاذلي بن جديد, Chadli Bendjedid), Alžīrijas prezidents (dzimis 1929.)
- 15. oktobris — Norodoms Seihanūks (នរោត្តម សីហនុ, Norodom Sihanouk), Kambodžas karalis (dzimis 1922.)
- 20. oktobris — Edvards Donels Tomass (E. Donnall Thomas), ASV ārsts (dzimis 1920.)
- 24. oktobris — Mārgarita Osborna (Margaret Osborne), ASV tenisiste (dzimusi 1918.)
Novembris
labot šo sadaļu- 19. novembris — Boriss Strugackis (Борис Стругацкий), PSRS, Krievijas fantastikas rakstnieks (dzimis 1933.)
- 23. novembris — Lerijs Hagmans (Larry Hagman), ASV aktieris (dzimis 1931.)[116]
- 26. novembris — Džozefs Marijs (Joseph Murray), ASV plastiskais ķirurgs (dzimis 1919.)
- 30. novembris — Inders Kumars Gudžrals (Inder Kumar Gujral), Indijas politiķis (dzimis 1919.)
Decembris
labot šo sadaļu
- 1. decembris — Jadžudins Ahmeds (ইয়াজউদ্দিন আহম্মেদ, Iajuddin Ahmed), Bangladešas politiķis (dzimis 1931.)
- 5. decembris — Oskars Nīmeiers (Oscar Niemeyer), Brazīlijas arhitekts (dzimis 1907.)
- 11. decembris:
- Ravi Šankars (রবি শংকর, Ravi Shankar), Indijas mūziķis un komponists (dzimis 1920.)
- Gaļina Višņevska (Галина Павловна Вишневская), krievu operdziedātāja (dzimusi 1926.)
- 17. decembris — Denjels Inoue (井上 建 , Dan Inouye), ASV politiķis (dzimis 1924.)
- 24. decembris — Čārlzs Dērnings (Charles Durning), amerikāņu aktieris (dzimis 1923. gadā)
- 27. decembris — Normens Švarckofs (Norman Schwarzkopf, Jr.), ASV ģenerālis (dzimis 1934.)
- 30. decembris — Rita Levi-Montalčīni (Rita Levi-Montalcini), Itālijas neiroloģe (dzimusi 1909.)
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Sīrijas galvaspilsētā nograndis kārtējais nāvējošais sprādziens; vismaz 25 bojāgājušie». Delfi.lv. 2012. gada 6. janvārī. Skatīts: 2012. gada 7. janvārī.
- ↑ «Gaisa balona katastrofā Jaunzēlandē 11 bojāgājušie». 2012. gada 7. janvārī. Skatīts: 2012. gada 7. janvārī.
- ↑ «Sniega stihija Austrijā; bloķēta satiksme un pārtrūkusi elektropadeve». Apollo.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012-02-21. Skatīts: 2012-02-01.
- ↑ DELFI. «Sprādzienā Maskavas restorānā gājuši bojā divi un cietuši 39 cilvēki». Delfi.lv. Skatīts: 2012-02-01.
- ↑ DELFI. «Bagdādē nogranduši kārtējie sprādzieni; vismaz 14 bojāgājušie». Delfi.lv. Skatīts: 2012-02-01.
- ↑ «Indonēzijā ļoti spēcīga zemestrīce; izsludina pat cunami trauksmi». Apollo.lv. Skatīts: 2012-02-01.[novecojusi saite]
- ↑ DELFI. «Adrijas jūrā uzsprāgstot un nogrimstot Turcijas tankkuģim, divi bojāgājušie un viens pazudušais». Delfi.lv. Skatīts: 2012-02-01.
- ↑ DELFI. «Dzeltenajā jūrā uzsprāgst un nogrimst Dienvidkorejas tankkuģis; pieci cilvēki gājuši bojā un seši pazuduši». Delfi.lv. Skatīts: 2012-02-01.
- ↑ DELFI. «Par Eiropas Parlamenta prezidentu ievēlēts Šulcs». Delfi.lv. Skatīts: 2012-02-01.
- ↑ «Wikipedia joins blackout protest at US anti-piracy moves». BBC. 2012. gada 18. janvārī. Skatīts: 2012. gada 18. janvārī.
- ↑ «Uzbrukumos Nigērijas pilsētai nogalināti vismaz 140 cilvēki». Kasjauns.lv. Skatīts: 2012-02-01.
- ↑ «Sniegavētras dēļ Čikāgā atceļ vairāk nekā 800 avioreisu». Kasjauns.lv. 2012-01-21. Skatīts: 2012-02-01.
- ↑ DELFI. «Somijas prezidenta vēlēšanās visvairāk balsu ieguvis Sauli Nīniste; būs nepieciešama otrā kārta». Delfi.lv. Skatīts: 2012-02-01.
- ↑ DELFI. «Čadā notiek valsts vēsturē pirmās pašvaldību vēlēšanas». Delfi.lv. Skatīts: 2012-02-01.
- ↑ DELFI. «17 cilvēki gājuši bojā pie Irānas krastiem apgāžoties pasažieru kuģītim». Delfi.lv. Skatīts: 2012-02-01.
- ↑ DELFI. «Eiropas Savienība ievieš Irānas naftas embargo». Delfi.lv. Skatīts: 2012-02-01.
- ↑ Bns/Afp. «Jaunzēlandes pludmalē izmetušies krastā 90 vaļu». Tvnet.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012-01-28. Skatīts: 2012-02-01.
- ↑ DELFI. «Francijas Senāts pieņem likumprojektu par armēņu genocīda noliegšanas kriminalizēšanu». Delfi.lv. Skatīts: 2012-02-01.
- ↑ DELFI. «Klusajā okeānā Čīles piekrastē notikusi 6,2 magnitūdu zemestrīce». Delfi.lv. Skatīts: 2012-02-01.
- ↑ «Riodežaneiro negaidīti sagruvušas trīs daudzstāvu ēkas». Kasjauns.lv. 2012-01-26. Skatīts: 2012-02-01.
- ↑ DELFI. «Intensīva snigšana paralizē satiksmi Bulgārijā un Rumānijā». Delfi.lv. Skatīts: 2012-02-01.
- ↑ DELFI. «Slovēnijas parlaments par premjerministru apstiprina Janezu Janšu». Delfi.lv. Skatīts: 2012-02-01.
- ↑ «Kazahstānā simtiem cilvēku protestē pret prezidentu Nazarbajevu». Kasjauns.lv. 2012-01-28. Skatīts: 2012-02-01.
- ↑ DELFI. «Ēģiptē sākas parlamenta augšpalātas vēlēšanas». Delfi.lv. Skatīts: 2012-02-01.
- ↑ «Indonēzijā vētrās gājuši bojā 14 cilvēki». Apollo.lv. Skatīts: 2012-02-01.[novecojusi saite]
- ↑ DELFI. «Beļģijā ģenerālstreiks paralizē satiksmi». Delfi.lv. Skatīts: 2012-02-01.
- ↑ DELFI. «Peru 6,3 magnitūdu zemestrīcē ievainoti 145 cilvēki». Delfi.lv. Skatīts: 2012-02-01.
- ↑ «Zemestrīce Ēģiptes kūrortā rada paniku cilvēku vidū». Apollo.lv. Skatīts: 2012-02-01.[novecojusi saite]
- ↑ «Bruņotā vardarbībā Sīrijā pirmdien nogalināti vismaz 96 cilvēki». Kasjauns.lv. Skatīts: 2012-02-01.
- ↑ «Kazahstāna atceļ ārkārtas stāvokli nemieru piemeklētajā pilsētā». Kasjauns.lv. Skatīts: 2012-02-01.
- ↑ «Slēdz Ukrainas lielāko failu apmaiņas vietni "Ex.ua"». Kasjauns.lv. Skatīts: 2012-02-01.
- ↑ «Sals Eiropā prasījis jau 460 cilvēku dzīvības». APOLLO. Skatīts: 2012-02-10.
- ↑ «Vismaz 74 bojāgājušie līdzjutēju izraisītās nekārtībās stadionā futbola spēlē Ēģiptes pilsētā Portsaidā». DELFI. Skatīts: 2012-02-02.
- ↑ «Papua-Jaungvinejā nogrimis prāmis ar apmēram 350 cilvēkiem, ir atrasti izdzīvojušie». DELFI. Skatīts: 2012-02-02.
- ↑ «Masu akcijās Krievijā sestdien piedalījušies aptuveni 230 000 cilvēku». DELFI. Skatīts: 2012-02-05.
- ↑ «Krievija un Ķīna uzliek veto ANO Drošības padomes rezolūcijai par Sīriju». DELFI. Skatīts: 2012-02-05.
- ↑ «Pie Itālijas krastiem avarē pasažieru prāmis». APOLLO. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012-02-07. Skatīts: 2012-02-05.
- ↑ «Somijas prezidenta vēlēšanās uzvarējis Sauli Nīniste». kasjauns.lv. Skatīts: 2012-02-05.
- ↑ «Karaliene Elizabete II atzīmē 60 gadu valdīšanu». DELFI. Skatīts: 2012-02-06.
- ↑ «43 bojāgājušie zemestrīcē Filipīnās». DELFI. Skatīts: 2012-02-06.
- ↑ «Pēc protesta akcijām demisionē Rumānijas premjers». DELFI. Skatīts: 2012-02-06.
- ↑ «Maldivijas prezidents atkāpjas protestu un policijas dumpja dēļ». DELFI. Skatīts: 2012-02-07.
- ↑ «15 bojāgājušie pēc sprādziena pie kafejnīcas Somālijā». DELFI. Skatīts: 2012-02-10.
- ↑ «Čehijas prezidentu turpmāk ievēlēs tauta». DELFI. Skatīts: 2012-02-10.
- ↑ «Izraēlā notiek ģenerālstreiks līguma darbinieku tiesību dēļ». DELFI. Skatīts: 2012-02-10.
- ↑ «Ceturtdien uzbrukumos Homsā nogalināti 110 cilvēki». DELFI. Skatīts: 2012-02-10.
- ↑ «Sprādzienos Alepo pilsētā gājuši bojā vismaz 25 cilvēki». DELFI. Skatīts: 2012-02-10.
- ↑ «Grieķijā notiek šonedēļ otrais ģenerālstreiks». DELFI. Skatīts: 2012-02-10.
- ↑ «Tūkstošiem cilvēku Eiropā un pasaulē protestē pret ACTA». TVNET. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012-02-14. Skatīts: 2012-02-13.
- ↑ «Uzspridzināts Sīrijas galvenais naftas cauruļvads». DELFI. Skatīts: 2012-02-15.
- ↑ «Ugunsgrēkā Hondurasas cietumā vismaz 357 bojāgājušie». kasjauns.lv. Skatīts: 2012-02-15.[novecojusi saite]
- ↑ «ANO Ģenerālā asambleja pieņem rezolūciju par Sīriju». DELFI. Skatīts: 2012-02-17.
- ↑ «Vācijas prezidents atkāpies no amata». DELFI. Skatīts: 2012-02-17.
- ↑ «Narkotiku tirgotāju bandu rēķinu kārtošanā cietumnieku nemieros Meksikā bojāgājušo skaits pieaug līdz 44». DELFI. Skatīts: 2012-02-21.
- ↑ «Ekvadorā autobuss iekrīt aizā - 26 bojāgājušie». DELFI. Skatīts: 2012-02-21.
- ↑ «Sniega lavīnās Kašmirā iet bojā 16 Indijas karavīru». DELFI. Skatīts: 2012-02-24.
- ↑ «Sīrijas Iekšlietu ministrija: jauno konstitūciju atbalstījuši 89% referenduma dalībnieku». DELFI. Skatīts: 2012-02-27.
- ↑ 58,0 58,1 «Taivānā un Sibīrijā reģistrē zemestrīces». DELFI. Skatīts: 2012-02-26.
- ↑ «Maskavā tūkstošiem opozīcijas atbalstītāju pulcējas uz Dārzu loka ietvēm, veidojot dzīvo ķēdi». DELFI. Skatīts: 2012-02-26.
- ↑ «Eiropadome piešķir Serbijai ES kandidātvalsts statusu». DELFI. Skatīts: 2012-03-01.
- ↑ «Dzelzceļa katastrofā Polijā 15 bojāgājušie». kas jauns.lv. Skatīts: 2012-03-04.
- ↑ «Eksplozijās munīcijas noliktavās Kongo Republikas galvaspilsētā vismaz 150 bojāgājušo». kas jauns.lv. Skatīts: 2012-03-04.
- ↑ «Krievijā protesta akcijās simtiem aizturēto». DELFI. Skatīts: 2012-03-06.
- ↑ «Horvātijas parlaments ratificē līgumu par iestāju ES». DELFI. Skatīts: 2012-03-10.
- ↑ «Opozīcijas mītiņā Maskavas Arbata laukumā pulcējušies 30 tūkstoši cilvēku». DELFI. Skatīts: 2012-03-10.
- ↑ «Afganistānas parlaments pieprasa publiski tiesāt ASV karavīru, kas nogalināja 16 afgāņu civiliedzīvotājus». DELFI. Skatīts: 2012-03-12.
- ↑ «Autobusa avārijā Šveicē 28 bojāgājušie, tai skaitā 22 bērni». DELFI. Skatīts: 2012-03-14.
- ↑ «Par Moldovas prezidentu ievēlēts Nikolaje Timofts». DELFI. Skatīts: 2012-03-16.
- ↑ «Par Vācijas prezidentu ievēlēts bijušais Austrumvācijas cilvēktiesību aktīvists Gauks». DELFI. Skatīts: 2012-03-18.
- ↑ «Divu diennakšu laikā Meksiku satricinājušas 19 zemestrīces». DELFI. Skatīts: 2012-03-21.
- ↑ «ES nosaka sankcijas pret 12 personām un 29 uzņēmumiem no Baltkrievijas». kasjauns.lv. Skatīts: 2012-03-25.
- ↑ «ASV dzīvo 11,5 miljoni nelegālo imigrantu». TVNET. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012-03-25. Skatīts: 2012-03-25.
- ↑ «Čīlē notikusi 5,1 magnitūdas zemestrīce». DELFI. Skatīts: 2012-03-25.
- ↑ «Slovēnijā notiek referendums par homoseksuālu pāru tiesībām». DELFI. Skatīts: 2012-03-25.
- ↑ «Mali hunta pieņem jaunu konstitūciju un sola nekandidēt vēlēšanās». DELFI. Skatīts: 2012-03-27.
- ↑ «Divu autobusu sadursmē Kotdivuārā bojāgājušo skaits sasniedz 40». DELFI. Skatīts: 2012-03-28.
- ↑ «No amata atkāpjas plaģiātisma skandālā iesaistītais Ungārijas prezidents». DELFI. Skatīts: 2012-04-02.
- ↑ «Pasažieru lidmašīnas katastrofā pie Tjumeņas 31 bojāgājušais, 12 izdzīvojušie». DELFI. Skatīts: 2012-04-02.
- ↑ «Joprojām nav izdevies identificēt 17 Maskavas tirgus ugunsgrēkā bojāgājušos». kasjauns.lv. Skatīts: 2012-04-06.
- ↑ «Sprādzienā Afganistānā 23 ievainotie». DELFI. Skatīts: 2012-04-02.
- ↑ «Papua-Jaungvinejā notikusi 5,5 magnitūdu zemestrīce». DELFI. Skatīts: 2012-04-06.
- ↑ «Tuaregi Mali ziemeļos pasludina neatkarīgu valsti Azavadu». DELFI. Skatīts: 2012-04-06.
- ↑ «Džoisa Banda stājas Malāvi prezidenta amatā». DELFI. Skatīts: 2012-04-08.
- ↑ «Dienvidosetijas prezidenta vēlēšanās uzvarējis Leonīds Tibilovs». DELFI. Skatīts: 2012-04-09.
- ↑ «Nigērijā sagrūstot baznīcai, gājuši bojā 22 cilvēki». DELFI. Skatīts: 2012-04-09.
- ↑ «Indonēzijā fiksēta spēcīga zemestrīce, cunami draudi atsaukti». DELFI. Skatīts: 2012-04-11.
- ↑ «Gvinejā-Bisavā notiek militāra valsts apvērsuma mēģinājums». DELFI. Skatīts: 2012-04-14.
- ↑ «Zvērestu nodevis Mali jaunais prezidents». DELFI. Skatīts: 2012-04-14.
- ↑ «Sīrijā stājas spēkā pamiers». DELFI. Skatīts: 2012-04-14.
- ↑ «Romā tūkstošiem cilvēku protestē pret pensiju reformām». DELFI. Skatīts: 2012-04-14.
- ↑ «Pakistānā nogāzusies lidmašīna ar 127 cilvēkiem». DELFI. Skatīts: 2012-04-14.
- ↑ «Francijas prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā tikuši Olands un Sarkozī». DELFI. Skatīts: 2012-04-23.
- ↑ «Par Ungārijas prezidentu ievēlēts Jānošs Āders». DELFI. Skatīts: 2012-05-02.
- ↑ «Divos sprādzienos Dagestānas galvaspilsētā 13 bojāgājušie». DELFI. Skatīts: 2012-05-05.
- ↑ «Spridzinātājs pašnāvnieks Pakistānā nogalina 24 cilvēkus». DELFI. Skatīts: 2012-05-05.
- ↑ «Grieķijas premjera amatā stājies Panajotis Pikrammens». DELFI. Skatīts: 2012-05-17.
- ↑ http://eclipse.gsfc.nasa.gov/SEplot/SEplot2001/SE2012May20A.GIF
- ↑ «2012. gada 'Eirovīzijas' finālā triumfē Zviedrija». DELFI. Skatīts: 2012-05-27.
- ↑ «Ēģiptē pēc 31 gada izbeigts ārkārtas stāvoklis». DELFI. Skatīts: 2012-06-03.
- ↑ «Mubarakam piespriež mūža ieslodzījumu (14:10)». DELFI. Skatīts: 2012-06-03.
- ↑ «Apšaudē lielveikalā Kanādā viens cilvēks nogalināts un vairāki ievainoti». DELFI. Skatīts: 2012-06-03.
- ↑ «Ganā nolaižoties avarē un saduras ar mikroautobusu Nigērijas kravas lidmašīna». DELFI. Skatīts: 2012-06-03.
- ↑ «Noslēdzies Breivīka tiesas process». DELFI. Skatīts: 2012-06-23.
- ↑ «Pakistānas premjerministra amatā apstiprināts Radža Pervezs Ašrafs». DELFI. Skatīts: 2012-06-23.
- ↑ «Par Islandes prezidentu uz piekto termiņu ievēlēts Grimsons». DELFI. Skatīts: 2012-07-02.
- ↑ «Deviņi cilvēki gājuši bojā lavīnā pie Monblāna». DELFI. Skatīts: 2012-07-13.
- ↑ «Ugunsgrēkā pēc benzīna autocisternas avārijas Nigērijā vairāk nekā 100 bojāgājušo». DELFI. Skatīts: 2012-07-13.
- ↑ «Bulgārijā sprādzienā autobusā ar Izraēlas tūristiem septiņi bojāgājušie». DELFI. Skatīts: 2012-07-19.
- ↑ «Prāmja avārijā Tanzānijā 27 bojāgājušie». DELFI. Skatīts: 2012-07-19.
- ↑ «Rumānijas referendumā noraidīta prezidenta atcelšana no amata». DELFI. Skatīts: 2012-07-30.
- ↑ http://eclipse.gsfc.nasa.gov/SEplot/SEplot2001/SE2012Nov13T.GIF
- ↑ DELFI. «Miris pirmais Maķedonijas vēlētais prezidents». Delfi.lv. Skatīts: 2012-02-01.
- ↑ DELFI. «Francijā 65 gadu vecumā miris Gvinejas – Bisavas prezidents». Delfi.lv. Skatīts: 2012-02-01.
- ↑ DELFI. «Miris bijušais Itālijas prezidents Oskars Luidži Skalfaro». Delfi.lv. Skatīts: 2012-02-01.
- ↑ DELFI. «miris Tongas karalis». Delfi.lv. Skatīts: 2012-02-18.
- ↑ Miris seriāla «Dalasa» aktieris Lerijs Hagmans Arhivēts 2012. gada 28. novembrī, Wayback Machine vietnē., tvnet.lv, 24.11.2012.
Kalendārs
labot šo sadaļu| Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: 2012. gads |