2023. gads
gads
(Pāradresēts no 2023)
2023. gads (MMXXIII) bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās svētdienā. Tas bija mūsu ēras divdesmit pirmā gadsimta un trešās tūkstošgades 23. gads, kā arī 3. gads divdesmit pirmā gadsimta trešajā desmitgadē.
| Tūkstošgades: | |
| Gadsimti: | |
| Desmitgades: | |
| Gadi: |
| Latvija | |
| Laikapstākļi Latvijā | |
| Sports | |
| Kino | |
| Kosmonautika |
| Gregora kalendārs | 2023 MMXXIII |
| Ab urbe condita | 2776 |
| Armēņu kalendārs | 1472 ԹՎ ՌՆՀԲ |
| Asīriešu kalendārs | 6773 |
| Bahāju kalendārs | 179—180 |
| Bengāliešu kalendārs | 1430 |
| Berberu kalendārs | 2973 |
| Budistu kalendārs | 2567 |
| Birmiešu kalendārs | 1385 |
| Bizantiešu kalendārs | 7531—7532 |
| Ķīniešu kalendārs | 壬寅年 (Ūdens tīģeris) 4719 vai 4659 — līdz — 癸卯年 (Ūdens trusis) 4720 vai 4660 |
| Koptu kalendārs | 1739—1740 |
| Etiopu kalendārs | 2015—2016 |
| Ebreju kalendārs | 5783—5784 |
| Hindu kalendāri | |
| - Vikram Samvat | 2079—2080 |
| - Shaka Samvat | 1945—1946 |
| - Kali Juga | 5124—5125 |
| Holocēna kalendārs | 12023 |
| Igbo kalendārs | 1023—1024 |
| Irānas kalendārs | 1401—1402 |
| Islāma kalendārs | 1444—1445 |
| Jūlija kalendārs | Gregora kalendārs mīnus 13 dienas |
| Korejas kalendārs | 4356 |
| UNIX laiks | 1672531200—1704067199 |
Gada laikā COVID-19 pandēmijas smaguma pakāpe mazinājās, un maijā PVO izbeidza globālās ārkārtas situācijas statusu. Šajā gadā turpinājās 2022. gadā aizsāktais Krievijas iebrukums Ukrainā un daļas teritorijas okupācija. Turpinājās Mjanmas pilsoņu karš, un vairākās Āfrikas valstīs notika apvērsumi, bruņoti konflikti un politiskās krīzes. Oktobrī saasinājās Izraēlas un Palestīnas konflikts, kad paramilitārā organizācija Hamās uzsāka karu pret Izraēlu. Septembrī Azerbaidžāna ieņēma Kalnu Karabahu, un vairāk nekā 100 000 armēņu bija jādodas bēgļu gaitās. Februārī vairākās spēcīgās zemestrīcēs Turcijā un Sīrijā bojā gāja vismaz 52 000 cilvēku.
Notikumi
labot šo sadaļuJanvāris
labot šo sadaļu- 1. janvāris:
- par Eiropas Savienības prezidējošo valsti kļuva Zviedrija, nomainot Čehiju.
- par Eiropas kultūras galvaspilsētām kļuva Elefsina (Grieķija), Timišoara (Rumānija) un Vesprēma (Ungārija).
- Horvātijā ieviesa eiro, tai kļūstot par 20. Eirozonas dalībvalsti;[1] Horvātija kļuva par Šengenas zonas dalībvalsti.
- Luizs Inasiu Lula da Silva kļuva par Brazīlijas prezidentu pēc tam, kad vēlēšanu otrajā kārtā 2022. gada 30. oktobrī uzvarēja iepriekšējo prezidentu Žairu Bolsonaru.
- Uzbekistāna pabeidza pāreju no kirilicas uz latīņu alfabēta izmantošanu.[2]
- 5. janvāris — Svētā Pētera laukumā Vatikānā notika Romas pāvesta Benedikta XVI bēres.[3]
- 8. janvāris:
- COVID-19 pandēmija: Ķīna atvēra savas robežas ārvalstniekiem, tādā veidā pārtraucot ceļošanas ierobežojumus, ko ieviesa 2020. gada martā.[4][5]
- bijušā Brazīlijas prezidenta Žaira Bolsonaru atbalstītāji iebruka Nacionālajā kongresā, Federālajā augstākajā tiesā un prezidenta pilī.[6]
- no 10. janvāra līdz 17. janvārim — aukstuma vilnī Afganistānā gāja bojā 166 cilvēki un 80 000 mājlopi.[7]
- 15. janvāris — aviokatastrofā Nepālā gāja bojā 72 cilvēki, kad nolaišanās laikā Yeti Airlines lidaparāts strauji zaudēja augstumu un iegāzās aizā tikai dažu kilometru attālumā no lidostas.[8][9]
- 16. janvāris — Tigrajas karš: saskaņā ar Āfrikas Savienības atbalstīto miera līgumu starp Etiopijas valdību un Tigrejas Tautas atbrīvošanas fronti no Tigrejas reģiona atkāpās Amharas īpašie spēki.
- 18. janvāris — Ukrainā helikoptera avārijā Brovari netālu no Kijivas gāja bojā 14 cilvēki, tostarp Ukrainas iekšlietu ministrs Deniss Monastirskis.
- 21. janvāris:
- Burkinafaso pieprasīja, lai Francijas bruņotie spēki atkāpjas no tās teritorijas pēc tam, kad tika apturēts militārais nolīgums, kas ļāva Francijas karaspēkam uzturēties valstī.
- Tigrajas karš: Eritrejas spēki atkāpās no Širas un citām lielākajām pilsētām Etiopijas Tigrejas reģionā.
- 25. janvāris — par Jaunzēlandes premjerministru kļuva Kriss Hipkinss, nomainot Džasindu Ārdērnu.
- 27. janvāris — Izraēlā sākas plaši nemieri pēc Izraēlas militārā reida Dženīnā, kurā bija nogalināti deviņi palestīnieši; pēc tam Izraēlas apdzīvotajās teritorijās tika palaisti aizdedzinoši gaisa baloni; Izraēla atbildēja ar mērķtiecīgiem gaisa triecieniem; vēlāk tajā pašā dienā Neves Jākova sinagogā teroristu uzbrukumā tika nogalināti septiņi ebreju civiliedzīvotāji.
- no 27. janvāra līdz 28. janvārim — Čehijas prezidenta vēlēšanu otrajā kārta uzvarēja Petrs Pavels.[10]
Februāris
labot šo sadaļu- 1. februāris — finanšu krīzes apstākļos Libānas centrālā banka devalvēja Libānas mārciņu par 90 %.
- 3. februāris — ASV paziņoja, ka izseko iespējamos Ķīnas spiegošanas balonus virs Amerikas, no kuriem viens dreifēja no Jukonas uz Dienvidkarolīnu, bet nākamajā dienā tika notriekts, un otrs balons lidoja virs Kolumbijas un Brazīlijas; šim notikumam sekoja turpmāki liela augstuma objektu atklāšanas un notriekšanas gadījumi citviet.
- 6. februāris — Turcijas dienvidrietumos un Sīrijā notika 7,8 un 7,7 magnitūdu stipras divas zemestrīces; bojā gāja vairāk nekā 59 000 cilvēku un vairāk nekā 121 tūkstotis ievainoti.
- 13. februāris — Bangladešas prezidenta vēlēšanām, kas bija paredzētas 19. februārī, bija izvirzīts vienīgais kandidāts — Mohameds Šahabudins, tādēļ viņu apstiprināja kā oficiāli ievēlētu.
- 14. februāris — Eiropas Parlaments apstiprināja aizliegumu no 2035. gada Eiropas Savienībā pārdot jaunus benzīna un dīzeļdegvielas transportlīdzekļus, atsaucoties uz nepieciešamību cīnīties pret klimata pārmaiņām Eiropā un veicināt elektrisko transportlīdzekļu izmantošanu.
- 15. februāris — Kazahstānas bijušajam prezidentam Nursultanam Nazarbajevam atņēma visas privilēģijas un tautas līdera statusu ("Jelbasi").
- 16. februāris — par Moldovas premjerministru kļuva Dorins Rečans, nomainot Nataliju Gavrilicu.
- 21. februāris — Vladimirs Putins paziņoja, ka Krievija pārtrauc dalību līgumā ar ASV par stratēģisko uzbrukuma ieroču samazināšanu.
- 25. februāris — Nigērijas prezidenta vēlēšanās uzvarēja Bola Tinubu.
- 28. februāris — Grieķijā vilcienu sadursmē gāja bojā 57 cilvēki un daudzi tika ievainoti; tā ir uzskatāma par Grieķijā lielāko dzelzceļa katastrofu upuru skaita ziņā.[11]
Marts
labot šo sadaļu- 2. marts — Vjetnamas parlaments par valsts prezidentu ievēlēja Vo Vanu Thiongu.
- 5. marts — Igaunijas parlamenta vēlēšanās visvairāk balsu ieguva Reformu partija.
- no 6. marta līdz 10. martam — Gruzijas galvaspilsētā Tbilisi notika protesti pret "Ārvalstu aģentu" likumu, protestu rezultātā likuma pieņemšanu apturēja.[12]
- 10. marts:
- Ķīnas Tautas kongress vienbalsīgi pārvēlēja Sji Dzjiņpinu par Ķīnas Tautas Republikas prezidentu bezprecedenta trešajam termiņam.
- Irāna un Saūda Arābija vienojas atjaunot 2016. gadā pārtrauktās diplomātiskās attiecības sarunās ar Ķīnas starpniecību.
- bankrotēja ASV 16. lielākā banka Silicon Valley Bank, radot lielāko banku bankrotu kopš 2008. gada finanšu krīzes, ietekmējot uzņēmumus visā pasaulē.[13]
- 11. marts — par Ķīnas Tautas Republikas premjerministru kļuva Li Cjans, nomainot Li Kecjanu.
- 16. marts — Moldovas parlaments apstiprināja likumprojektu par jēdziena "moldāvu valoda" aizstāšanu ar "rumāņu valoda" visos oficiālajos dokumentos.[14][15]
- 17. marts — Starptautiskā krimināltiesa izdeva Krievijas prezidenta Vladimira Putina aresta orderi par Ukrainas bērnu deportāciju uz Krievijas teritoriju.[16]
- 19. marts — Šveices investīciju banka UBS Group piekrita pirkt Credit Suisse par 3 miljardiem Šveices franku (3,2 miljardiem ASV dolāru), veicot visu akciju darījumu ar Šveices valdības un Šveices finanšu tirgus uzraudzības iestādes starpniecību.[17][18]
- 25. marts — Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja, ka ar Baltkrievijas prezidentu Aleksandru Lukašenko ir noslēgta vienošanās par taktisko kodolieroču izvietošanu Baltkrievijas teritorijā.[19]
Aprīlis
labot šo sadaļu- 2. aprīlis — Somijas parlamenta vēlēšanās visvairāk balsu saņēma Peteri Orpo vadītā centriski labējā Nacionālās koalīcijas partija.[20]
- 4. aprīlis — Somija kļuva par 31. NATO dalībvalsti.[21]
- 14. aprīlis:
- palaista Eiropas Kosmosa aģentūras zonde JUICE Jupitera un tā pavadoņu pētīšanai.
- Ķīnas eksperimentālajā tokamakā EAST sasniegta plazmas stabila noturēšana rekordilgas 403 sekundes.
- 15. aprīlis:
- Vācijā slēdza pēdējās trīs atomelektrostacijas;
- Sudānā sākās kaujas starp Sudānas bruņotajiem spēkiem un paramilitārajiem Ātrās reaģēšanas spēkiem, tie ieņēma Hartumas starptautisko lidostu un prezidenta pili Hartumā.
- 19. aprīlis — Jemenas galvaspilsētā Sanā, labdarības pasākuma laikā izceļoties drūzmai, gāja bojā vismaz 85 cilvēki un vairāk nekā 320 tika ievainoti.[22]
- 20. aprīlis — pirmo reizi palaista visu laiku lielākā raķete SpaceX Starship, kas eksplodēja 4 minūtes pēc pacelšanās.[23]
Maijs
labot šo sadaļu- 1. maijs — tika slēgta ASV banka First Republic Bank, to izsolē par 10,7 miljardiem ASV dolāru iegādājās JPMorgan Chase.
- 5. maijs — Pasaules Veselības organizācija izsludināja, ka COVID-19 pandēmija vairs nav starptautiska ārkārtas situācija.[24][25]
- 6. maijs — Vestminsteras abatijā notika Apvienotās Karalistes karaļa Čārlza III kronēšanas ceremonija.
- no 9. maija līdz 13. maijam — Liverpūlē notika Eirovīzijas dziesmu konkurss; konkursā uzvarēja Lorīna no Zviedrijas ar dziesmu Tattoo.
- 22. maijs — Krievijas Belgorodas apgabalā Krievu brīvprātīgo korpuss un Leģions "Krievijas Brīvība" uzsāka kaujas operāciju pret Krievija bruņotajiem spēkiem; nākamajā dienā kaujinieki atkāpās.[26]
- no 12. maija līdz 28. maijam — Somijā un Latvijā norisinājās Pasaules čempionāts hokejā.
- no 27. maija līdz 28. maijam — notika sadursmes starp Taliban un Irānu, 3 talibi gāja bojā; vēlāk puses atrisināja situāciju.
- 28. maijs — Turcijas prezidenta vēlēšanās uzvarēja līdzšinējais prezidents Redžeps Tajips Erdogans, otrajā vēlēšanu kārtā iegūstot 52,14% balsu.[27]
- 31. maijs — par Latvijas Valsts prezidentu ievēlēja ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču.
Jūnijs
labot šo sadaļu- 2. jūnijs — vilcienu sadursmē Indijas Odišas štatā bojā gāja vismaz 296 un ievainoti vairāk nekā 1200 cilvēki.[28]
- 6. jūnijs — Krievijas iebrukums Ukrainā: Krievijas spēki Hersonas apgabalā uzspridzināja Kahovkas ūdenskrātuves (Kahovkas hidroelektrostacijas) aizsprostu,[29][30] izraisot plašu teritoriju applūšanu un cilvēku upurus.
- 14. jūnijs — Kembridžas Universitātes zinātnieki pirmo reizi radīja cilvēka embriju tikai no cilmes šūnām, neizmantojot spermatozoīdus un olšūnas.[31]
- 18. jūnijs — zemūdens peldlīdzekļa "Titan" pazušana: sākās starptautiska meklēšanas un glābšanas operācija, kad netālu no kuģa "Titāniks" vraka pazuda zemūdens peldlīdzeklis, kurā atradās pieci cilvēki.[32]
- 20. jūnijs — par Somijas premjerministru kļuva Peteri Orpo, nomainot Sannu Marinu.
- 23. jūnijs — Vāgnera grupas vadītājs Jevgeņijs Prigožins uzsāka bruņotu sacelšanos pret Krievijas varas iestādēm, kas noslēdzās 24. jūnijā ar vienošanos par tās pārtraukšanu.
- 26. jūnijs — par Grieķijas premjerministru kļuva Kirjaks Micotakis, nomainot Joanni Sarmu.
- 27. jūnijs — Krievijas iebrukums Ukrainā: Krievijas bruņoto spēku raķešu uzbrukumā Kramatorskai tika nogalināti 12 un ievainoti 65 civiliedzīvotāji.
- 30. jūnijs — Brazīlijas Augstākā vēlēšanu tiesa bloķēja bijušā valsts prezidenta Žaira Bolsonaru iespēju pretendēt uz amatu līdz 2030. gadam, jo viņš mēģināja apdraudēt 2022. gada Brazīlijas vispārējās vēlēšanas, nepamatoti apgalvojot par vēlētāju krāpšanu, un ļaunprātīgi izmantoja savas pilnvaras, izmantojot valdības saziņas kanālus.[33]
Jūlijs
labot šo sadaļu- 1. jūlijs — par Eiropas Savienības prezidējošo valsti kļuva Spānija, nomainot Zviedriju.
- 3. jūlijs — iebrukums Dženinā: atbildot uz teroristu uzbrukumiem, Izraēlas bruņotie spēki veica lielāko reidu Rietumkrastā kopš 2005. gada, iebrūkot Dženinas nometnē; bojā gāja 14 cilvēki un vairāk nekā 100 ievainoti.
- 11. un 12. jūlijs — Viļņā, Lietuvā notika 2023. gada NATO samits.
- 14. jūlijs — ASV aktieru arodbiedrības SAG-AFTRA dalībnieki sāka streiku, pievienojoties scenāristiem Amerikas Scenāristu ģildes streikā.[34]
- 23. jūlijs — Grieķijā augstās gaisa temperatūras un savvaļas ugunsgrēku dēļ no Rodas salas evakuēja desmitiem tūkstošu tūristu; tā kļuva par lielāko cilvēku evakuāciju Grieķijas vēsturē.[35][36]
- 26. jūlijs — militārais apvērsums Nigērā: varu valstī pārņēma militārā hunta, kas gāza prezidentu Mohamedu Bazumu.[37]
Augusts
labot šo sadaļu- 6. augusts — nobraucot no sliedēm vilcienam Sindā, Pakistānā, bojā gāja 30 cilvēki.[38]
- 9. augusts — kampaņas mītiņā Kito tika nogalināts Ekvadoras prezidenta amata kandidāts Fernando Viljavisenso.[39]
- 19. augusts — Krievijas Mēness nolaižamais aparāts Luna-25 nekontrolēti ietriecās Mēness virsmā.
- 23. augusts:
- Krievijā lidmašīnas avārijā Tveras apgabalā gāja bojā 7 pasažieri un 3 apkalpes locekļi, to skaitā algotņu grupējuma "Vagner" līderi Jevgeņijs Prigožins un Dmitrijs Utkins.[40]
- Chandrayaan-3: uz Mēness virsmas veiksmīgi nosēdās Indijas nolaižamais aparāts Vikram, tādējādi Indija kļuva par pirmo valsti, kas sasniegusi Mēness Dienvidpolu.[41]
- 30. augusts — pēc Gabonas prezidenta vēlēšanu, kurās atkārtoti uzvarēja Ali Bongo, rezultātu paziņošanas militārpersonas veica valsts apvērsumu un izveidoja Pārejas un institūciju atjaunošanas komiteju, tādējādi izbeidzot Bongo ģimenes 56 gadu ilgu valdīšanu.
Septembris
labot šo sadaļu- 8. septembris — Marokā 6,9 magnitūdu stiprā zemestrīcē gāja bojā vairāk nekā 2900 cilvēku.[42]
- 14. septembris — Eiropas Centrālā banka paaugstināja eirozonas procentu likmes līdz visu laiku augstākajam līmenim — 4 %, ņemot vērā notiekošo inflācijas spiedienu visā kontinentā.
- 19. septembris — Azerbaidžāna uzsāka militāro operāciju Kalnu Karabahā, kas beidzās ar Azerbaidžānas spēku uzvaru un vairāk nekā 100 tūkstošu armēņu bēgšanu no Kalnu Karabahas.[43]
- 20. septembris — arheologi Zambijā atklāja senākās zināmās koka būves paliekas, kuru vecums ir vismaz 476 000 gadi.[44]
- 24. septembris — uz Zemes nolaidās ASV zondes OSIRIS-REx kapsula ar asteroīda Bennu paraugiem.
Oktobris
labot šo sadaļu- 7. oktobris:
- Izraēlas — Hamās karš: Palestīnas paramilitārā organizācija Hamās no Gazas joslas uz Izraēlas apdzīvotajām vietām izšāva tūkstošiem raķešu, kā arī Izraēlā iebruka aptuveni 2500 palestīnieši; bojā gāja aptuveni 1200 Izraēlas pilsoņi un ārzemnieki, kā arī saņemti 242 ķīlnieki. Izraēla atbildēja ar aviācijas triecieniem Gazas joslā, nogalinot vismaz 198 cilvēku. Izraēla sāka rezervistu iesaukšanu.[45]
- Afganistānas Herātas vijaletā notika vairākas zemestrīces, bojā gāja vairāk kā 1400 cilvēku un ievainoti aptuveni 1200 cilvēku. Zemestrīces grūdienus varēja just arī Irānā un Turkmenistānā. Šis bija nāvējošākās zemestrīces Afganistānā kopš 1988. gada.[46]
- 8. oktobris — Izraēlas — Hamās karš: Izraēla pirmo reizi kopš 1973. gada izsludināja karastāvokli.[47][48]
- 11. oktobris — ExxonMobil paziņoja, ka par 65 miljardiem ASV dolāru iegādāsies naftas uzņēmumu Pioneer Natural Resources, kas būtu lielākā apvienošanās enerģētikas jomā pēdējos 20 gados.
- 13. oktobris — Microsoft pabeidza datorspēļu uzņēmuma Activision Blizzard iegādi par 68,7 miljardiem ASV dolāru.
- 15. oktobris — Polijas parlamenta vēlēšanās visvairāk balsu saņēma valdošā nacionālkonservatīvā partija "Likums un taisnīgums" (PiS), taču vairākumu parlamentā ieguva opozīcijā esošie politiskie spēki.[49]
- 23. oktobris — Chevron paziņoja, ka par 50 miljardiem ASV dolāru iegādāsies naftas un gāzes uzņēmumu Hess.
- 27. oktobris — Izraēlas — Hamās karš: Izraēla sāka militāru sauszemes operāciju Gazas joslas ziemeļos.
Novembris
labot šo sadaļu- 1. novembris — Apvienotajā Karalistē notika pirmais mākslīgā intelekta drošības samits, kurā 28 valstis parakstīja "pasaulē pirmo nolīgumu" par to, kā pārvaldīt riskantākos mākslīgā intelekta veidus.
- 6. novembris — Izraēlas — Hamās karš: bojāgājušo skaits Gazā pārsniedza 10 000. ASV prezidents Džo Baidens, runājot ar Izraēlas premjerministru Benjaminu Netanjahu, aicina izsludināt "humāno pauzi" cīņās, lai palielinātu palīdzības plūsmu civiliedzīvotājiem.
- 7. novembris — Portugāles premjers Antoniu Košta paziņoja par demisiju korupcijas skandāla dēļ.[50]
- 19. novembris — Argentīnas prezidenta vēlēšanās uzvarēja labējo kandidāts Havjers Milejs.[51]
- 22. novembris:
- Izraēlas — Hamās karš: Izraēla un Hamās vienojas par četru dienu pamieru — pirmo karadarbības pārtraukumu, kura laikā apmaiņā pret palestīniešu ieslodzītajiem tika atbrīvoti daudzi ķīlnieki no Izraēlas;
- uzņēmums Broadcom pabeidza programmatūras izstrādātāja VMware pārņemšanu, veicot darījumu 69 miljardu ASV dolāru vērtībā.
- 26. novembris — Francijā, Nicā notika 21. Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss.[52]
Decembris
labot šo sadaļu- 3. decembris — Venecuēlā referendumā vēlētāju vairākums nobalsoja par to, lai kaimiņvalsts Gajānas Esekibo teritoriju iekļautu Venecuēlas sastāvā.
- 7. decembris — paziņots, ka Prinstonas Universitātes fiziķu komanda pirmo reizi ir spējusi sasaistīt atsevišķas molekulas kvantu sapīšanās stāvokļos.
- 21. decembris — Kārļa Universitātē Prāgā notika nāvējošākā masu apšaude Čehijas vēsturē, kurā gāja bojā 15 un ievainoti 25 cilvēki.[53]
Miruši
labot šo sadaļuJanvāris
labot šo sadaļu- 2. janvāris — Kens Bloks (Ken Block), ASV autosportists (dzimis 1967. gadā)
- 3. janvāris:
- Volters Kaningems (Walter Cunningham), ASV astronauts (dzimis 1932. gadā)
- Ruslans Hasbulatovs (Руслан Хасбулатов), Krievijas ekonomists un politiķis (dzimis 1942. gadā)
- Abdels Salams Majali (عبد السلام المجالي), Jordānijas politiķis, premjerministrs (dzimis 1925. gadā)
- 4. janvāris:
- Feja Veldone (Fay Weldon), britu rakstniece, esejiste un dramaturģe (dzimusi 1931. gadā)
- Rozija Mitermaiere (Rosi Mittermaier), Vācijas kalnu slēpotāja (dzimusi 1950. gadā)
- 5. janvāris — Ērls Bouens (Earl Boen), amerikāņu aktieris (dzimis 1941. gadā)
- 6. janvāris — Džanluka Vjalli (Gianluca Vialli), Itālijas futbolists un treneris (dzimis 1964. gadā)
- 7. janvāris — Rasels Benkss (Russell Banks), amerikāņu rakstnieks (dzimis 1940. gadā)
- 9. janvāris:
- Melinda Dilone (Melinda Dillon), amerikāņu aktrise (dzimusi 1939. gadā)
- Čārlzs Simičs (Charles Simic, Чарлс Симић), serbu izcelsmes amerikāņu dzejnieks (dzimis 1938. gadā)
- 10. janvāris:
- Džefs Beks (Jeff Beck), amerikāņu ģitārists (dzimis 1944. gadā)
- Konstantīns II (Κωνσταντῖνος Β΄), pēdējais Grieķijas Karalistes konstitucionālais monarhs (dzimis 1940. gadā)
- Džordžs Pells (George Pell), Austrālijas garīdznieks, katoļu baznīcas kardināls (dzimis 1941. gadā)
- 11. janvāris — Murtaza Rahimovs (Муртаза Рахимов, Мортаза Рәхимов), krievu-baškīru politiķis, Baškortostānas prezidents (dzimis 1934. gadā)
- 12. janvāris — Līza Marija Preslija (Lisa Marie Presley), amerikāņu dziedātāja un dziesmu autore (dzimusi 1968. gadā)
- 13. janvāris — Klāss Lestanders (Klas Lestander), Zviedrijas biatlonists (dzimis 1931. gadā)
- 14. janvāris — Inna Čurikova (Инна Чурикова), PSRS un Krievijas aktrise (dzimusi 1943. gadā)
- 15. janvāris — Vahtangs Kikabidze (ვახტანგ კიკაბიძე), gruzīnu aktieris, dziedātājs, režisors un sabiedriskais darbinieks (dzimis 1938. gadā)
- 16. janvāris — Džina Lollobridžida (Gina Lollobrigida), itāļu aktrise un fotožurnāliste (dzimusi 1927. gadā)
- 17. janvāris — Lusila Randona (Lucile Randon), franču mūķene, ilgdzīvotāja, vecākais zināmais cilvēks pasaulē (dzimusi 1904. gadā)
- 18. janvāris:
- Deniss Monastirskis (Денис Монастирський), ukraiņu jurists un politiķis (dzimis 1980. gadā)
- Deivids Krosbijs (David Crosby), amerikāņu folkroka pionieris (dzimis 1941. gadā)
- 23. janvāris — Alvaro Koloms (Álvaro Colom), Gvatemalas inženieris, uzņēmējs un politiķis, valsts prezidents (dzimis 1951. gadā)
- 25. janvāris — Sindija Viljamsa (Cindy Williams), amerikāņu aktrise (dzimusi 1947. gadā)
- 28. janvāris:
- Barets Strongs (Barrett Strong), ASV dziedātājs un dziesmu autors (dzimis 1968. gadā)
- Joahims Zīgerists, Vācijas un Latvijas žurnālists un politiķis (dzimis 1947. gadā)
- 30. janvāris — Bobijs Halls (Bobby Hull), Kanādas hokejists (dzimis 1939. gadā)
Februāris
labot šo sadaļu- 2. februāris — Žans Pjērs Žabuijs (Jean-Pierre Jabouille), Francijas autosportists (dzimis 1942. gadā)
- 3. februāris — Pako Rabanne (Paco Rabanne), Spānijas modes dizaineris (dzimis 1934. gadā)
- 5. februāris — Pervezs Mušarafs (پرويز مشرف), Pakistānas politiķis, valsts prezidents un premjerministrs (dzimis 1943. gadā)
- 6. februāris — Kristians Atsu (Christian Atsu), Ganas futbolists (dzimis 1992. gadā)
- 8. februāris:
- Bērts Bekaraks (Burt Bacharach), ASV mūziķis (dzimis 1928. gadā)
- Miroslavs Blaževičs (Miroslav Blažević), Horvātijas futbolists un treneris (dzimis 1935. gadā)
- Ivans Silajevs (Иван Силаев), padomju un krievu politiķis, PSRS ministru padomes priekšsēdētājs (dzimis 1943. gadā)
- 10. februāris:
- Hanss Modrovs (Hans Modrow), vācu politiķis, VDR ministru padomes priekšsēdētājs (dzimis 1928. gadā)
- Karloss Saura (Carlos Saura), spāņu kinorežisors, fotogrāfs un rakstnieks (dzimis 1932. gadā)
- 13. februārī — Hosē Marija Gil-Robls (José María Gil-Robles y Gil-Delgado), 8. Eiropas Parlamenta prezidents (dzimis 1935. gadā)
- 15. februāris — Rakela Velča (Raquel Welch), ASV aktrise un modele (dzimusi 1940. gadā)
- 16. februāris — Tims Lobingers (Tim Lobinger), Vācijas vieglatlēts (dzimis 1972. gadā)
- 19. februāris — Gregs Fosters (Greg Foster), ASV vieglatlēts (dzimis 1958. gadā)
- 21. februāris — Amansio Amaro (Amancio Amaro), Spānijas futbolists un treneris (dzimis 1939. gadā)
Marts
labot šo sadaļu- 1. marts — Žists Fontēns (Just Fontaine), Francijas futbolists (dzimis 1933. gadā)
- 3. marts:
- Kendzaburo Oe (大江 健三郎), Japānas rakstnieks (dzimis 1935. gadā)
- Toms Saizmors (Tom Sizemore), ASV aktieris (dzimis 1961. gadā)
- 7. marts — Dmitro Kocjubailo (Дмитро Коцюбайло), Ukrainas karavīrs (dzimis 1995. gadā)
- 12. marts — Diks Fosberijs (Dick Fosbury), ASV vieglatlēts (dzimis 1947. gadā)
- 17. marts — Lenss Rediks (Lance Reddick), ASV aktieris un mūziķis (dzimis 1962. gadā)
- 19. marts — Žans Žaks Favjē (Jean-Jacques Favier), Francijas kosmonauts (dzimis 1949. gadā)
- 21. marts — Viliss Rīds (Willis Reed), ASV basketbolists, treneris un menedžeris (dzimis 1942. gadā)
- 22. marts — Vladimirs Čurovs (Владимир Чуров), Krievijas politiķis, Centrālās vēlēšanu komisijas vadītājs (dzimis 1953. gadā)
- 24. marts — Gordons Mūrs (Gordon Moore), ASV inženieris un uzņēmējs, Intel dibinātājs (dzimis 1929. gadā)
- 28. marts — Rjuiči Sakamoto (坂本 龍一), japāņu komponists, mūziķis un aktieris (dzimis 1952. gadā)
Aprīlis
labot šo sadaļu- 1. aprīlis — Vlodzimežs Šmits (Włodzimierz Schmidt), Polijas šahists (dzimis 1943. gadā)
- 2. aprīlis — Vladlens Tatarskis (Владлен Татарский), Krievijas militārais blogeris un propagandists (dzimis 1982. gadā)
- 8. aprīlis — Lase Velanders (Lasse Wellander), Zviedrijas mūziķis, ABBA ģitārists (dzimis 1952. gadā)
- 13. aprīlis:
- Kreigs Brīns (Craig Breen), Īrijas autosportists (dzimis 1990. gadā)
- Mērija Kvanta (Mary Quant), britu modes dizainere (dzimusi 1930. gadā)
- 16. aprīlis — Ahmads Džamals (Ahmad Jamal), ASV mūziķis (dzimis 1930. gadā)
- 16. aprīlis — Olehs Barna (Олег Барна), Ukrainas cilvēktiesību aktīvists, politiķis un karavīrs (dzimis 1967. gadā)
- 19. aprīlis — Munbins (문빈), Dienvidkorejas mūziķis, aktieris un modelis (dzimis 1998. gadā)
- 25. aprīlis — Harijs Belafonte (Harry Belafonte), ASV mūziķis, aktieris, sociālais aktīvists (dzimis 1927. gadā)
- 27. aprīlis — Džerijs Springers (Jerry Springer), ASV televīzijas raidījumu vadītājs, žurnālists, producents, aktieris un politiķis (dzimis 1944. gadā)
- 29. aprīlis — Abu al Huseins al Huseini al Kuraši (أبو الحسين الحسيني القرشي), terorists, Islāma valsts kalifs (dzimšanas gads nezināms)
- 30. aprīlis — Ralfs Bostons (Ralph Boston), ASV vieglatlēts (dzimis 1939. gadā)
Maijs
labot šo sadaļu- 2. maijs
- Torija Bovija (Tori Bowie), ASV vieglatlēte (dzimusi 1990. gadā)
- Valentīns Judaškins (Валентин Юдашкин), PSRS un Krievijas modes dizainers (dzimis 1963. gadā);
- 8. maijs — Rita Lī (Rita Lee), Brazīlijas dziedātāja (dzimusi 1947. gadā)
- 15. maijs — Roberts Lūkass (Robert Lucas), ASV ekonomists (dzimis 1937. gadā)
- 18. maijs:
- Helmuts Bergers (Helmut Berger), Austrijas kinoaktieris (dzimis 1944. gadā)
- Džims Brauns (Jim Brown), ASV amerikāņu futbola spēlētājs, cilvēktiesību aktīvists un aktieris (dzimis 1936. gadā)
- 19. maijs — Mārtins Eimiss (Martin Amis), angļu rakstnieks un scenārists (dzimis 1949. gadā)
- 21. maijs — Rejs Stīvensons (Ray Stevenson), ziemeļīru aktieris (dzimis 1964. gadā)
- 24. maijs — Tīna Tērnere (Tina Turner), amerikāņu dziedātāja (dzimusi 1939. gadā)
- 28. maijs — Haralds cur Hauzens (Harald zur Hausen), vācu medicīnas zinātnieks, virusologs (dzimis 1936. gadā)
- 31. maijs — Ama Ata Aidu (Ama Ata Aidoo), Ganas rakstniece (dzimusi 1942. gadā)
Jūnijs
labot šo sadaļu- 2. jūnijs — Kaija Sāriaho (Kaija Saariaho), somu komponiste (dzimusi 1952. gadā)
- 3. jūnijs — Džims Hainss (Jim Hines), ASV vieglatlēts un amerikāņu futbolists (dzimis 1946. gadā)
- 5. jūnijs:
- Roberts Hansens (Robert Hanssen), amerikāņu spiegs, dubultaģents (dzimis 1944. gadā)
- Astruda Žilberto (Astrud Gilberto), Brazīlijas dziedātāja un dziesmu autore (dzimusi 1940. gadā)
- 6. jūnijs — Fransuāza Žilo (Françoise Gilot), franču māksliniece (dzimusi 1921. gadā)
- 8. jūnijs — Pets Robertsons (Pat Robertson), ASV garīgais līderis un politiķis (dzimis 1930. gadā)
- 9. jūnijs — Alens Turens (Alain Touraine), franču sociologs (dzimis 1925. gadā)
- 10. jūnijs — Teodors Kačinskis (Theodore Kaczynski), poļu izcelsmes amerikāņu zinātnieks, matemātiķis, filosofs, terorists (dzimis 1942. gadā)
- 11. jūnijs — Mikio Aoki (青木 幹雄), japāņu politiķis, bijušais Japānas premjerministrs (dzimis 1934. gadā)
- 12. jūnijs:
- Silvio Berluskoni (Silvio Berlusconi), itāļu politiķis un uzņēmējs, bijušais Itālijas premjerministrs (dzimis 1936. gadā)
- Hārvijs Glanss (Harvey Glance), ASV vieglatlēts (dzimis 1957. gadā)
- Džons Ramīta (John Romita), ASV komiksu mākslinieks (dzimis 1930. gadā)
- Trīts Viljamss (Treat Williams), ASV aktieris (dzimis 1951. gadā)
- 13. jūnijs — Kormaks Makartijs (Cormac McCarthy), ASV rakstnieks (dzimis 1933. gadā)
- 15. jūnijs — Glenda Džeksone (Glenda Jackson), angļu aktrise un politiķe (dzimusi 1936. gadā)
- 16. jūnijs — Džino Mēders (Gino Mäder), Šveices riteņbraucējs (dzimis 1997. gadā)
- 18. jūnijs — Stoktons Rašs (Stockton Rush), ASV uzņēmējs un inženieris (dzimis 1962. gadā)
- 25. jūnijs — Džons Gudenafs (John Goodenough), ASV materiālzinātnieks (dzimis 1922. gadā)
- 29. jūnijs — Alans Ārkins (Alan Arkin), ASV aktieris un kinorežisors (dzimis 1934. gadā)
Jūlijs
labot šo sadaļu- 1. jūlijs — Viktorija Ameļina (Вікторія Амеліна), ukraiņu rakstniece (dzimusi 1986. gadā)
- 1. jūlijs — Arnaldo Forlani (Arnaldo Forlani), Itālijas politiķis, valsts premjerministrs (dzimis 1925. gadā)
- 9. jūlijs — Luiss Svaress Miramontess (Luis Suárez Miramontes), spāņu futbolists un treneris (dzimis 1935. gadā)
- 11. jūlijs:
- Oļegs Cokovs (Олег Цоков), Krievijas virsnieks. ģenerālleitnants (dzimis 1971. gadā)
- Milans Kundera (Milan Kundera), čehu-franču rakstnieks (dzimis 1929. gadā)
- Aless Puškins (Алесь Пушкін), baltkrievu mākslinieks un politieslodzītais (dzimis 1965. gadā)
- 16. jūlijs:
- Džeina Birkina (Jane Birkin), angļu aktrise un dziedātāja (dzimusi 1946. gadā)
- Kevins Mitniks (Kevin Mitnick), ASV datordrošības konsultants, autors un notiesāts hakeris (dzimis 1963. gadā)
- 21. jūlijs — Tonijs Benets (Tony Bennett), amerikāņu dziedātājs (dzimis 1926. gadā)
- 24. jūlijs — Trevors Frānsiss (Trevor Francis), Anglijas futbolists un treneris (dzimis 1954. gadā)
- 26. jūlijs (atrasta mirusi) — Šineida O'Konora (Sinéad O'Connor), īru dziedātāja un mūziķe (dzimusi 1966. gadā)
- 28. jūlijs — Martins Valzers (Martin Walser), vācu rakstnieks (dzimis 1927. gadā)
- 30. jūlijs — Pols Rubenss (Paul Reubens), amerikāņu aktieris un komiķis (dzimis 1952. gadā)
Augusts
labot šo sadaļu- 1. augusts — Anrī Konans Bedjē (Henri Konan Bédié), Kotdivuāras politiķis, valsts prezidents (dzimis 1934. gadā)
- 3. augusts:
- Marks Mārgoliss (Mark Margolis), ASV aktieris (dzimis 1939. gadā)
- Brams Molenārs (Bram Moolenaar), nīderlandiešu programmatūras izstrādātājs un aktīvists (dzimis 1961. gadā)
- 7. augusts — Viljams Frīdkins (William Friedkin), ASV kinorežisors un scenārists (dzimis 1935. gadā)
- 9. augusts:
- Ita Evere (Ita Ever), igauņu aktrise (dzimusi 1931. gadā)
- Robijs Robertsons (Robbie Robertson), kanādiešu mūziķis (dzimis 1943. gadā)
- Fernando Viljavisensio (Fernando Villavicencio), Ekvadoras žurnālists un politiskais aktīvists (dzimis 1963. gadā)
- 10. augusts — Aleksandrs Viktorenko (Александр Викторенко), PSRS un Krievijas kosmonauts (dzimis 1947. gadā)
- 16. augusts:
- Renata Skoto (Renata Scotto), itāļu operdziedātāja (dzimusi 1934. gadā)
- Genādijs Židko (Геннадий Жидко), Krievijas virsnieks (dzimis 1965. gadā)
- 17. augusts — Karols Bobko (Karol Bobko), ASV astronauts (dzimis 1937. gadā)
- 19. augusts — Džons Varnoks (John Warnock), ASV datorzinātnieks, izgudrotājs un uzņēmējs (dzimis 1940. gadā)
- 22. augusts — Toto Kutunjo (Toto Cutugno), itāļu dziedātājs (dzimis 1943. gadā)
- 23. augusts:
- Jevgeņijs Prigožins (Евгений Пригожин), Krievijas uzņēmējs un politiķis (dzimis 1961. gadā)
- Dmitrijs Utkins (Дмитрий Уткин), Krievijas virsnieks, Vāgnera grupas dibinātājs (dzimis 1970. gadā)
- 26. augusts — Gļebs Panfilovs (Глеб Панфилов), PSRS un Krievijas kinorežisors (dzimis 1934. gadā)
- 30. augusts — Mohameds Al Fajeds (محمد الفايد), Ēgiptes un Apvienotās Karalistes uzņēmējs (dzimis 1929. gadā)
Septembris
labot šo sadaļu- 4. septembris — Stīvens Hārvels (Steve Harwell), ASV dziedātājs (dzimis 1967. gadā)
- 9. septembris — Mangosutu Butelezi (Mangosuthu Buthelezi), Dienvidāfrikas politiķis (dzimis 1928. gadā)
- 13. septembris — Mirča Snegurs (Mircea Snegur), Moldovas politiķis, valsts pirmais prezidents (dzimis 1940. gadā)
- 19. septembris — Džanni Vatimo (Gianni Vattimo), itāļu filozofs un politiķis (dzimis 1936. gadā)
- 22. septembris:
- Džordžo Napolitāno (Giorgio Napolitano), Itālijas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1925. gadā)
- Viktors Sokolovs (Виктор Соколов), Krievijas jūras virsnieks, flotes admirālis (dzimis 1962. gadā; nāves faktu nav apstiprinājuši Krievijas avoti)
- 28. septembris:
- Maikls Gembons (Michael Gambon), īru-angļu aktieris (dzimis 1940. gadā)
- Ganira Pašajeva (Qənirə Paşayeva), Azerbaidžānas ārste un politiķe (dzimusi 1975. gadā)
- 29. septembris — Daiena Fainstaina (Dianne Feinstein), ASV politiķe (dzimusi 1933. gadā)
Oktobris
labot šo sadaļu- 5. oktobris — Diks Butkus (Dick Butkus), lietuviešu izcelsmes ASV amerikāņu futbola spēlētājs (dzimis 1942. gadā)
- 7. oktobris:
- Šani Luka (Shani Louk), Vācijas-Izraēlas tetovētāja un infulencere, Hamās uzbrukuma upuris (dzimusi 2001. gadā)
- Jonatans Šteinbergs (יהונתן שטיינברג), Izraēlas virsnieks (dzimis 1980. gadā)
- 8. oktobris:
- Agnēta Andešone (Agneta Andersson), Zviedrijas kanoe airētāja (dzimusi 1961. gadā)
- Bērts Jangs (Burt Young), amerikāņu aktieris, gleznotājs un rakstnieks (dzimis 1940. gadā)
- Lāslo Šojoms (Sólyom László), Ungārijas jurists un politiķis, prezidents (dzimis 1942. gadā)
- 13. oktobris — Luīze Glika (Louise Glück), ASV dzejniece un esejiste (dzimusi 1943. gadā)
- 14. oktobris:
- Paipera Lorija (Piper Laurie), ASV aktrise (dzimusi 1932. gadā)
- Dariušs Mehrdžui (داریوش مهرجویی), Irānas kinorežisors (dzimis 1939. gadā)
- 15. oktobris — Sūzena Samersa (Suzanne Somers), ASV aktrise, mūziķe un uzņēmēja (dzimis 1946. gadā)
- 16. oktobris — Marti Ahtisāri (Martti Ahtisaari), Somijas politiķis, prezidents (dzimis 1937. gadā)
- 21. oktobris — Bobijs Čarltons (Bobby Charlton), Anglijas futbolists (dzimis 1937. gadā)
- 24. oktobris:
- Nilss Holsts-Sērensens (Niels Holst-Sørensen), Dānijas vieglatlēts (dzimis 1922. gadā)
- Ričards Roundtrijs (Richard Roundtree), ASV aktieris un dziedātājs (dzimis 1942. gadā)
- 27. oktobris — Li Kecjans (李克强), Ķīnas politiķis, premjerministrs (dzimis 1955. gadā)
- 28. oktobris — Metjū Perijs (Matthew Perry), ASV aktieris un komiķis (dzimis 1969. gadā)
- 31. oktobris:
- Tomass Metinglijs (Thomas Mattingly), ASV kosmonauts, lidotājs (dzimis 1936. gadā)
- Oļegs Protopopovs (Олег Протопопов), krievu-padomju daiļslidotājs (dzimis 1932. gadā)
Novembris
labot šo sadaļu- 6. novembris — Antoni Marti (Antoni Martí), Andoras arhitekts un politiķis, premjerministrs (dzimis 1963. gadā)
- 7. novembris — Frenks Bormans (Frank Borman), ASV kosmonauts (dzimis 1928. gadā)
- 11. novembris:
- Rafaels Dvamena (Raphael Dwamena), Ganas futbolists (dzimis 1995. gadā)
- Karels Švarcenbergs (Karel Schwarzenberg), Čehijas politiķis un diplomāts (dzimis 1937. gadā)
- 13. novembris — Tengizs Kitovani (თენგიზ კიტოვანი), Gruzijas virsnieks un politiķis (dzimis 1938. gadā)
- 16. novembris — A. S. Baieta (A. S. Byatt), angļu rakstniece (dzimusi 1936. gadā)
- 18. novembris — Rūds Gēlss (Ruud Geels), Nīderlandes futbolists (dzimis 1948. gadā)
- 19. novembris — Rozalinna Kārtere (Rosalynn Carter), ASV pirmā lēdija, rakstniece un sabiedriskā aktīviste (dzimusi 1927. gadā)
- 25. novembris — Terijs Veneiblss (Terry Venables), angļu futbolists (dzimis 1943. gadā)
- 29. novembris — Henrijs Kisindžers (Henry Kissinger), ASV diplomāts, Nobela miera prēmijas laureāts (dzimis 1923. gadā)
- 30. novembris — Šeins Makgovans (Shane MacGowan), Īrijas mūziķis un komponists (dzimis 1957. gadā)
Decembris
labot šo sadaļu- 2. decembris — Faustins Tvagiramungu (Faustin Twagiramungu), Ruandas politiķis, premjerministrs (dzimis 1963. gadā)
- 4. decembris — Huanita Kastro (Juanita Castro), kubiešu izcelsmes amerikāņu aktīviste un rakstniece (dzimusi 1933. gadā)
- 6. decembris — Ilja Kiva (Ілля Кива), Ukrainas politiķis, kolaborants sadarbībā ar Krieviju (dzimis 1977. gadā)
- 7. decembris — Aleksandrs Dronovs (Александр Дронов), Krievijas šahists (dzimis 1946. gadā)
- 11. decembris — Andrē Brauers (Andre Braugher), ASV aktieris (dzimis 1962. gadā)
- 16. decembris:
- Antonio Negri (Antonio Negri), itāļu sociologs (dzimis 1933. gadā)
- Navafs al Ahmads al Džabers as Sabahs (نَوَّاف الأَحمَد الْجَابِر الصَّباح), Kuveitas emīrs (dzimis 1937. gadā)
- 17. decembris — Otars Joseliani (ოთარ იოსელიანი), gruzīnu kinorežisors (dzimis 1934. gadā)
- 21. decembris — Roberts Solovs (Robert Solow), amerikāņu ekonomists (dzimis 1924. gadā)
- 26. decembris — Volfgangs Šeible (Wolfgang Schäuble), Vācijas politiķis (dzimis 1942. gadā)
- 27. decembris:
- Žaks Delors (Jacques Delors), Francijas politiķis, astotais Eiropas Komisijas prezidents (dzimis 1925. gadā)
- Gastons Gloks (Gaston Glock), Austrijas inženieris un uzņēmējs (dzimis 1929. gadā)
- Herbs Kols (Herb Kohl), ASV uzņēmējs un politiķis (dzimis 1935. gadā)
- 26. decembris — Toms Vilkinsons (Tom Wilkinson), angļu aktieris (dzimis 1948. gadā)
Nobela prēmijas
labot šo sadaļuAtsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Croatia set to join the euro area on 1 January 2023: Council adopts final required legal acts». European Council/Council of the European Union. 2022. gada 12. jūlijs. Skatīts: 2022. gada 16. jūlijs.
- ↑ Uzbekistan Aims For Full Transition To Latin-Based Alphabet By 2023, February 12, 2021 12:54 GMT, RadioFreeEurope
- ↑ «Pope Francis to lead funeral for Benedict XVI, a first in modern history». France 24 (angļu). 2022-12-31. Skatīts: 2022-12-31.
- ↑ «China reopens borders as lunar new year travel kicks off amid Covid surge». The Guardian (angļu). 2023. gada 8. janvāris. Skatīts: 2023. gada 8. janvāris.
- ↑ «Zero-Covid over, Chinese travellers swing into overseas holiday mode». South China Morning Post (angļu). 2023. gada 8. janvāris. Skatīts: 2023. gada 8. janvāris.
- ↑ «Bolsonaro supporters storm Brazilian Congress». BBC News (en-GB). 2023-01-08. Skatīts: 2023-01-08.
- ↑ «Aukstuma viļņa dēļ salā Afganistānā nosaluši 166 cilvēki». tv3.lv (latviešu). 2023-01-28. Skatīts: 2023-11-14.
- ↑ «Aviokatastrofā Nepālā vismaz 68 bojāgājušie». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2023-11-14.
- ↑ «Nepal crash: Dozens killed as plane crashes near Pokhara airport». BBC News (en-GB). 2023-01-15. Skatīts: 2023-11-14.
- ↑ «Par Čehijas prezidentu ievēlēts atvaļinātais ģenerālis Petrs Pavels». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2023-01-30.
- ↑ «Traģiskajā vilcienu sadursmē Grieķijā Grieķijā bojāgājušo skaits pieaudzis līdz 43 cilvēkiem». Ārvalstīs (latviešu). 2023-03-01. Skatīts: 2023-03-02.
- ↑ «"Ārvalstu aģentu" likums grāva pilsonisko sabiedrību Krievijā. Gruzija cīnās pretī». klik.tvnet.lv (latviešu). 2023-03-13. Skatīts: 2023-03-15.
- ↑ «Bankrotē liela ASV banka – «Silicon Valley Bank»». lsm.lv (latviešu). 2023-03-13. Skatīts: 2023-03-15.
- ↑ «Moldovas parlaments apstiprina valsts valodas nosaukuma maiņu no 'moldāvu' uz 'rumāņu'». www.delfi.lv (latviešu). Skatīts: 2023-03-17.
- ↑ «Moldovas parlaments atbalsta jēdziena «rumāņu valoda» ieviešanu visos oficiālajos dokumentos». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2023-03-03.
- ↑ «Starptautiskā Krimināltiesa izdevusi Putina aresta orderi par ukraiņu bērnu deportāciju». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2023-03-18.
- ↑ «Šveicē banka «UBS» pārņems grūtībās nonākušo «Credit Suisse»». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2023-03-20.
- ↑ «Šveices bankas "Credit Suisse" sabrukums: sekas un neatbildētie jautājumi». lsm.lv. 2023. gada 2. martā. Skatīts: 2023. gada 28. jūlijā.
- ↑ «Putins paziņo par Krievijas taktisko kodolieroču izvietošanu Baltkrievijā». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2023-04-15.
- ↑ «Somijas parlamenta vēlēšanās uzvar konservatīvie, premjere Marina zaudēs amatu». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2023-04-15.
- ↑ «Somija otrdien oficiāli kļūs par NATO dalībvalsti». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2023-04-03.
- ↑ «Brīdi pirms ramadāna noslēgšanās drūzmā Jemenas galvaspilsētā 85 bojāgājušie». LA.LV (latviešu). Skatīts: 2023-04-22.
- ↑ «Musk's SpaceX big rocket explodes on test flight». BBC News (en-GB). 2023-04-20. Skatīts: 2023-04-20.
- ↑ «Pasaules Veselības organizācija paziņo, ka Covid-19 pandēmija vairs nav starptautiska ārkārtas situācija». 05.04.2023. Skatīts: 05.04.2023.
- ↑ «Statement on the fifteenth meeting of the International Health Regulations (2005) Emergency Committee regarding the coronavirus disease (COVID-19) pandemic». www.who.int (angļu). Skatīts: 2023-05-05.
- ↑ Delfi. «Belgorodas apgabalā ielauzušies diversanti, sola atbrīvot Krieviju». www.delfi.lv (latviešu), 2023-05-22. Skatīts: 2023-05-22.
- ↑ «Turcijas prezidenta vēlēšanās uzvarējis Erdogans». www.diena.lv. Skatīts: 2023-06-06.
- ↑ Abinaya V, Jatindra Dash. «At least 207 dead, 900 injured in massive train crash in Odisha, India». Reuters, 2023. gada 2. jūnijs. Skatīts: 2023. gada 2. jūnijs.
- ↑ «Russia has blown up major Ukrainian dam, says Kyiv». BBC News. 2023. gada 6. jūnijs. Skatīts: 2023. gada 6. jūnijs.
- ↑ «Russia-Ukraine war live: evacuations under way near Kherson after destruction of dam prompts flooding». The Guardian. 2023. gada 6. jūnijs. Skatīts: 2023. gada 6. jūnijs.
- ↑ Hannah Devlin. «Synthetic human embryos created in groundbreaking advance». The Guardian, 2023. gada 14. jūnijs. Skatīts: 2023. gada 14. jūnijs.
- ↑ Alexandra E. Petri, Summer Lin. «Titanic tourist submersible carrying 5 disappears on trip to see wreck in North Atlantic». Los Angeles Times (en-US), 2023-06-19. Skatīts: 2023-06-22.
- ↑ «Brazil: Judges vote to bar Bolsonaro from office for 8 years». dw.com (en-UK). 2023-06-30. Skatīts: 2023-07-03.
- ↑ «SAG strike: Actors join writers on Hollywood picket lines». bbc.com (en-UK). 2023-07-14. Skatīts: 2023-07-15.
- ↑ «Greece carries out its biggest ever evacuation as wildfires rage on Rhodes». The Guardian. 2023-07-23. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2023. gada 23. jūlijs. Skatīts: 2023-07-23.
- ↑ «Greece fires: Warning Rhodes fires could worsen as thousands flee homes and hotels». BBC News. 2023-07-23. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2023. gada 23. jūlijs. Skatīts: 2023-07-23.
- ↑ «Nigēras prezidents gāzts militārā apvērsumā». delfi.lv. 2023-07-27. Skatīts: 2023-07-27.
- ↑ «At least 30 killed, 67 injured after train derails in Pakistan». edition.cnn.com (en-US). 2023-08-06. Skatīts: 2023-08-10.
- ↑ «Candidate in Ecuador's presidential election Fernando Villavicencio shot dead». bbc.com (en-UK). 2023-08-10. Skatīts: 2023-08-10.
- ↑ «Рогов: Пригожин и Уткин погибли — Новости — город Рязань на городском сайте RZN.info». RZN.info (krievu). 2023-08-23. Skatīts: 2023-08-23.
- ↑ «Indija kļūst par pirmo valsti, kas sasniegusi Mēness Dienvidpolu». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2023-08-24.
- ↑ «Earthquake hit Western North Africa, including Morocco, & Southern Europe». northafricapost.com (eng). Skatīts: 2023-09-09.
- ↑ «Azerbaidžāna sāk militāru operāciju Kalnu Karabahā». delfi.lv. Skatīts: 2023-09-19.
- ↑ «Austrumāfrikā atklātas vissenākās koka būves paliekas». Jauns.lv (latviešu). Skatīts: 2023-11-14.
- ↑ Izraēlas premjers pavēl sākt «atbildes karu» pēc palestīniešu kaujinieku raķešu uzbrukumiem lsm.lv 2023. gada 7. oktobrī
- ↑ Powerful earthquake and aftershocks kill dozens and injure many more in western Afghanistan
- ↑ «Israel shells south Lebanon after Palestinian militants crossed into Israel». Naharnet. 2023. gada 9. oktobris. Skatīts: 2023-10-09.
- ↑ Israel formally declares war, approves 'significant' steps to retaliate for Hamas attack
- ↑ «Oficiāli: Polijas parlamenta vēlēšanās vairākums ticis opozīcijai; vēlētāju aktivitāte – 75%». LA.LV (latviešu). Skatīts: 2023-11-14.
- ↑ «Portugāles premjers Košta paziņojis par demisiju korupcijas skandāla dēļ». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2023-11-21.
- ↑ «Argentīnā par prezidentu ievēlēts labējo kandidāts Havjers Milejs». www.delfi.lv (latviešu). Skatīts: 2023-11-22.
- ↑ «Bērnu Eirovīzijā uzvar Francijas pārstāve». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2023-11-28.
- ↑ «Gunman opens fire in a Prague university, killing 14 people in Czech Republic's worst mass shooting». AP News (angļu). 2023-12-21. Skatīts: 2023-12-22.
- ↑ «Nobela prēmiju ekonomikā piešķir amerikāņu ekonomistei Klaudijai Goldinai». lsm.lv. 2023. gada 9. oktobrī. Skatīts: 2023. gada 9. oktobrī.
- ↑ «Nobela prēmija fizikā piešķirta trim zinātniekiem par elektronu pētījumiem». lsm.lv. 2023. gada 3. oktobrī. Skatīts: 2023. gada 6. oktobrī.
- ↑ «Nobela prēmiju medicīnā saņem zinātnieki par ieguldījumu Covid-19 vakcīnu izstrādē». lsm.lv. 2023. gada 2. oktobrī. Skatīts: 2023. gada 6. oktobrī.
- ↑ «Nobela prēmija ķīmijā piešķirta ASV zinātniekiem par ieguldījumu nanotehnoloģiju attīstībā». lsm.lv. 2023. gada 4. oktobrī. Skatīts: 2023. gada 6. oktobrī.
- ↑ «Nobela prēmija literatūrā piešķirta norvēģu rakstniekam un dramaturgam Junam Ūlavam Fosem». lsm.lv. 2023. gada 5. oktobrī. Skatīts: 2023. gada 6. oktobrī.
- ↑ «Nobela Miera prēmiju piešķir Irānas cilvēktiesību aktīvistei Nargesai Mohammadi». lsm.lv. 2023. gada 6. oktobrī. Skatīts: 2023. gada 6. oktobrī.
Kalendārs
labot šo sadaļu| Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: 2023 |