Alegorija
Alegorija ir vēsturiskā žanra paveids, kurā notikumus un parādības atspoguļo simboliski, nevis stāstoši. Alegorija vēstījumu padara vispārīgu.[1] Alegorija ir visa tēlojuma aina, kas jāsaprot pārnestā nozīmē.[2] Alegorijas kļuva ļoti izplatītas 17.—18. gadsimtā.[3]
Literatūrā alegorija ir kādas (parasti sabiedriskas) parādības aizstāšana ar citu līdzīgu (parasti dabas) parādību; daiļdarbus, kuru pamatā ir alegorija, sauc par alegorijām, bet tēlus — par alegoriskiem tēliem.[4]
Bieži vien alegoriskas figūras atšķiršanai no reālas personas ir vajadzīgas priekšzināšanas. Sākot ar renesanses laikmetu, simbolus atšķirt palīdzēja speciāli izdoti leksikoni un ilustrētas vārdnīcas. 17. gadsimta klasicisma perioda mākslinieki, pievēršoties alegoriskiem sižetiem, ievēroja līdzīgus paņēmienus, kā gleznojot vēsturiskās ainas. Tie bija liela formāta darbi ar tajos attēlotiem alegoriskiem personāžiem, kuru ķermeņi bija daļēji atkailināti, it kā veidoti no citas matērijas, ar pārlaicīgiem tērpiem, ikdienišķa apģērba vietā redzot drapērijas. Bieži vien šiem personāžiem ir spārni, norādot uz metaforisko tēlu.[5] Šīs pazīmes palīdz saprast un pat bez ielūkošanās rakstos uzminēt, ka attēlotā figūra ir alegorija.
Reizēm alegorijas var būt sastopamas arī vēsturiskā žanra darbos, kas visbiežāk novērojams Francijā tapušos darbos, kas nepieder pie klasicisma mantojuma.[6]
Dažu simbolu atšifrējums alegorijās
labot šo sadaļuSvētie
labot šo sadaļuViduslaikos reliģiskā glezniecība pieradināja ticīgos pēc simboliem atpazīt svētos. Jāņa Kristītāja simbols bija jērs, svētā Pētera — atslēgas, svētajam Erasmam bija izlaistas zarnas, bet svētajam Bartolomejam — nodīrāta āda.[5]
Antīkie dievi
labot šo sadaļuAntīko dievu simboli: vecs vīrs ar izkapti — Saturns, vīriešu kārtas radība ar trijzaru dakšu — Neptūns, bārdains vīrs ar ērgli un zibeni — Jupiters.[5]
Ideju un tikumu personifikācijas
labot šo sadaļuSieviete ar zobenu un svariem simbolizē taisnību, tieslietas, bet sieviete, kas rokās tur čūsku ieskautu spoguli — piesardzību. Gara auguma veci vīri ar urnām un niedru vainagiem simbolizē iznīcību.[3]
Izmantotā literatūra
labot šo sadaļu- Lanerī-Dažāna, Nadēza. Glezniecības enciklopēdija. Rīga:Jumava, 2006. ISBN 9984-05-732-1
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Lanerī-Dažāna, Nadēza. Glezniecības enciklopēdija. Rīga:Jumava, 2006. 29.lpp.
- ↑ M. Milzere, L. Silova, D. Štokmane, A. Vanaga, A. Vēvers, I. Vīduša. Literatūra 7. klasei. Zvaigzne ABC, 2008. 171. lpp.
- ↑ 3,0 3,1 Lanerī-Dažāna, Nadēza. Glezniecības enciklopēdija. Rīga:Jumava, 2006.30.lpp.
- ↑ Daina Štokmane, Iveta Vīduša. Literatūra 7. klasei. 1. daļa. Zvaigzne ABC, 2014. 111. lpp.
- ↑ 5,0 5,1 5,2 Lanerī-Dažāna, Nadēza. Glezniecības enciklopēdija. Rīga:Jumava, 2006. 30.lpp.
- ↑ Lanerī-Dažāna, Nadēza. Glezniecības enciklopēdija. Rīga:Jumava, 2006.31.lpp.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Alegorija.
- Latvijas Nacionālās enciklopēdijas šķirklis
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
- Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Ebreju enciklopēdijas raksts (angliski)