Augusta Deglava tilts

Deglava tilts
	Deglava tilts pēc atjaunošanas 2021. gada decembrī
Oficiālais nosaukums	Augusta Deglava tilts
Transporta veids	Autotransports
Šķērso	Trolejbuss 11., 22.; Autobuss 3., 6., 13., 20., 47., 50., 51., 52., 63.
Atrašanās vieta	Rīga, Latvija
Apkalpo	A/S Rīgas Tilti
Garums	646 metri
Tilts atklāts	1966. gadā
	Deglava tilts Vikikrātuvē

Augusta Deglava tilts (sarunvalodā bieži saukts vienkārši par Deglava tiltu) ir satiksmes pārvads Rīgā pār dzelzceļa līnijām Zemitāni—Šķirotava un Rīga—Lugaži, kas savieno Rīgas centru ar Purvciemu. Tilts ir daļa no Augusta Deglava ielas. Brauktuve un gājēju velosipēdistu celiņš klāts ar asfaltu.

Celtniecība

Tilts tika būvēts pēc tam laikam progresīvās saliekamā dzelzsbetona tilta metodes: celtniecības vietā izgatavoja tikai stabus, kamēr visu pārējo, ieskaitot divdaļīgos rīģeļus, pieveda no citurienes.^[1] Projektu izstrādāja Ļeņingradas "Ļengiprotrans", projekta autori Ļ. Isarovs un A. Lavrentjevs. 264 12 — 33 metrus garos blokus izgatavoja Krievijas dzelzsbetona konstrukciju rūpnīcās. Būvdarbus veica mobilā celtnieku vienība "Tiltuvilciens Nr. 410" (Мостопоезд № 410 ) galvenā inženiera A. Rendeļa vadībā, kura pirms tam Latvijā jau bija uzbūvējusi vairākus tiltus, tai skaitā 13. janvāra ielas tiltu pār pilsētas kanālu 1961. gadā un tiltu pār Lielupi Jūrmalā, kas arī tika būvēts ar saliekamā dzelzsbetona tehnoloģiju.^[2]^[3]^[4] Tilta būves laikā tika iedzīti 498 6—10 metru gari pāļi un izlietoti 9 tūkstoši m³ dzelzsbetona. Pirms atklāšanas tilta nestspēja tika pārbaudīta tolaik parastajā veidā, slogojot to ar smagajām automašīnām, kuru kravas kastes pildītas ar smilti un granti.^[5]

Vēsture

Tilts atklāts 1966. gadā. Tilta nosaukums radies pa to vedošās Augusta Deglava ielas, kas nosaukta rakstnieka Augusta Deglava vārdā, dēļ. Oficiāli nosaukums piešķirts 2014. gadā.^[6]

Rekonstrukcija

2018. gadā pārbaužu rezultātā tika uzsākta tilta rekonstrukcija, kuru izpilda lietuviešu uzņēmums AS "Kauno tiltai" pēc SIA "Inženierbūve" izstrādātā būvprojekta. Pārbūves paredzētā cena bija 4,27 miljoni eiro, un tajā bija plānots pārbūvēt apgaismojumu, renovēt brauktuves segumu un izbūvēt jaunas ietves, ieskaitot veloceliņu, margas un drošības barjeras, kā arī izbūvēt zem tā caurbrauktuvi "Daugavas" stadiona pusē.^[7] Būvdarbi notiek kā daļa no ES fondu projekta “Kultūras un sporta kvartāla izveide Grīziņkalna apkaimē”, kura kopējais finansējums ir 62 miljoni eiro.^[8]^[9]

Problēmu konstatēšana

Būvdarbu laikā, nojaucot zem pārvada bijušās noliktavas, par to starpsienām kalpojošajos tilta balstos tika konstatēti vēl papildu defekti, kas lika apturēt remontu un sākt plānot paredzēto renovācijas darbu apjoma paplašināšanu. 2019. gada 9. aprīlī pēc plašas darba sanāksmes^[7] Rīgas vicemērs V. Baraņņiks žurnālistiem paziņoja, ka Deglava ielas tilta jaunā ekspertīze ilgs līdz maijam. Tāpat viņš pavēstīja, ka no 10. aprīļa pār tiltu tiek liegta kravas transporta kustība ar svaru virs 30 tonnām. Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītājs E. Jakrins pēc dažām dienām intervijā teica, ka vispareizāk būtu tiltu nojaukt un vairāku gadu laikā uzbūvēt no jauna, taču lielā satiksmes plūsma šai virzienā pāri dzelzceļam to nepieļaujot.^[1] Tā kā tālāk esošais Gaisa tilts ir par šauru, lai uzņemtu papildu plūsmu,^[10] tad visa mašīnu masa mēģinātu virzīties pa tuvāk esošo Zemitāna tiltu, kura stāvoklis arī jau izsaucis rīdzinieku bažas un kuram 2020. gadā arī ieplānota pārbūve,^[11] un rastos milzīgi sastrēgumi. Jakrins novērtēja Deglava tilta nestspēju kā joprojām pietiekamu pat sastrēgumu laikā un ieteica turpināt remontdarbus, saglabājot daļēju tilta funkcionalitāti.^[1] Arī Domes Satiksmes departamenta vietnē tika paziņots, ka eksperti nesaskata draudus satiksmei pa tiltu, taču vienlaikus tie arī piekrīt nepieciešamībai samazināt slodzi uz tā.^[12] Domē nebija apmierināti arī ar to, ka Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB), kas tika nodibināts pēc Zolitūdes traģēdijas, nav uzklausījis nenosaukta sertificēta RTU profesora viedokli par to, ka tilts esot drošs.^[13]

Tilta slēgšana transportam

Pēc BVKB secinājuma par tilta bīstamību Latvijas Republikas iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens 23. aprīlī uzdeva Valsts policijai slēgt satiksmi pār tiltu no 2019. gada 25. aprīļa, apvainojot Rīgas domi nenopietnā attieksmē pret cilvēku drošību un BVKB ekspertu slēdzienu, kā arī jaunas ekspertīzes vilkšanu garumā. Ministrs arī norādīja, ka Rīgas domes pieaicinātajam būvekspertam nemaz nav sertifikāta. Policija atbalstīja tilta slēgšanu līdz jaunās ekspertīzes rezultātu saņemšanai, kamēr Domes pārstāvis Jakrins norādīja, ka balsti joprojām esot droši un slodze uz tilta samazināta, tāpēc šis lēmums esot tīri politisks.^[14] Īpaši asi uz tilta slēgšanu reaģēja Rīgas Domes Satiksmes departaments, kuram tādēļ radās lieli zaudējumi.^[15] BVKB savā secinājumā ieteica tilta slēgšanu, taču norādīja, ka galīgo lēmumu par to tiesīga pieņemt tikai pašvaldība.^[16] Vienlaikus izskanēja brīdinājumi, ka remontam atsegtās tilta daļas var pastiprināti ciest no laika apstākļiem.^[14]

Uz tilta slēgšanas brīdi bija izstrādāti sabiedriskā transporta apbraukšanas maršruti, galvenokārt pa Zemitāna tiltu.^[17]

Kustības atjaunošana

Rīgas dome 30. aprīlī steidza iesniegt BVKB daudz plašāku dokumentu klāstu kā līdz šim, kurš, tāsprāt, apliecināja, ka satiksme pa tiltu tā labošanas laikā joprojām ir iespējama.^[18] E. Jakrins savukārt televīzijā paziņoja, ka Deglava tilts esot apmierinošā stāvoklī, atšķirībā no Brasas tilta un simtiem citu sliktā stāvoklī esošo Latvijas tiltu, kuri slēgti netiek.^[19]

Ar 2019. gada 4. maiju tilts atkal tika atvērts sabiedriskajam un operatīvajam transportam, kā arī gājējiem un velosipēdistiem. Gan Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis, gan Rīgas mēra pienākumu izpildītājs vicemērs Oļegs Burovs izteica neapmierinātību ar veidu, kādā līdz šim tika risināts tilta jautājums, norādot, ka pie tilta slēgšanas novedusi ieinteresēto organizāciju sliktā sadarbība.^[20]

2021. gada 23. novembrī Deglava tilts ticis pilnībā atjaunots un atvērts satiksmei.^[21]