Slāpekļūdeņražskābe

Slāpekļūdeņražskābe (HN₃) ir viens no slāpekļa un ūdeņraža binārajiem savienojumiem. Tā ir bezkrāsains, gaistošs, toksisks, nestabils šķidrums ar asu smaku. Tā ir vāja skābe. Slāpekļūdeņražskābes sāļus sauc par azīdiem.

Slāpekļūdeņražskābe
Slāpekļūdeņražskābes molekulas modelis Slāpekļūdeņražskābes struktūrformulas
Citi nosaukumi	azidoūdeņradis, ūdeņraža azīds, azoimīds, ūdeņraža dinitridonitrāts(V)
CAS numurs	7782-79-8
Ķīmiskā formula	HN3 vai HNN2
Molmasa	43,03 g/mol
Blīvums	1090 kg/m3
Kušanas temperatūra	193,15 K (-80 °C)
Viršanas temperatūra	310,15 K (37 °C)
Šķīdība ūdenī	ļoti labi šķīstošs

Iegūšana

Slāpekļūdeņražskābi iegūst, paskābinot nātrija azīda šķīdumu (vai vienkārši to atšķaidot, bet tad ir mazāks reakcijas iznākums). Tīru skābi iegūst, destilējot iegūto šķīdumu zemā temperatūrā.

To var iegūt arī hidrazīna un slāpekļpaskābes reakcijā:

N₂H₄ + HNO₂ → HN₃ + 2H₂O

Nātrija azīdu iegūst, iedarbojoties ar dislāpekļa oksīdu uz nātrija amīdu:

N₂O + NaNH₂ → NaN₃ + H₂O

To savukārt izmanto par izejvielu citu azīdu iegūšanai.

Īpašības

Ūdens šķīdumā slāpekļūdeņražskābe pēc stipruma līdzīga etiķskābei. Atšķaidīti šķīdumi ir praktiski stabili (lēnām sadalās, veidojot slāpekli un hidroksilamīnu):

HN₃ + H₂O → N₂ + NH₂OH

Slāpekļūdeņražskābe var būt kā oksidētājs (tās molekulā viens slāpekļa atoms ir ar oksidēšanas pakāpi +5), tā reducētājs (diviem slāpekļa atomiem ir oksidēšanas pakāpe −3). Tās oksidējošās īpašības atgādina slāpekļskābes īpašības. Tāpat kā slāpekļskābe var oksidēt neaktīvus metālus (piemēram, varu), izdaloties slāpekļa(II) oksīdam un ūdenim, tā arī slāpekļūdeņražskābe oksidē metālus un izdalās slāpeklis un amonjaks:

Cu + 3HN₃ → Cu(N₃)₂ + N₂ + NH₃

Slāpekļūdeņražskābes un sālsskābes maisījums iedarbojas tāpat kā karaļūdens (atomārā hlora izdalīšanās dēļ).

Izmantošana

Slāpekļūdeņražskābi galvenokārt lieto par šķīdumu konservantu. Dažus slāpekļūdeņražskābes sāļus, piemēram, svina azīdu, lieto detonatoros. Azīdiem uzsprāgstot, veidojas slāpeklis un brīvs metāls. Nātrija azīds karsējot sadalās bez sprādziena, to izmanto sevišķi tīra slāpekļa iegūšanai.

Literatūra

• N. Ahmetovs. Neorganiskā ķīmija. R:, Zvaigzne, 1978, 378. lpp.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Slāpekļūdeņražskābe.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)