Baltā muiža

Baltā muiža (vācu: Weissenhof), arī Dāla muiža, Mellera muiža, bija muiža tagadējā Iļģuciema apkaimē, kas izveidota 17. gadsimtā. Muižā atradās koka vienstāva dzīvojamā ēka ar mansarda jumtu un mezonīnu, tās apkārtnē bija ierīkots ainavu parks ar dzimtas kapenēm. Mūsdienu Baltā iela ir izveidojusies no Baltās muižas parka galvenās alejas. Muižas ēka atradās tagadējās Spilves ielas un Lidoņu ielas apbūvē un mūsdienās tās atrašanās vietu atrast ir gandrīz neiespējami.

Mellera muiža 18. gadsimtā (Broce, 1794).

Baltās muižas kungu māja 20 gadsimta sākumā

Vēsture

Muižiņa izveidojusies 17. gadsimtā Zviedru Vidzemes Daugavgrīvas draudzes novadā uz Krēmera muižas zemes. 1767. gadā muižas īpašnieks bija Rīgas muitas vecākais inspektors, vēlāk valsts padomnieks, Pēterburgas un Rīgas kamerālvalžu loceklis Hermanis Dāls (Dahl). No Dāla muižu mantoja viņa māsas znots Rīgas muitas vecākais inspektors Hermanis Frīdrihs Mellers (Möller). Teritorijā starp Spilves un Lidoņu ielām 19. gadsimta 30. gados atradās ar mežu apaudzis paugurs — Ozolkalns, kurās atradās Baltās muižas īpašnieku kapenes.

19. gadsimta vidū Baltās muižas nomnieks bija agronoms Aleksandrs Rēze. 1860. gada 30. augustā viņa mājā norisinājās Pārdaugavas jaunlatviešu apspriede ar Bernhardu Dīriķi un no Pēterburgas atbraukušo Krievijas Impērijas Finanšu ministrijas ierēdni Krišjāni Valdemāru par Latviešu rakstniecības biedrības dibināšanu Latviešu literārās biedrības parauga. 20. gadsimta sākumā muiža piederēja Pēterburgas ierēdnim un diplomātam Kārlim fon Bukshēvdenam.

1925. gadā uz neapbūvētajām Baltās muižas zemēm ierīkoja ģimenes dārziņu koloniju "Baltā I" un "Baltā II". 1944. gadā, pilsētai tuvojoties sarkanarmijai, muižas īpašnieks E. Unifers kungu māju nodedzināja un devās līdzi vācu armijas daļām uz Vāciju.

Ārējās saites

• Baltā muiža