Bolīvija

Bolīvijas Daudznacionālā Valsts
Bolīvijas Daudznacionālā Valsts Estado Plurinacional de Bolivia (spāņu); Bulibya Mama llaqta (kečvu valodā); Wuliwya Suyu (aimaru valodā)
Karogs	Ģerbonis
	Devīze: "¡La unión es la fuerza!" (spāņu); "Vienotībā spēks!"
	Himna: Bolivianos, el hado propicio (spāņu)("Bolīvieši, labvēlīgais liktenis");
	Līdzoficiālais karogs (Wiphala);
	Location of Bolivia
Galvaspilsēta	Sukre
Lielākā pilsēta	Santakrusa
Valsts valodas	spāņu valoda; kečvu valoda; aimaru valoda un vēl 34 valodas
Valdība	Republika
Neatkarība	no Spānijas
Platība
Iedzīvotāji
IKP (PPP)	2013. gada aprēķins
Džini koef. (2010)	53 (augsts) (14.)
TAI (2013)	▬0.667 (vidējs) (113.)
Valūta	Bolīvijas boliviano (BOB)
Laika josla	BOT (UTC-4)
Interneta domēns	.bo
ISO 3166-1 kods	068 / BOL / BO
Tālsarunu kods	+591

Bolīvija (spāņu: Bolivia, aimaru: Wuliwya, kečvu: Buliwya), oficiāli Bolīvijas Daudznacionālā Valsts (Estado Plurinacional de Bolivia, Bulibya Mama llaqt, Wuliwya Suyu) ir valsts Dienvidamerikas centrālajā daļā. Tā robežojas ar Brazīliju ziemeļrietumos, ar Paragvaju dienvidaustrumos, ar Argentīnu dienvidos un ar Peru un Čīli rietumos. Tā ir viena no divām Dienvidamerikas valstīm, kam nav pieejas pie jūras. Bolīvijas kopējā platība ir 1 098 581 km² un to ietekmē ekvatoriālā, subekvatoriālā un tropiskā klimata josla. Lielāko daļu valsts aizņem grūti pieejami kalni un ielejas. Rietumu kalnienes ietilpst Andu kalnu sastāvā, bet austrumu zemienēs atrodami Amazones tropu meži. Pie Bolīvijas robežas atrodas pasaulē lielākais augstkalnu ezers Titikakas ezers. Bolīvija ar 10,03 miljoniem iedzīvotāju ir piektā lielākā valsts Dienvidamerikā un divdesmit astotā lielākā valsts pasaulē pēc platības.

Bolīvija ir "visindiāniskākā" Dienvidamerikas valsts. Puse tās iedzīvotāju ir indiāņi, kuri pieder pie kečvu un aimaru tautām. Līdz 1825. gadam valsts bija Spānijas kolonija. Pie Sukres pilsētas spāņi tika sakauti, un nodibinājās republika. Jauno valsti nosauca par Bolīviju, brīvības cīnītāja Simona Bolivara vārdā. Tādēļ Sukre vēl joprojām tiek uzskatīta par Bolīvijas galvaspilsētu, lai gan valdība atrodas Lapasā.

Bolīvija ir demokrātiska republika, kas sastāv no deviņiem departamentiem un simtu divpadsmit provincēm. Galvaspilsēta ir Sukre, bet lielākā pilsēta ir Santakrusa. Bolīvija ir jaunattīstības valsts ar vidēju tautas attīstības indeksu. Ekonomika galvenokārt balstās uz lauksaimniecību, mežsaimniecību, zvejošanu, kalnrūpniecību un vieglo rūpniecību. Bolīvija ir bagāta ar derīgajiem izrakteņiem, it īpaši alvu. Bolīvija bieži dēvē arī par alvas zemi. Te iegūst arī svinu, cinku, sudrabu un citus metālus.

Vēsture

Saskaņā ar veiktajiem pētījumiem ir secināts, ka Bolīvijas teritorija ir apdzīvota jau vismaz 13 000 gadu. Līdz pat 16. gadsimtam, kad šeit ieradās spāņi, teritorijā bija valdījušas vairākas civilizācijas un pastāvējušas daudzas ietekmīgas karaļvalstis.

1524. gadā Atlantijas okeāna krastos piestāja spāņi, aizsākot kontinenta kolonizāciju un inku impērijas pakļaušanu. Jau pēc desmit gadiem tika nodibināta pirmā spāņu apmetne, jo inki nespēja pretoties spēcīgajiem iebrucējiem. Spāņu koloniālisma periodā Bolīvijas teritoriju dēvēta par „Augšējo Peru”. 1545. gadā Potosi kalna rajonā atklāja bagātīgus sudraba iegulumus.

Spāņu kundzība ilga vairāk kā trīs gadsimtus, taču Napoleona kari 18. gadsimtā vājināja Spāniju un daudzas republikas Dienvidamerikā centās to izmantot. 1809. gadā Bolīvija pasludināja neatkarību, taču tikai 1825. gada 6. augustā nodibināja Bolīvijas Republiku. Valsti nosauca par godu Dienvidamerikas atbrīvotājam Simonam Bolivaram. Pēc neveiksmīga mēģinājuma apvienot Bolīviju ar Peru valstī sekoja valsts apvērsums un pilsoņkarš. Kara rezultātā Bolīvija zaudēja Atakamas provinci, kura pārgāja Čīles teritorijā, Brazīlijai atdeva daļu no Akri štata, bet Paragvajai daļa no Čako teritorijas, kura ir bagāta ar naftas rezervēm. Par revolūcijas kustības vadoni kļuva Ernesto Če Gevara. 1982. gadā pēc valsts apvērsuma valstī atkal tika ieviesta demokrātijas.

2003. gadā notika plaši protesti pret Bolīvijas dabasgāzes rezervju pārdošanu Amerikas Savienoto Valstu kompānijām zem tirgus cenas. Tajos gāja bojā 80 cilvēki un vēl simtiem tika ievainoti.^[1] Sākās politiska nestabilitāte un 2005. gada vēlēšanās uzvarēja kreisais aktīvists, etniskais indiānis Evo Moraless no partijas Kustība uz sociālismu. Viņš kļuva par pirmo prezidentu indiāni šīs valsts vēsturē, lai gan Bolīvijā indiāņi ir lielākā daļa iedzīvotāju. Pēc viņa ierosinājuma tika izstrādāta jauna konstitūcija un 2009. gadā ar referendumu tā tika apstiprināta. Tajā tika noteiktas indiāņu tiesības un uzsvērta šīs valsts etniskā dažādība. Bolīvijas Republika kļuva par Bolīvijas Daudznacionālo Valsti.^[2] Tomēr, lai gan Bolīvijas konstitūcija paredz obligātu prezidenta maiņu pēc diviem termiņiem, Evo Moraless turpināja vadīt valsti arī pēc tam, līdz 2019. gadā pēc acīmredzamas notikušo vēlēšanu rezultātu viltošanas un pat Moralesu atbalstošo reģionu protestiem viņu gāza faktiskā valsts apvērsumā, lai gan formāli viņš pats paziņoja par atkāpšanos.^[3] 2020. gadā notikušajās prezidenta vēlēšanās uzvarēja Moralesa partijas biedrs sociālists Luiss Arse. 2024. gadā armija veica jaunu apvērsuma mēģinājumu, par iemeslu minot nepieļaujamību Moralesam atkal 2025. gadā kandidēt uz prezidenta amatu, tomēr pēc apvērsuma vadītāja Suņjigas sarunām ar prezidentu Arsi armija atgriezās kazarmās.^[4]

Ģeogrāfija

Bolīvija ir valsts, kas atrodas Dienvidamerikas centrālajā daļā, uz dienvidrietumiem no Brazīlijas. Bolīvijas teritorija aizņem 1 098 581 km², tā pēc platības ir divdesmit astotā lielākā valsts pasaulē un piektā lielākā valsts Dienvidamerikā. Tā ir viena no divām Dienvidamerikas valstīm, kam nav pieejas pie jūras un kā arī lielākā valsts Rietumu puslodē, kam nav pieejas jūrai. Augstākais punkts ir Nevado Sajama, kura augstums ir 6 542 metri virs jūras līmeņa un atrodas Oruro departamenta rietumos. Lielāko daļu no valsts teritorijas aizņem grūti pieejami kalni un ielejas. Kopumā valsts teritoriju raksturo liela ekoloģisko zonu dažādība, rietumu kalnienes ietilpst Andu kalnu sastāvā, savukārt austrumu zemienēs atrodami Amazones tropu meži. Zemākais punkts ir Paragvajas upe, kas atrodas 90 metrus virs jūras līmeņa. Pie Bolīvijas robežas atrodas pasaulē lielākais augstkalnu ezers Titikaka.

Klimats

Bolīvijas klimats ir ļoti daudzveidīgs un to ietekmē ekvatoriālā, subekvatoriālā un tropiskā klimata josla, tāpēc klimats dažādos valsts reģionos mēdz būt pat ļoti atšķirīgs. No novembra līdz martam visā valstī ir lietus sezona. Valsts galvaspilsētā ir vēsas ziemas, un pat sniegs. Sausuma sezonas laikā gaisa temperatūra ir mēreni silta un laiks ir saulains. Valts zemienēs gaisa temperatūra ir augstāka un laika apstākļi ir karstāki. Vidējā gaisa temperatūra janvārī ir ap + 15°C, bet jūlijā ap + 24°C.

Administratīvais iedalījums

Pamatraksts: Bolīvijas administratīvais iedalījums

Bolīvija ir sadalīta deviņos departamentos un simtu divpadsmit provincēs. Katru no Bolīvijas departamentiem pārvalda gubernators, kas tiek ievēlēts demokrātiskās vēlēšanās.

Departaments	Administratīvais centrs	Platība (km²)	Iedzīvotāju skaits
Beni departaments Departamento del Beni	Trinidāda	213 564	420 000 (2006)
Čukisakas departaments Departamento de Chuquisaca	Sukre	51 524	572 165 (2005)
Kočabambas departaments Departamento de Cochabamba	Kočabamba	55 631	1 750 000 (2007)
Lapasas departaments Departamento de La Paz	Lapasa	133 985	2 350 466 (2001)
Oruro departaments Departamento de Oruro	Oruro	53558	384 494 (2005)
Pando departaments Departamento de Pando	Kobiha	63 827	60 995 (2005)
Potosi departaments Departamento de Potosí	Potosi	118 218	709 013 (2001)
Santakrusas departaments Departamento de Santa Cruz	Santakrusa	370 621	2 433 602 (2005)
Tarihas departaments Departamento de Tarija	Tariha	37 623	391 226 (2005)

Demogrāfija

Ja 2001. gadā Bolīvijā dzīvoja 8,27 iedzīvotāji, tad 2012. gadā jau dzīvoja 10,56 miljoni un ar katru gadu iedzīvotāju skaits pieaug. Bolīvijas lielākās pilsētas ir Santakrusa, Sukre un Lapasa.