Drupieži

Drupieži, arī klastiskie jeb terigēnie ieži ir nogulumieži, kas pilnībā vai pārsvarā sastāv no dažādu iežu un minerālu lauskām (daļiņām). Izšķir cementētus un necementētus (irdenus) drupiežus. Cementētajos drupiežos par saistvielu kalpo karbonāti (kalcīts, dolomīts), krama oksīdi (opāls, kalcedons, kvarcs), dzelzs oksīdi (limonīts, getīts u.c.), māla minerāli un virkne citu. Drupieži bieži vien satur organiskās paliekas: veselas čaulas vai to fragmentus (molusku, koraļļu, krinoideju u.c. detrītu, koku stumbrus un zarus u.t.t.).

Konglomerāts

Klasifikācija

Drupiežu klasifikācijas pamatā ir ņemta tāda pamatpazīme, kā drupu izmērs. Izšķir:

• rupjos drupiežus jeb psefītus ar drupu izmēriem virs 1 mm (necementēti — laukakmeņi, oļi, šķembas, zvirgzdi, grants; cementēti — konglomerāti, brekčijas, gravelīti u.c.),
• smilšu iežus jeb psammītus ar daļiņu izmēriem 1-0,05 mm (pēc citām klasifikācijām 1-0,1 mm vai 2-0,05 mm) (smiltis un smilšakmeņi),
• putekļainos iežus jeb aleirītus ar daļiņu izmēriem 0,05-0,005 mm (aleirīti un aleirolīti)
• māla iežus jeb pelītus ar daļiņu izmēriem zem 0,005 mm (pēc citas klasifikācijas 0,01 mm). Māla ieži var būt kā ķīmiskie, tā arī ar terigēnu izcelsmi.

Pastāv arī jaukta sastāva drupieži, kas sastāv no dažāda izmēra daļiņām (smilšu, aleirīta un māla). Pie tādiem tiek pieskaitīti dažādi smilšmāli un mālsmiltis.

Tālākā drupiežu klasifikācija strukturālajos apakštipos tiek veikta pēc drupu minerālā sastāva u.c. īpašībām. Pie drupiežiem tiek pieskaitīti arī vulkāniskās darbības produkti: vulkāniskās bumbas, pelni (irdenie ieži un cementētās varietātes — tufi), tufobrekčijas, un pārejas ieži starp drupiežiem un efuzīvajiem iežiem (tufīti, tufogēnie ieži).

Veidošanās

Nelīdzena reljefa apstākļos un pie lieliem denudācijas un pārneses ātrumiem veidojas rupjie drupieži, bet līdzenumu un nelielu pārneses ātrumu apstākļos ūdenī un gaisā veidojas smilšu, aleirītu un mālu ieži. Māla daļiņas nogulsnējas pārsvarā mierīgā ūdenī. Jūru un okeānu piekrastes daļā, pludmalēs un selgā nogulsnējas oļi un grants. Tālāk no krasta tos nomaina smiltis, tad aleirīti un visbeidzot dziļumā zem viļņu darbības zonas arī māls. Taču oļus un smiltis var sastapt arī lielos dziļumos (kā dažādu zemūdens straumju rezultātu), un savukārt aleirītu-pelītu nogulumus piekrastes zonā (kur ūdenstilpes neskar jūras viļņu darbība)

Latvijā venda, kembrija, apakšdevona un vidusdevona, triasa un juras nogulumi sastāv galvenokārt no smilšainiem un mālainiem iežiem, bet kvartāra ledāja nogulumos ir arī liels grants, oļu un akmeņu īpatsvars.

Izmantošana

Drupiežus plaši izmanto kā celtniecības materiālu (šķembas, granti), bet smiltis stikla ražošanā un metalurģijā. Savukārt māli tiek lietoti keramikā, pie krāšņu mūrēšanas, urbšanas darbos u.c. Un vēl upju un jūru smiltīs ir sastopami zelta, platīna, dārgakmeņu, minerālu u.c. cēlmetālu un citu retzemju elementu kliedņi.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Drupieži.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)