Dzelzceļa līnija Pļaviņas—Valka

Dzelzceļa līnija Pļaviņas—Valka (Stukmaņi—Valka) bija 212 km gara šaursliežu (750 mm) dzelzceļa līnija, kas savienoja Pļaviņas ar Valku un turpinājās kā līnija Valka—Pērnava. Pirmā pasaules kara laikā dzelzceļa posmu no Pļaviņām līdz Gulbenei pārbūvēja par 1524 mm platsliežu dzelzceļa līniju. Vilcienu kustību posmā Valga—Ape slēdza 1970. gadā, bet posmā Ape—Alūksne — 1973. gadā.

Šaursliežu dzelzceļš

Vecgulbenes šaursliežu dzelzceļa stacija (1907).

1898. gadā tiek apstiprināts dzelzceļa būvprojekts un tiek uzsākti būvdarbi. Vidzemes pievedceļu sabiedrība uzsāk zemes darbus vienlaicīgi no abiem dzelzceļa galapunktiem. 1900. gadā sliežu ceļa klātne ir sagatavota un sākas sliežu likšana. Šajā laikā gandrīz pabeigta ir arī staciju ēku celtniecība. Oficiālā līnijas atklāšanas ceremonija notika 1903. gada 15. augustā.

Pirmajos ekspluatācijas gados visizdevīgākais bija preču transports. Pasažieru pārvadājumi pārsvarā tika pakārtoti kravu pārvadājumiem. 1905. gada revolūcijas laikā 1905. gada decembrī šo dzelzceļa līniju uz laiku savā kontrolē pārņēma revolucionārie kaujinieki.

Līnijas sadalīšana

Dzelzceļš Pļaviņas—Gulbene—Valka pēc sadalīšanas (1935).

Pirmā pasaules kara laikā Daugavas frontes apgādes vajadzībām 1915.-1916. gadā Krievijas impērijas armijas daļas posmu no Pļaviņām (Stukmaņiem) līdz Gulbenei pārbūvēja par platsliežu dzelzceļa līniju (1524 mm).^[1]. To 1916. gadā Gulbenes stacijā savienoja ar jaunu platsliežu dzelzceļa līniju Ieriķi-Abrene. Senākajā dzelzceļa posmā no Gulbenes līdz Valkai saglabājās 750 mm sliežu platums, tādēļ no šī laika vienotā dzelzceļa līnija Pļaviņas — Valka beidza pastāvēt un izveidojās divas:

dzelzceļa līnija Pļaviņas—Gulbene (sliežu platums 1524 mm)
dzelzceļa līnija Gulbene—Valka (sliežu platums 750 mm)

1970. gadā slēdza vilcienu kustību posmā Valga—Ape, bet ar 1973. gada 1. janvāri pārtrauca pārvadājumus arī no Apes līdz Alūksnei. Drīz pēc tam slēgtajos posmos tika arī demontēti un nodoti metāllūžņos sliežu ceļi.