Dzimumakts

Dzimumakts (latīņu: coitus — ‘kopošanās’, ‘apvienošanās’) ir divu organismu ģenitālais kontakts sugas turpināšanas nolūkā. Tikai cilvēki un dažas atsevišķas dzīvnieku sugas, piemēram, delfīni, dzimumaktu veic ne tikai sugas turpināšanas nolūkā, bet arī fiziskas un emocionālas baudas gūšanas nolūkā.^{[nepieciešama atsauce]} Parasti ar dzimumaktu saprot vaginālo dzimumaktu, kad dzimumlocekli ievada makstī. Savukārt anālais sekss, orālais sekss, masturbācija ir cita veida seksuālās aktivitātes. Dzimumakta laikā pastāv fiziska tuvība starp diviem vai vairākiem indivīdiem. Vismaz diviem indivīdiem jābūt pretēja dzimuma. Zemākajiem dzīvniekiem, piemēram, gliemežiem, tie ir hermafrodīti.

Eduāra Anrī Avrila (Édouard-Henri Avril) 1892. gada mākslas darbs Les Sonnetts Luxurieux, kurā redzams dzimumakts

Dažādās valstīs pastāv atšķirīga likumdošana par dažādām ar dzimumaktu saistītām aktivitātēm, piemēram, aizliegts asinsgrēks, attiecības ar nepilngadīgo, ārlaulības dzimumakti, prostitūcija un tā tālāk. Arī reliģiskā pārliecība ietekmē personas lēmumus attiecībā uz dzimumaktiem, piemēram, saglabāt nevainību līdz kāzām.

Dzimumaktu starp dzīvniekiem parasti sauc par pārošanos. Pārošanās mērķis ir radīt pēcnācējus, lai gan ir arī atsevišķas sugas, kas pārošanos visticamāk veic baudas gūšanas nolūkā. Bioloģijā divu organismu savienošanos dzimumaktā sauc par kopulāciju.

Dzimumakta laikā var iegūt seksuāli transmisīvās slimības, ja vismaz viens no partneriem ir ar tām saslimis. Lai izsargātos, lieto dažādas preventīvas metodes. Viena no izplatītākajām metodēm ir prezervatīvi, kas nodrošina ne tikai drošu seksu, bet palīdz arī izsargāties no nevēlamas grūtniecības.

Dzimumdzīve

Dzimumdzīve ir ne tikai dzimumakts, bet arī viss, kas ir vērsts uz sajūtu pastiprināšanu, uz kurām tiek būvēts dzimumtuvums starp vīrieti un sievieti, ieskaitot seksa partneru un laulāto savstarpējo attiecību kultūru. Dzimumakts kā mantots nenosacīts reflekss ir tikai seksuālās dzīves cikla fināls, bet ne viss sarežģītās dzimumdzīves komplekss. Pirms dzimumakta ir virkne dažādu sagatavošanās posmu — gan fizioloģiskie, gan somatiskie, gan psiholoģiskie. Dzimumdzīve un līdz ar to dzimumaktu veikšana sākas ar dzimumbrieduma vecuma iestāsānos, ar pubertātes vecumu. Jutekliska, seksuāla tieksme pret otru indivīdu jeb dzimumdziņa rodas laika gaitā, pieredzes rezultātā. Šajā laikā mainās arī indivīda uzvedība.

Pirms dzimumakta vienmēr ir vērojama vairāk vai mazāk ilgstoša specīga uzbudinājuma stadija, kas saistīta ar paaugstinātu dzimumdziņu un nedalītu domu, jūtu izpausmi par gaidāmo dzimumtuvību. Šajā laikā tiešas dzimumtuvināšanās mērķis ir pilnīgi skaidrs. Androgēnu palielināšana asinīs, paplašinot dzimumlocekļa asinsvadus, veicina erekciju. Veselam vīrietim erekcija nerodas pati no sevis. Tam ir nepieciešams uzbudinājums. Dzimumakta noslēgumā ir ejakulācija un/vai orgasms.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Dzimumakts.