Eduards Šturms

Eduards Šturms (1895—1959) bija latviešu vēsturnieks un arheologs. Baltijas Universitātes profesors, universitātes prezidents (1949). Viens no pirmajiem latviešu arheologiem, kas nopietni pievērsies Akmens laikmeta pētniecībai.

Eduards Šturms Personīgā informācija Dzimis 1895. gada 3. oktobrī Rīga, Vidzemes guberņa (tagad Latvija) Miris 1959. gada 21. janvārī (63 gadi) Vācija Tautība latvietis Dzīvesbiedre Edīte Hauzenberga-Šturma

Zinātniskā darbība Zinātne Arheoloģija Alma mater Latvijas Universitāte, Kēnigsbergas Universitāte

Dzīvesgājums

Dzimis 1895. gada 3. oktobrī Rīgā ekspeditora ģimenē. Mācījās elementārskolā (1904—1908), Rīgas Nikolaja ģimnāzijā (1908—1915). Pirmā pasaules kara laikā devās bēgļu gaitās uz Krieviju, kur uzsāka studijas Maskavas un Pēterburgas universitātēs. Pēc Latvijas brīvības cīņu beigām atgriezas dzimtenē, no 1921. gada studēja Latvijas Universitātes filoloģijas un filozofijas fakultātē, specializējās senvēsturē Kēnigsbergas Universitātē (1924—1927), kur ieguva Dr. phil. grādu ar disertāciju "Senākais bronzas laikmets Austrumbaltijā" (iespiests 1936. gadā).

No 1927. gada strādāja Latvijas Pieminekļu valdē kā inspektors, 1929. gadā ieguva LU beigšanas diplomu. 1930. gadā uzstājās 2. Baltijas arheologu kongresā Rīgā (latīņu: Congressus secundus archaelogorum balticorum Rigae) ar ziņojumu par bronzas laikmeta atradumiem Latvijā. 1938. gadā kļuva par Valsts vēsturiskā muzeja Jelgavas nodaļas pārzini. No 1937. gada veica Dvietes apmetnes, Sārnates apmetnes, Pūrciema apmetnes, Ičas apmetnes izpēti. 1943. gadā izdarīja izrakumus Riņņukalnā pie Salacas.

Otrā pasaules kara beigās devās bēgļu gaitas uz Vāciju. Bija Baltijas Universitātes profesors, no 1949. gada 16. jūnija līdz 30. septembrim bija universitātes prezidents. Vadīja Baltijas valstu pētniecības institūta Latvijas nodaļu (1953—1955), bija Bonnas Universitātes viesprofesors (no 1955) un Vācijas Arheoloģiskā institūta (Deutsches Archäologisches Institut) korespondētājloceklis (no 1954. gada).

Miris 1959. gada 21. janvārī.

Darbi

• Akmenslaikmets Latvijā. Rīga: Latvijas skolotāju savienība (Sērija Latvijas vēstures pirmavoti, 1927)
• Die bronzezeitlischen Funde in Lettland (ziņojums kongresā 1930, publicēts 1931)
• Ein steinzeitlicher Wohnplatz am Zebrus-See in Kurzeme (ziņojums kongresā 1930, publicēts 1931)
• Kursas aizvēstures problēmas (studiju materiāls, 1934)
• Die Kulturbeziehungen Estlands in der Bronze- und frühen Eisenzeit (1935)
• Die ältere Bronzezeit im Ostbaltikum (doktora disertācija, iespiesta 1936)
• Elka kalni un pilskalni Kursā (1936)
• Latvijas akmens laikmeta materiāli (1936)
• Pirmās bronzas laikmeta kapenes Latvijā (Senatne un Māksla, 1936)
• Kuršu zobeni (Senatne un Māksla, 1936)
• Zur Vorgeschichte der Liven (Eurasia, 1936)
• Die Entstehung einer ostbaltischen Tüllenbeilform (Elbinger Jahrbuch, 1938)
• Chroniku un senrakstu ziņas par baltu tautu bēru parašām 13. un 14. g. s. (Tautas vēsturei, 1939)
• Die Alkstätten in Litauen (1946)
• Die erste schnurkeramische Siedlung in Lettland (1946)
• Die ethnische Deutung der "masurgermanischen" Kultur (1947)
• Regionale Unterschiede in den Beziehungen zwischen dem Ostbaltikum und Skandinavien in der Bronzezeit (1947)
• Die Lage von Gercike und einigen anderen frühgeschichtlichen Burgen Lettlands (1947—1948)
• Die Steinkistengräberkulturen Nordlettlands-zur Abstammung der Westfinnen (1950)
• Der Ursprung der kamm- und grübchenkeramischen Kulturen Osteuropas (1957)
• Die steinzeitlichen Kulturen des Baltikums (iespiesta 1970)

Literatūra

• Wolfgang La Baume. Eduards Šturms (1959)
• Ilze Loze. Profesors Eduards Šturms un viņa zinātniskais mantojums (1995)
• Jānis Graudonis. Eduards Šturms un Baltijas arheoloģija (1995)
• Pēteris Stepiņš. Atmiņas par arheologiem Franci Balodi, Eduardu Šturmu, Raulu un Elvīru Šnorēm (1997)

Piemiņa

1995. gadā Rīgā notika Eduarda Šturma piemiņai veltīta starptautiska konference.