Eirovīzijas dziesmu konkurss

Eirovīzijas dziesmu konkurss
	Eirovīzijas dziesmu konkursa logo kopš 2015. gada
Žanrs	Dziesmu konkurss
Veidotājs (-i)	Marsels Bezensons
Atklāšanas motīvs	Te Deum: Prelude (Marche en rondeau)
Valoda(s)	Angļu, franču
Sēriju skaits	68 konkursi
Izstrāde
Izpildproducents (-i)	Martins Esterdāls
Sērijas garums	2 stundas (pusfināls); 4 stundas (fināls);
Kompānija	Eiropas Raidorganizāciju apvienība
Translācija
Attēla formāts	576i (SDTV) (1956—pašlaik); 1080i (HDTV) (2007—pašlaik);
Translācijas periods	1956. gada 24. maijs — pašlaik
Hronoloģija
Līdzīgi	Eurovision Young Musicians (1982—pašlaik); Eurovision Young Dancers (1985—pašlaik); Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss (2003—pašlaik); Eurovision Dance Contest (2007—2008); Eirovīzijas gada koris (2017-2019); Amerikas dziesmu konkurss (2022);
Ārējās saites
	Oficiālā mājaslapa
	Mājaslapa

Eirovīzijas dziesmu konkurss (angļu: Eurovision Song Contest, franču: Concours Eurovision de la chanson),^[1] tiek saukta arī par Eirovīziju, ir ikgadējs konkurss, kurā piedalās dalībnieki no Eiropas Raidorganizāciju apvienības (EBU) valstīm. Katras valsts pārstāvis televīzijas tiešraidē izpilda vienu dziesmu un pēc visu dziesmu izskanēšanas pārējās valstis balso par viņiem vistīkamāko dziesmu (nedrīkst balsot par savas valsts dziesmu). Tādā veidā tiek noskaidrots konkursa uzvarētājs. Savukārt katra valsts savu dalībnieku un viņa izpildīto dziesmu izvēlas nacionālajā atlasē, ko parasti translē kādā no attiecīgās valsts televīzijas kanāliem.

Pirmais Eirovīzijas dziesmu konkurss notika 1956. gadā Šveices pilsētā Lugāno. Kopš tā laika konkurss ir attīstījies, tam ir pievienojušās daudz jaunas dalībvalstis. Eirovīzijas dziesmu konkurss ir atklājis daudz jaunas zvaigznes, kā ABBA, kas pārstāvēja Zviedriju, Selinu Dionu, kanādieti, kas pārstāvēja Šveici, Danu International no Izraēlas, un konkursā tikušas izpildītas vairākas dziesmas, kas vēlāk kļuvuši par pasaulē atpazīstamiem hitiem, kā Save your kisses for me, Waterloo, Diva, Congratulations un pēdējo laiku populārākās Eirovīzijas dziesmas Ruslanas Wild Dances, brāļu Olsenu Fly On The Wings Of Love. Eirovīzija ir viens no visskatītākajiem mūzikas pasākumiem pasaulē. To translē visās Eiropas valstīs, kā arī daudzās citās valstīs, tai skaitā ASV, Austrālijā un Ķīnā.^[2]^[3]^[4] Kopš 2000. gada konkurss tiek pārraidīts internetā Eirovīzijas mājaslapā.^[5]

Latvija Eirovīzijā piedalās kopš 2000. gada, kad "Prāta Vētra" izcīnīja 3. vietu. 2002. gada Eirovīzijā uzvarēja Latvijas pārstāve Marija Naumova ar dziesmu I Wanna, nākamā gada konkurss notika Rīgā, Latvijā. Vēl 2005. gada konkursā duets "Valters un Kaža" izcīnīja 5. vietu finālā ar dziesmu The War Is Not Over un 2015. gada konkursā Aminata Savadogo izcīnīja 6. vietu ar dziesmu Love Injected.

Dalībvalstis

Pamatraksts: Valstis Eirovīzijas dziesmu konkursā

Eirovīzijas dziesmu konkursā ir piedalījušās vairāk nekā 50 valstis.

Konkursi

Skatīt arī: Eirovīzijas dziesmu konkursa uzvarētāji

Gads	Norises vieta	Fināls	Uzvarētājvalsts
1956	Lugāno	24. maijs	Šveice
1957	Frankfurte	3. marts	Nīderlande
1958	Hilversuma	12. marts	Francija
1959	Kannas	11. marts	Nīderlande
1960	Londona	29. marts	Francija
1961	Kannas	18. marts	Luksemburga
1962	Luksemburga	18. marts	Francija
1963	Londona	23. marts	Dānija
1964	Kopenhāgena	21. marts	Itālija
1965	Neapole	20. marts	Luksemburga
1966	Luksembrurga	5. marts	Austrija
1967	Vīne	8. aprīlis	Lielbritānija
1968	Londona	6. aprīlis	Spānija
1969	Madride	29. marts	Spānija Lielbritānija Francija Nīderlande
1970	Amsterdama	21. marts	Īrija
1971	Dublina	3. aprīlis	Monako
1972	Edinburga	25. marts	Luksemburga
1973	Luksembrurga	7. aprīlis	Luksemburga
1974	Braitona	6. aprīlis	Zviedrija
1975	Stokholma	22. marts	Nīderlande
1976	Hāga	3. aprīlis	Lielbritānija
1977	Londona	7. maijs	Francija

Gads	Norises vieta	Fināls	Uzvarētājvalsts
1978	Parīze	22. aprīlis	Izraēla
1979	Jeruzaleme	31. marts	Izraēla
1980	Hāga	19. aprīlis	Īrija
1981	Dublina	4. aprīlis	Lielbritānija
1982	Harogate	24. aprīlis	Vācija
1983	Minhene	23. aprīlis	Luksemburga
1984	Luksemburga	5. maijs	Zviedrija
1985	Gēteborga	4. maijs	Norvēģija
1986	Bergena	3. maijs	Beļģija
1987	Brisele	9. maijs	Īrija
1988	Dublina	30. aprīlis	Šveice
1989	Lozanna	6. maijs	Dienvidslāvija
1990	Zagreba	5. maijs	Itālija
1991	Roma	4. maijs	Zviedrija
1992	Malme	9. maijs	Īrija
1993	Milstrēte	15. maijs	Īrija
1994	Dublina	30. aprīlis	Īrija
1995	Dublina	13. maijs	Norvēģija
1996	Oslo	18. maijs	Īrija
1997	Dublina	3. maijs	Lielbritānija
1998	Birmingema	9. maijs	Izraēla
1999	Jeruzaleme	29. maijs	Zviedrija

Gads	Norises vieta	Fināls	Uzvarētājvalsts
2000	Stokholma	13. maijs	Dānija
2001	Kopenhāgena	12. maijs	Igaunija
2002	Tallina	25. maijs	Latvija
2003	Rīga	24. maijs	Turcija
2004	Stambula	15. maijs	Ukraina
2005	Kijiva	21. maijs	Grieķija
2006	Atēnas	20. maijs	Somija
2007	Helsinki	12. maijs	Serbija
2008	Belgrada	24. maijs	Krievija
2009	Maskava	16. maijs	Norvēģija
2010	Oslo	29. maijs	Vācija
2011	Diseldorfa	14. maijs	Azerbaidžāna
2012	Baku	26. maijs	Zviedrija
2013	Malme	18. maijs	Dānija
2014	Kopenhāgena	10. maijs	Austrija
2015	Vīne	23. maijs	Zviedrija
2016	Stokholma	14. maijs	Ukraina
2017	Kijiva	13. maijs	Portugāle
2018	Lisabona	12. maijs	Izraēla
2019	Telaviva	18. maijs	Nīderlande
2020	Roterdama	16. maijs	Neviens^[6]
2021	Roterdama	22. maijs	Itālija