Ernsts Gliks

Johans Ernests Gliks; Johann Ernst Glück
Personīgā informācija
Dzimis	1654. gada 18. maijā ; Vetīnē, Saksijā; (Saksija-Anhalte, Vācija)
Miris	1705. gada 5. maijā (50 gadi); Maskavā, Krievijas cariste; ( Krievija)
Dzīves vieta	Alūksne, Maskava
Tautība	vācietis
Paraksts

Ernsts Gliks, arī Johans Ernests Gliks (vācu: Johann Ernst Glück,^[1] 1654—1705), bija vācu luterāņu mācītājs, tulkotājs un Zviedru Vidzemes izglītības darbinieks, pirmais Bībeles tulkotājs latviešu valodā.

Dzīvesgājums

Dzimis 1654. gadā^[2] Vetīnē, Saksijā, luterāņu mācītāja Kristiāna Glika un viņa sievas Dorotejas ģimenē. Agrāk kļūdaini uzskatīts, ka viņš ir dzimis 1652. gada 10. novembrī.^[3]^[4]

Ernsts ieguva labu izglītību Altenburgas latīņu skolā un studēja teoloģiju, retoriku, filosofiju, vēsturi, ģeogrāfiju un klasiskās valodas Vitenbergas un Leipcigas universitātēs.

Pēc studiju beigām 1673. gadā Gliks ieradās Zviedru Vidzemē, kur apguva latviešu valodu un sajuta aicinājumu veikt Bībeles latvisko tulkojumu no senajām valodām. Ar nolūku pilnveidot savas senebreju valodas zināšanas, viņš devās uz Hamburgu pie Austrumu kultūras un valodas skolotāja Ezdrasa Edcarda (Esdras Edzard). Pēc atgriešanās Vidzemē Gliks kalpoja kā Daugavgrīvas cietokšņa garnizona militārais kapelāns un uzsāka Jaunās Derības tulkošanu.

Savu piētisko uzskatu dēļ viņš 1683. gadā tika pārcelts uz Alūksni, kur kļuva par Marienburgas cietokšņa mācītāju, bet 1687. gadā par Kokneses baznīcas iecirkņa prāvestu. Šinī laikā Gliks ar Lielvārdes mācītāja Kristiāna Vitena palīdzību pabeidza Jaunās Derības (1685.), Vecās Derības (1689.) un visas Bībeles tulkojumu (1694.), cita starpā izmantojot agrākos Fīrekera un Manceļa latviešu valodā rakstītos tekstus. Zviedru karalim Kārlim XI veltīto priekšvārdu 1689. gada 28. maijā parakstīja Vidzemes ģenerālsuperintendents Johans Fišers. Citu viņa tulkojumu starpā ir Mārtiņa Lutera katehisms, kā arī dziesmu un lūgšanu grāmatu labojumi. Kā Kokneses iecirkņa prāvests Ernsts Gliks dedzīgi iestājās par vispārējo izglītību, sagatavoja izdošanai Komēnija traktātu Orbis pictus ar paralēlo tekstu latīņu, grieķu, vācu un krievu valodā. 1694. gadā viņš aicināja zviedru karali Kārli XI dibināt latīņu skolas katrā prāvesta iecirknī.^[5] Noorganizēja pirmās Vidzemes latviešu tautas skolas Alūksnē, Apukalnā un Zeltiņos. Ap 1696. gadu viņš savā mācītājmuižā par kalponi pieņēma 12 gadīgo bāreni Martu Skavronsku, kas kļuva par viņa audžumeitu, vēlāk par Krievijas Impērijas ķeizarieni Katrīnu I.

Lielā Ziemeļu kara laikā, pēc Alūksnes ieņemšanas 1704. gada 26. augustā, krievu militārā vadība E. Gliku kopā ar ģimeni izveda uz Maskavu. 1704. gadā viņš ar Krievijas cara Pētera I atbalstu nodibināja pirmo ģimnāziju Krievijā un kļuva par tās rektoru. Līdz pat mūža galam turpināja savas izglītības darbinieka un teologa gaitas, izdeva skolām noderīgas literatūras, ģeogrāfijas, astronomijas grāmatas. Jau Alūksnes periodā Gliks ar kāda krievu mūka palīdzību bija sācis arī Bībeles tulkojumu no baznīcslāvu valodas krievu tautas valodā.^[6]^[7] Miris trimdā Maskavā 1705. gada 5. maijā, viņa sievai cars Pēteris I piešķīra mūža pensiju (300 rubļus gadā). 1708. gadā ar savas audžumeitas, cara Pētera I mīļākās Martas, palīdzību Glika atraitne ieguva īpašumā Ahjas muižu tagadējā Pelvas apriņķī.

Piemiņas plāksne Glika dzimtajā pilsētā Vetīnē
Glika piemiņas akmens viņa mācītājmuižas teritorijā pie viņa stādītajiem ozoliem
Glika vadītās ģimnāzijas ēkas vieta Maskavā

Glika ģimene

Ernests Gliks salaulājās ar Alūksnes cietokšņa komendanta Bernharda Reitera meitu Kristīni Emerenciju (Christine Reutern, mirusi 1740.), viņiem bija četras meitas un divi dēli. Glika meita Agneta bija precējusies ar zviedru majoru Heinrihu Bērendu Grāki, meita Kristiāna bija precējusies ar Kolberģa muižas īpašnieku Gerhardu fon Koskulu, meita Elizabete bija ķeizarienes Katrīnas I galmadāma, precējusies ar franču cilmes krievu viceadmirāli Fransuā de Vilbuā (François Guillemot de Villebois), meita Margarita bija ķeizarienes Elizabetes Romanovas galmadāma, precējusies ar muižnieku Kārli Hermani fon Fītinghofu. Glika dēls Kristiāns Bernhards Gliks bija krievu lielkņaza Alekseja kamerjunkurs, bet dēls Ernests Gotlībs Gliks bija Eriņu muižas īpašnieks.^[8] 1741. gadā viņš iesniedza lūgumu piešķirt Gliku dzimtai dižciltīgo titulu, bet lūgums netika apstiprināts.^[9]

Darbi

Ara et honoris et amoris — Dno Gottfr. Mathesio, in die cum ipsi magisterialis dignitas in alma Philyrea concederetur, erecta. Halle (Zāle), 1680. (rakstu krājums latīņu, vācu, slāvu, ebreju un grieķu valodās.)
Ta Jauna Derriba muhsu Kunga Jesus Kristus jeb Deewa swehti wahrdi, kas pehz ta Kunga Jesus Kristus peedsimschanas no teem swehteem preezas-mahziatjeem un Apustułeem irr usrakstiti. Rīga, 1685 (Jaunās Derības latviskojums)
Latviešu lūgšanu grāmata. Rīga, 1686
Ta Swehta Grahmata Jeb Deewa Swehtais Wahrds, Kas Preeksch un pehz ta Kunga Jesus Kristus swehtas Peedsimschanas no teem swehteem Deewa-Zilwekeem, Praweescheem, Ewangelisteem jeb Preezas-Mahzitajeem un Apustuleem usrakstihts: Tahm latweeschahm Deewa Draudsibahm par labbu istaisita. [J. Fišera uzdevumā tulk. E. Gliks ar palīgiem K. B. Vitenu un M. Klemkenu]. Rīga, Johana Georga Vilkena izdevniecība, 1689 - 1678 lappuses (Vecās Derības latviskojums)
"Tā Svēta Grāmata", 1694
Eine Leichenrede über Offenbarung Joh. XIV. 13. Riga, 1691 (izvadīšanas runa)
Swehta Behrnu Mahziba ta deewa kalpa Luterus, ar dauds Jautaschanahm un atbildeschanahm teem Wid-Semmes Latweescheem par labbu wairota im isspohschata. Rīga 1699 un 1700 (Johana Fišera veiktā Lutera mazā katehisma tulkojums latviešu valodā)
Grammatik der russischen Sprache. 1704

Literatūra

Ernests Gliks, latviešu bībeles tulks miera darbos un kara briesmās. V.F. Hekera izdota Rīgā, 1918.
Līgotņu Jēkabs. Juris Mancelijs, Kristaps Firekers, Ernests Gliks: biografiski raksturojumi ar izmeklētiem paraugiem no viņu rakstiem. Rīga: A. Jessens, 1924. - 69 lpp.

Atsauces

↑ Baltische Historische Kommission (BHK), 2021
↑ Helmut Glück, Ineta Polanska. Johann Ernst Glück (1654-1705): Pastor, Philologe, Volksaufklärer im Baltikum und in Russland. Wiesbaden : Otto Harrassowitz Verlag, 2005, 9. lpp. ISBN 3-447-05173-6 (vāciski)
↑ Latviešu konversācijas vārdnīca. V. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 10 103. sleja.
↑ Latvijas padomju enciklopēdija. 3. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 546. lpp.
↑ Latviešu konversācijas vārdnīca. 5 sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 10103.—10107. sleja.
↑ Астафьев Н. А. Опыт истории Библии в России в связи с просвещением и нравами, СПб., 1892; RGG, Bd. 2, S. 1629—30.
↑ Большая биографическая энциклопедия (krieviski)
↑ Baltische Familiengeschichtliche Mitteilungen 1931 Nr. 3-4, 1932 Nr. 2-3 lk. 19-20, 1933 Nr. 2, lk. 40
↑ «Барсуков А.П. О семействе пастора Глюка // Русский архив, 1888. – Кн. 2. – Вып. 5. – С. 64.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 3. novembrī. Skatīts: 2012. gada 5. janvārī.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ernsts Gliks.
Mācītājs Ernsts Gliks un viņa audžumeita Marta^{[novecojusi saite]} Ernsta Glika Bībeles muzejs
Ernsts Gliks (1652-1705) vietas.lv — "Latviešu literatūras vēsture" O.Čakars,A.Grigulis, M.Losberga
LATVIEŠU BĪBELE Teodors Zeiferts. "Latviešu rakstniecības vēsture"
ĪSS IESKATS SKOLAS VĒSTURĒ Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzija
ERNSTA GLIKA BĪBELES TULKOJUMA 7. IZDEVUMS. Jaunā Derība^{[novecojusi saite]}

[1] Baltische Historische Kommission (BHK), 2021

[2] Helmut Glück, Ineta Polanska. Johann Ernst Glück (1654-1705): Pastor, Philologe, Volksaufklärer im Baltikum und in Russland. Wiesbaden : Otto Harrassowitz Verlag, 2005, 9. lpp. ISBN 3-447-05173-6 (vāciski)

[3] Latviešu konversācijas vārdnīca. V. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 10 103. sleja.

[4] Latvijas padomju enciklopēdija. 3. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 546. lpp.

[5] Latviešu konversācijas vārdnīca. 5 sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 10103.—10107. sleja.

[6] Астафьев Н. А. Опыт истории Библии в России в связи с просвещением и нравами, СПб., 1892; RGG, Bd. 2, S. 1629—30.

[7] Большая биографическая энциклопедия (krieviski)

[8] Baltische Familiengeschichtliche Mitteilungen 1931 Nr. 3-4, 1932 Nr. 2-3 lk. 19-20, 1933 Nr. 2, lk. 40

[9] «Барсуков А.П. О семействе пастора Глюка // Русский архив, 1888. – Кн. 2. – Вып. 5. – С. 64.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 3. novembrī. Skatīts: 2012. gada 5. janvārī.

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

[6]

[7]

[8]

[9]