Iecava
- Šis raksts ir par pilsētu. Par citām jēdziena Iecava nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Iecava ir pilsēta Latvijā, Bauskas novadā. Pilsēta atrodas Zemgalē, Iecavas upes krastā, 21 km attālumā no novada centra Bauskas un 45 km attālumā no Rīgas autoceļu A7, P92 un P93 krustojumā. Iedzīvotāju skaita ziņā tā ir 37. lielākā apdzīvotā vieta Latvijā.
| Iecava | |||
|---|---|---|---|
| Novada pilsēta | |||
|
| |||
| |||
  Iecava | |||
| Koordinātas: 56°35′51″N 24°11′48″E / 56.59750°N 24.19667°EKoordinātas: 56°35′51″N 24°11′48″E / 56.59750°N 24.19667°E | |||
| Valsts |
 Latvija | ||
| Novads | Bauskas novads | ||
| Pirmoreiz minēta | 1492. gadā | ||
| Pilsētciemats | 1958. gadā | ||
| Ciems | 1990. gadā | ||
| Pilsēta | 2021. gadā | ||
| Administrācija | |||
| • Iecavas apvienības pārvaldes vadītājs | Normunds Vāvers | ||
| Platība[1] | |||
| • Kopējā | 13,9 km2 | ||
| • sauszeme | 13,5 km2 | ||
| • ūdens | 0,4 km2 | ||
| Augstums | 21 m | ||
| Iedzīvotāji (2024)[2] | |||
| • kopā | 5 343 | ||
| • blīvums | 395,5 iedz./km2 | ||
 Iecava Vikikrātuvē | |||
Vēsture
labot šo sadaļuIecava pirmoreiz pieminēta 1492. gadā, kad ordeņa mestrs Johans Freitāgs fon Loringhofe izdevis dokumentu par Iecavas un Mežotnes zemnieku pienākumiem pret Lieliecavas muižu (Groß-Eckau). Attīstībā nozīmīgs bija Kurzemes hercogistes laiks no 1652. gada, kad apdzīvotā vieta kļuva par vietējās rūpniecības centru: tajā atradās vara, darvas, kaļķu, ķieģeļu un ogļu cepļi, dolomīta lauztuves, papīrdzirnavas, linu un vadmalas austuve, mucinieku darbnīcas.
1812. gada kara laikā 19. (7.) jūlijā šeit notika Iecavas kauja, kurā Napoleona Lielās armijas Prūšu korpuss sakāva Krievijas impērijas armiju. 19. gadsimtā Iecavā uzcēla skolu, pagasta namu, aptieku, miertiesas ēku, Amatnieku namu. Pirmā pasaules kara Kurzemes ofensīvas laikā 1915. gadā nopostīja Iecavas muižas pili, palika tikai 43 mājas.[4]
1925. gadā Iecavai piešķīra biezi apdzīvotas vietas (ciema) statusu. Par ievērojamu apdzīvotu vietu tā izveidojās pēckara gados pēc vairāku, lielākoties pārtikas rūpniecības, uzņēmumu uzcelšanas. 1958. gadā tai piešķīra strādnieku ciemata (pilsētciemata) statusu. Fabriku strādniekiem un viņu ģimenēm uzcēla daudzstāvu dzīvojamos namus, vidusskolu un bērnudārzus. Mūsdienu Iecavas pilsēta izveidojusies, saplūstot Iecavas pilsētciematam ar Dartiju, Rakmenti un Pārupi.
1972. gadā dibināta Iecavas putnu fabrika, kuru 1994. gadā pārveidoja par privātuzņēmumu "Balticovo". Kopš modernizācijas 2005.—2009. gadā fabrikā uztur gandrīz 1,5 miljonus dējējvistu; kopš 2013. gada notiek arī rapšu eļļas ražošana.[5]
2021. gada 1. jūlijā Iecavai piešķīra pilsētas statusu.
-
Muižas skats 1661. gadā (Šturna zīmējums) -
Lieliecavas muižas kungu māja -
Iecavas dzirnavas un baznīca (1901)
Iedzīvotāji
labot šo sadaļuIedzīvotāju skaita izmaiņas
labot šo sadaļuEsošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[6]
|
|
| |||||||||||||||||||||||||||||||||
Saimniecība un kultūra
labot šo sadaļuLielākais darba devējs Iecavā ir a/s "Balticovo".[7] Iecavā atrodas novada administratīvās iestādes, Iecavas vidusskola, divi bērnudārzi, mūzikas skola, sporta skola,[8] Iecavas luterāņu baznīca un katoļu baznīca, kā arī vēl celtniecības stadijā esošā pareizticīgo baznīca.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024.
- ↑ 2,0 2,1 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
- ↑ LĢIA vietvārdu datubāze
- ↑ «Iecavas novada mājaslapa». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 18. oktobrī. Skatīts: 2017. gada 17. oktobrī.
- ↑ «Balticovo :: Par mums :: Vēsture». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 7. septembrī. Skatīts: 2020. gada 9. aprīlī. Arhivēts 2019. gada 7. septembrī, Wayback Machine vietnē.
- ↑ OSP
- ↑ «Akciju sabiedrība "Balticovo". Latvijas uzņēmumu datu bāze.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 1. decembrī. Skatīts: 2019. gada 19. jūnijā.
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.