Jaunfrancija
Jaunfrancija (franču: Nouvelle-France) bija apzīmējums Francijas Karalistes kolonijām Ziemeļamerikā (1534–1763), kuras Septiņgadu kara laikā iekaroja Lielbritānijas Karaliste. Ar 1763. gada Parīzes līgumu Francija atteicās no saviem Amerikas valdījumiem par labu Lielbritānijai un Spānijai, saglabājot vienīgi Senpjēras un Mikelonas salas. Otrās koalīcijas kara laikā 1800. gadā Francija no Spānijas atguva Luiziānas kolonijas rietumu daļu, kuru jau 1803. gadā tā pārdeva ASV.
|
Teritorija
labot šo sadaļuJaunajā Francijā dažādos laikos ietilpa šādas franču kolonijas mūsdienu Kanādas un ASV teritorijā:
- Franču Kanāda (Canada) — Kvebekas, Ontārio provinces un daļa no Lielo ezeru piekrastes, ieskaitot Detroitas apkārtni,
- Akadija (Acadie) — Ņūbransvikas, Jaunskotijas provinces un Prinča Edvarda sala.
- Jaunzeme (Terre-Neuve) — Ņūfaundlendas province,
- Franču Luiziāna (Louisiane) — Luiziānas štats, Misisipi, Ārkanzasa, Ziemeļ- un Dienviddakota, Aiova, Kanzasa, Misūri, Montāna, Nebraska un Oklahoma Misisipi upes baseinā.
Kultūras un valodas mantojums
labot šo sadaļuKanādas Kvebekā joprojām dominē franču valoda un kultūra, Monreāla ir viena no lielākajām franciski runājošajām pilsētām pasaulē. Franču kultūras un tiesību tradīcijas ir saglabājušās arī Luiziānā.
Galerija
labot šo sadaļu-
Slimnīca L'hôpital général de Québec Notrdamā de Anžā.
-
Monreālas aizsardzības vaļnu drupas, Champ-de-Mars parkā.
-
Mišilimakino (Michilimakinac) forts.
-
Svētku pasākumi mūsdienās Vecajā Kvebekā.
-
Luisbergas cietoksnis Keipbretonā.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Jaunfrancija.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)