Johans Višmanis (vācu: Johann Wischmann, miris ap 1705. gadu) bija Dundagas luterāņu mācītājs un rakstnieks, kurš 1697. gadā izdeva pirmo latviešu dzejas poētikas apcerējumu “Nevācu Opics jeb īsa pamācība latviešu dzejas mākslā” (vācu: Der unteutsche Opitz oder kurze Anleitung zur lettischen Dichtkunst), pamatojot K. Fīrekera (ap 1612—1685) jauninājumus un sekmējot tālāko latviešu dzejas attīstību. Grāmatas teksts bija vācu, bet K. Fīrekera un paša autora dzejas piemēri latviešu valodā.

Nevācu Opics jeb īsa pamācība latviešu dzejas mākslā (titullapa).

Dzīvesgājums

labot šo sadaļu

Dzimis 17. gadsimta vidū. Studēja teoloģiju Kēnigsbergas Universitātē (1677—1683), tulkoja un sacerēja garīgās dziesmas latviešu valodā. Bija Bērsteles, vēlāk Dundagas luterāņu mācītājs. 1697. gadā izdeva grāmatu par latviešu dzejas poētiku, kurā latviešu dzejas sillabotonikas pamatlicēju K. Fīrekeru pielīdzināja vācu dzejas sillabotonikas vārsmošanas sistēmas iedibinātājam Martinam Opicam (Martin Opitz, 1597—1639).

Grāmatā aplūkoti galvenie versifikācijas principi, doti dzejoļu konstruēšanas tehnikas un dažādu dzejošanas, tulkošanas un dziesmu pārstrādāšanas veidu piemēri. Tā kļuva par teorētisko pamatu latviešu garīgo dziesmu darināšanai, ko izmantoja B. V. Bīnemanis, S. G. Dīcs, A. Grēvens. Viņa un B. V. Bīnemaņa dziesmas vēlāk apkopoja “Mežmuižas un Kukuru draudžu dziesmu grāmatiņā” (1714). Miris Dundagā ap 1705. gadu.[1]

Viņa dēls bija Baldones draudzes mācītājs un baznīcas dziesmu autors Johans Višmanis (miris 1734).

  • L. Bērziņš. Nevācu Opics. Rīga: 1925;
  • M. Grudule. "Nevācu Opicam" — jubileja. Karogs, 1997, 11.

Ārējās saites

labot šo sadaļu
  NODES
Note 1
os 1