Kārlis Mūsiņš

Kārlis Mūsiņš;
Kārlis Mūsiņš 1942. gadā
Personīgā informācija
Dzimis	1919. gada 15. decembrī ; Latvija, Dzērbenes pagasts
Miris	1955. gada 2. jūnijā (35 gadi); PSRS, Maskava
Tautība	latvietis
Militārais dienests
Dienesta pakāpe	Legion-Untersturmführer; (leitnants)
Dienesta laiks	1941—1945
Valsts	Trešais reihs
Struktūra	sauszemes bruņotie spēki
Kaujas darbība	Otrais pasaules karš
Apbalvojumi	Vācu krusts (zeltā); Dzelzs krusts (I un II šķiras); Austrumu frontes medaļa u.c.

Kārlis Mūsiņš (1919. gada 15. decembris — 1955. gada 2. jūnijs) bija Latviešu leģiona virsnieks un nacionālais partizāns. Vācu krusta zeltā kavalieris.^[1]

Dzīvesgājums

Dzimis 1919. gadā Dzērbenes pagastā kalēja ģimenē. Vēlāk pārcēlās uz Rīgu, kur mācījās arodskolā un strādāja par virpotāju VEF'ā. Dienēja Latvijas armijā.

1941. gada augustā Mūsiņš brīvprātīgi^[2] iestājās pirmajā latviešu kārtības dienesta bataljonā (16. Zemgales kārtības dienesta (policijas) bataljons). Bataljons nodarbojās ar dzelzceļu apsardzību, partizānu apkarošanu, kā arī kaujas uzdevumu izpildi Ļeņingradas frontes aizmugurē (Dno, Staraja Rusas, Ilmeņa ezera un Soļcu rajonā).^[2]^[3] 1943. gada janvāra beigās divus latviešu policijas bataljonus atvilka no frontes uz Krasnoje Selo, lai uz to pamata sāktu formēt Latviešu SS brīvprātīgo brigādi (vēlākā 19. grenadieru divīzija).^[4] 3. februārī 16. Zemgales bataljonu iekļāva brigādē.^[3] 8. februārī bataljons ieradās Krasnoje Selo un tas tika iekļauts brigādes 42. pulkā) kā III bataljons.^[4] Pēc 19. ieroču SS grenadieru divīzijas pārformēšanas 1944. gada vasarā Mūsiņš komandēja 42. grenadieru pulka 4. rotu.^[5] Leģiona sastāvā nogājis kauju ceļu no Volhovas līdz pat Kurzemes cietoksnim. Dienesta laikā apbalvots ar Austrumu frontes medaļu, II un I pakāpes Dzelzs krustu, Vācu krustu zeltā un citiem apbalvojumiem.^[1]^[6]

Pēc Vācijas kapitulācijas 1945. gada 8. maijā Mūsiņš gūstā nepadevās. 1945. gada vasarā kopā ar novadnieku grupu devies uz Ziemeļvidzemi, kur izveidoja un līdz 1953. gadam komandēja nacionālo partizānu grupu. Nodevības rezultātā Mūsiņš 1953. gada 27. septembrī tika sagūstīts.^[7] 1955. gada 2. jūnijā viņš tika nošauts Maskavā Butirku cietumā.

Atsauces

↑ ^1,0 ^1,1 Visvaldis Lācis Latviešu leģionāri kā cīnītāji kaujas laukos Arhivēts 2009. gada 23. novembrī, Wayback Machine vietnē.
↑ ^2,0 ^2,1 Arturs Silgailis “Latviešu leģions”, Rīga, 2006., 284.lpp
↑ ^3,0 ^3,1 Konovaļčiks, M. 16. Zemgales Kārtības dienesta bataljona kaujas darbība Ļeņingradas frontes aizmugures apstākļos. 1941. – 1943.
↑ ^4,0 ^4,1 Latvijas vēsture internetā. 19.ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr.2) Arhivēts 2010. gada 10. februārī, Wayback Machine vietnē..
↑ axishistory.com Foreign holders of the German Cross in Gold (angliski)
↑ lacplesis.com Dzelzs krusta kavalieri
↑ "Latvijas Avīze" Neļauj zust nacionālo partizānu piemiņai^{[novecojusi saite]} (29.09.2008.)

[lacis-1] 1,0 ^1,1 Visvaldis Lācis Latviešu leģionāri kā cīnītāji kaujas laukos Arhivēts 2009. gada 23. novembrī, Wayback Machine vietnē.

[silg-2] 2,0 ^2,1 Arturs Silgailis “Latviešu leģions”, Rīga, 2006., 284.lpp

[polbat-3] 3,0 ^3,1 Konovaļčiks, M. 16. Zemgales Kārtības dienesta bataljona kaujas darbība Ļeņingradas frontes aizmugures apstākļos. 1941. – 1943.

[historia-4] 4,0 ^4,1 Latvijas vēsture internetā. 19.ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr.2) Arhivēts 2010. gada 10. februārī, Wayback Machine vietnē..

[5] xishistory.com Foreign holders of the German Cross in Gold (angliski)

[6] sis.com Dzelzs krusta kavalieri

[7] "Latvijas Avīze" Neļauj zust nacionālo partizānu piemiņai^{[novecojusi saite]} (29.09.2008.)

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

[6]

[7]