Kalifornijs

Kalifornijs
98	2; 8; 28; 32; 18; 8; 2
	Cf; [251] g/mol
	[Rn]5f107s2
Oksidēšanas pakāpes	+2, +3, +4
Elektronegativitāte	1,3
Blīvums	15 100 kg/m3
Kušanas temperatūra	1173 K (900 °C)

Kalifornijs ir mākslīgi radīts radioaktīvs ķīmiskais elements ar simbolu Cf un atomskaitli 98. Tas ir aktinīds un to iegūst, uz kiriju iedarbojoties ar alfa daļiņām. Pirmo reizi kalifornijs iegūts 1950. gada februārī Kalifornijas Universitātē Bērkli pilsētā (no Kalifornijas universitātes cēlies elementa nosaukums, kā arī tas nosaukts par godu Kalifornijas štatam). Kalifornijam ir relatīvi maza kritiskā masa, tāpēc no tā būtu iespējams izgatavot maza izmēra kodolieročus,^{[nepieciešama atsauce]} ja tas nebūtu tik radioaktīvs. Nelielos daudzumos to izmanto kodolreaktoros. Tas tiek izmantots kā pārvietojams neitronu avots.

Izotopi

Stabilākā izotopa ²⁵¹Cf pussabrukšanas periods ir 898 gadu. Ir iegūti kalifornija izotopi, kuru masas skaitlis ir no 237 līdz 256. Izotopa ²⁴⁹Cf pussabrukšanas periods ir 351 gads, bet ²⁵⁰Cf — 13,08 gadi.^[1] Pārējo izotopu pussabrukšanas periods ir stipri mazāks.

Zemāk kā piemērs parādīta kalifornija izotopa ²⁵¹Cf sabrukšana, jo tam ir vislielākais pussabrukšanas periods. Tas vispirms alfa sabrukšanas rezultātā kļūst par kiriju Cm, bet pēc tam kirijs atkārtoti alfa sabrukšanas rezultātā kļūst par plutoniju Pu. Visbeidzot plutonijs bēta sabrukšanas rezultātā pārvēršas par amerīciju.

\mathrm {^{251}_{\ 98}Cf\ {\xrightarrow[{898\ y}]{\alpha }}\ _{\ 96}^{247}Cm\ {\xrightarrow[{15{,}6\cdot 10^{6}\ y}]{\alpha }}\ _{\ 94}^{243}Pu\ {\xrightarrow[{4{,}956\ h}]{\beta ^{-}}}\ _{\ 95}^{243}Am}

Norādīti pussabrukšanas periodi: y — gadi, h — stundas.

Savukārt sabrūkot izotopam ²⁵²Cf, 96,908 % ir alfa sabrukšana, bet atlikušie 3,092 % ir spontāna skaldīšanās.^[2]

Atsauces

↑ «Isotopes of the Element Californium» (angļu). Jefferson Lab. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 23. Jūlijs. Skatīts: 2018. gada 5. aprīlī.
↑ Donald A. Hicks, John Ise, Jr., Robert V. Pyle: Spontaneous-Fission Neutrons of Californium-252 and Curium-244, in: Physical Review, 1955, 98 (5), S. 1521–1523 (doi:10.1103/PhysRev.98.1521).