Krimas karš

Krimas karš (1853—1856) risinājās starp Krievijas Impēriju un sabiedrotajiem: Franciju, Lielbritāniju, Sardīniju un Osmaņu impēriju. Galvenā karadarbība notika Krimas pussalā un Melnajā jūrā, bet atsevišķas operācijas tika īstenotas arī Baltijas jūras piekrastē, Anatolijā, Kaukāzā, Baltajā jūrā un Klusajā okeānā.

Krimas karš
Daļa no Krievu—turku kari
Franca Roboda panorāmas gleznojuma „Sevastopoles aplenkums” (1904) fragments.
Datums 1853. gada 16. oktobris—1856. gada 30. marts Vieta Krimas pussala, Balkāni, Melnā jūra, Baltijas jūra, Klusais okeāns Iznākums Sabiedroto uzvara, Parīzes līgums
Karotāji
Sabiedrotie: Francijas Otrā impērija Osmaņu impērija Lielbritānijas impērija Sardīnijas Karaliste Ziemeļkaukāza Imamāts	Krievijas Impērija Grieķu brīvprātīgie
Komandieri un līderi
Abdulmedžids I Imams Šamils	Nikolajs I Eduards Totlēbens
Spēks
Francija 309 268 Osmaņu impērija 165 000 Lielbritānija 107 864 Sardīnija 21 000	Krievijas Impērija 324 478 (888 000 mobilizēti) Grieķija 1000
Zaudējumi
Francija 135 485 Osmaņu impērija 45 400 Lielbritānija 40 462 Sardīnija 2166 nogalināti, ievainoti un miruši slimību dēļ	210 000 nogalināti, ievainoti un miruši slimību dēļ

Norise

1853. gadā Krievijas Impērijas kara flote sagrāva Osmaņu impērijas floti Sinopas piekrastē. 1854. gadā Krimas karā iesaitījās arī Francija un Lielbritānija, vairāk nekā gadu ilga Sevastopoles aplenkums. Pēc Sevastopoles cietokšņa krišanas sākās miera sarunas, kas beidzās ar Parīze līguma noslēgšanu 1856. gada martā.

Saskaņā ar miera līgumu Krievijas Impērija nedrīkstēja izveidot kara floti Melnajā jūrā, bet Moldāvijas un Valahijas provinces ieguva lielu autonomiju. Krievijā uzsāka vērienīgas reformas un notika demilitarizācija.

Kara raksturojums

Krimas karu uzskata par pirmo „moderno” militāro konfliktu, kurā izmantoja tādas tehnoloģijas un metodes, kas pagrieza militārās nozares attīstību jaunā virzienā. Krimas karā pirmo reizi taktiski tika pielietots dzelzceļš un telegrāfs, kā arī Minjē lode, kas vairāk bija atbildīga par postošajiem ievainojumiem kaujas laukā. Tāpat Krimas karš bija viens no pirmajiem militārajiem konfliktiem, kura gaita plaši tika atspoguļota rakstiskās liecībās un fotogrāfijās. Kara korespondentu sniegtās ziņas sasniedza visas karā iesaistītās puses, attiecīgi lielāku nozīmi nekā agrāk konflikta norisē spēlēja sabiedrības viedoklis.

Sekas

• Krimas karš noveda pie Krievijas Impērijas finanšu sistēmas sabrukuma, Krievijas rubļa vērtība samazinājās vairāk nekā divas reizes. Krīze ieilga, 1867. gadā Krievijas Impērija bija spiesta pārdot Aļasku ASV par 7,2 miljoniem ASV dolāru.
• Krievijas Impērijā sākās ekonomiskās reformas un 1861. gadā notika dzimtbūšanas atcelšana.
• Krimas kara sakāves noveda pie militārajām reformām Krievijā, atcēla 25 gadu militāro dienestu.
• 1857. gada 26. janvārī izdeva dekrētu par pirmā impērijas dzelzceļa tīkla izveidi.

Karavadoņi

• 
  Abdulmedžids I
• 
  Omers Paša (Mihajlo Latass)
• 
  Iskenders Paša (Antonijs Aleksandrs Iļiņskis)
• 
  Ismails Paša (Ģerģs Kmeti)
• 
  Аrmāns Žaks Leruā de Senarno
• 
  Frīdrihs fon Bergs
• 
  Eduards Totlēbens
• 
  Ivans Paskevičs
• 
  Mihails Gorčakovs
• 
  Aleksandrs Meņšikovs (1787—1869)

Kara lielāko kauju hronoloģija

• Sinopas kauja, 1853. gada 30. novembris
• Silistras aplenkums, 1854. gada 5. aprīlis – 25. jūnijs
• Pirmā Bomarsundas kauja, 1854. gada 21. jūnijā
• Otrā Bomarsundas kauja, 1854. gada 15. augusts
• Petropavlovskas aplenkums, 1854. gada 30.–31. augusts, Klusā okeāna piekrastē
• Aļmas kauja, 1854. gada 20. septembris
• Sevastopoles aplenkums, 1854. gada 25. septembris līdz 1855. gada 8. septembris
• Balaklavas kauja, 1854. gada 25. oktobris (sk. arī Vieglās brigādes uzbrukums un Šaurā sārtā līnija)
• Inkermanas kauja, 1854. gada 5. novembris
• Eutorijas kauja, 1855. gada 17. februāris
• Černajas kauja (arī "Traktiera tilta kauja"), 1855. gada 16. augusts
• Kinburnas kauja (1855), 1855. gada 17. oktobris
• Azovas jūras karagājiens, no 1855. gada maija līdz novembrim
• Karsas aplenkums, 1855. gada jūnijs līdz 28. novembris

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Krimas karš.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)