Krons

Šis raksts ir par sengrieķu dievu. Par citām jēdziena Krons nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Krons (sengrieķu valodā: Κρόνος, Krónos) sengrieķu mitoloģijā bija Urāna (debess) un Gajas (zeme) dēls. Sākotnēji tā bija zemkopības dievība. Vēlāk, hellēnisma periodā, to personificēja kā visaptverošo laiku (Χρόνος, Hronos). Romiešu mitoloģijā Kronam atbilda Saturns.

Krons ar sirpi rokā

Rubensa glezna, kurā Saturns jeb Krons apēd vienu no saviem bērniem

Apprecēja savu māsu Reju, viņiem piedzima 6 bērni: Poseidons, Aīds, Zevs, Hestija, Dēmetra un Hēra. Izaudzis atņēma tēvam varu un pats kļuva par debesu dievu. Negribēdams, lai viņa bērni atņemtu varu viņam, Krons tos aprija, taču pēdējo bērnu (Zevu) Reja iemainīja pret drānā ietītu akmeni. Zevs paaudzies uzsāka karu ar tēvu, uzvarēja viņu, atbrīvoja Krona vēderā ieslodzītos brāļus un māsas un sadalīja varu: Zevs valdīja debesīs un kļuva par visu dievu dievu, Poseidons sāka valdīt pār jūrām, bet Aīds — pār pazemes valstību.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Krons.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Theoi Greek Mythology raksts (angliski)
• Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)
• [1 Hederiha mitoloģijas enciklopēdijas raksts] (vāciski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)