Krupju dzimta
Krupju dzimta jeb īsto krupju dzimta (Bufonidae) ir viena no lielākajām un plašākajām bezastaino abinieku (Anura) dzimtām, kas apvieno 580 mūsdienās dzīvojošas krupju sugas un kas tiek iedalītas 50 ģintīs.[1] Krupju dzimtas sugas sastopamas gandrīz visos kontinentos, izņemot Antarktīdu, kā arī tās nav sastopamas Madagaskarā un Okeānijas salās.[1] Līdz 1935. gadam Austrālijā nebija sastopama neviena krupju dzimtas suga, bet mūsdienās Austrālijā lielā skaitā dzīvo jūras krupis (Rhinella marina), kas kļuvis par nopietnu apdraudējumu vietējai faunai.[2] Krupju sugas apdzīvo dažādas biomas, sākot ar sausiem apvidiem un beidzot ar lietus mežiem.
| Krupju dzimta Bufonidae (Gray, 1825) | |
|---|---|
 Parastais krupis (Bufo bufo) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Abinieki (Amphibia) |
| Virskārta | Varžu virskārta (Batrachia) |
| Kārta | Bezastainie abinieki (Anura) |
| Apakškārta | Jauno varžu apakškārta (Neobatrachia) |
| Dzimta | Krupju dzimta (Bufonidae) |
| Izplatība | |
 | |
 Krupju dzimta Vikikrātuvē | |
Latvijā
labot šo sadaļu
Latvijā sastopamas 3 krupju dzimtas sugas: parastais krupis (Bufo bufo), smilšu krupis (Epidalea calamita) un zaļais krupis (Bufotes viridis).[3][4][5] Visbiežāk sastopamā suga ir parastais krupis.[3] Mazākais no visiem Latvijā dzīvojošiem krupjiem ir smilšu krupis.[6]
Kopīgās īpašības
labot šo sadaļuKrupju dzimtas sugas kopumā ir masīvas, druknas ar grumbuļainu ādu un īsām kājām.[1] Mātītes ir lielākas un masīvākas nekā tēviņi.[7] Lielākā suga dzimtā ir jūras krupis, kuras lielākie īpatņi var sasniegt 38 cm garumu un to svars ir 2,65 kg.[8] Krupjiem nav zobu un to āda ir sausa. Galvas malās atrodas lieli pieauss indes dziedzeri — parotīdi. Inde izdalās, kad krupis ir satraukts un nobijies. Tā satur dažādus toksīnus, no kuriem procentuāli visvairāk izdalās bufotoksīns. Dažādām sugām ir atšķirīgs indes sastāvs un atšķirīgs indes stiprums. Viena no indīgākajām sugām ir jūras krupis. Dažu sugas, piemēram, Kolorado upes krupis (Incilius alvarius) pieder pie psihotropo krupju grupas. Šo krupju inde satur bufotenīnu, kuram ir halucinogēna iedarbība.
Visas krupju dzimtas sugas ir izteikti sauszemes abinieki. Tiem no ķermeņa virsmas iztvaiko divreiz mazāk ūdens nekā, piemēram, zaļajām vardēm.[9] Visām krupju dzimtas sugām kurkuļa stadijā izveidojas Bidera orgāns — rudimentāras olnīcas, kas ir gan mātītēm, gan tēviņiem. Atbilstošos apstākļos pieauguši tēviņi var kļūt par varoties spējīgām mātītēm.[10][11]
Vairošanās
labot šo sadaļuLielākā daļa krupju sugu nērš ikrus, kas savirknēti tievos, recekļainos pavedienos, kurus mātīte aptin ap nogrimušiem zariem vai augiem. No ikriem izšķiļas kurkuļi, kas dzīvo ūdenī un pēc metamorfozes tie kļūst par sauszemes abiniekiem. Dažas sugas vairojas uz sauszemes, bet Āfrikas dzīvdzemdētājkrupjiem (Nectophrynoides) un Nimbas krupjiem (Nimbaphrynoides) piedzimst uzreiz mazi krupīši.[1]
Sistemātika
labot šo sadaļu
Krupju dzimta (Bufonidae)[1]
- Amazones krupji (Amazophrynella)
- Andu krupji (Andinophryne)
- Arlekīnvardes (Atelopus)
- Āfrikas dienvidkrupji (Vandijkophrynus)
- Āfrikas dzīvdzemdētājkrupji (Nectophrynoides)
- Āfrikas koku krupji (Nectophryne)
- Āfrikas krupji (Amietophrynus)
- Āfrikas savannas krupji (Poyntonophrynus)
- Āzijas koku krupji (Pedostibes)
- Brazīlijas krupji (Frostius)
- Centrālamerikas krupji (Incilius)
- Centrālās Kordiljeras krupji (Osornophryne)
- Centrālo Andu krupji (Nannophryne)
- Četrdaļu kāju krupji (Didynamipus)
- Dienvidamerikas krupji (Rhaebo)
- Dienvidamerikas sarkanvēdera krupji (Melanophryniscus)
- Dienvidindijas krupji (Ghatophryne)
- Etiopijas krupji (Altiphrynoides)
- Garpurna krupji (Mertensophryne)
- Hainaņas plakangalvas krupji (Parapelophryne)
- Indoķīnas krupji (Ingerophrynus)
- Indonēzijas koku krupji (Leptophryne)
- Īspurna krupji (Rhinella)
- Īstie krupji (Bufo)
- Kamerūnas krupji (Wolterstorffina)
- Kāpzemes krupji (Capensibufo)
- Kārpainie krupji (Phrynoidis)
- Khāsi kalnu krupji (Bufoides)
- Kivu koku krupji (Laurentophryne)
- Koku krupji (Dendrophryniscus)
- Krūmu krupji (Oreophrynella)
- Ķīnas krupji (Duttaphrynus)
- Lielo Antiļu krupji (Peltophryne)
- Marokas krupji (Barbarophryne)
- Mazie krupji (Adenomus)
- Nimbas krupji (Nimbaphrynoides)
- Peru krupji (Truebella)
- Plakangalvas krupji (Pelophryne)
- Rietumgatu krupji (Xanthophryne)
- Sabahas krupji (Sabahphrynus)
- Sarkanie krupji (Schismaderma)
- Sibīrijas krupji (Strauchbufo)
- Sīkmēles krupji (Werneria)
- Smilšu krupji (Epidalea)
- Strautu krupji (Ansonia)
- Tanzānijas krupji (Churamiti)
- Venecuēlas krupji (Metaphryniscus)
- Viltus krupji (Pseudobufo)
- Zaļie krupji (Bufotes)
- Ziemeļamerikas krupji (Anaxyrus)
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 Amphibia: Bufonidae
- ↑ Amphibiaweb: Bufonidae
- ↑ 3,0 3,1 «Abinieki: Bezastainie abinieki (Anura syn. Ecaudata)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 3. februārī. Skatīts: 2015. gada 3. aprīlī.
- ↑ Amphibia: Epidalea Cope, 1864
- ↑ Amphibia: Bufotes Rafinesque, 1814
- ↑ Latvijas Dabas muzeja „Gada dzīvnieks 2007” — smilšu krupis
- ↑ «Parastā amfībija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2015. gada 3. aprīlī.
- ↑ The Cane Toad (Bufo marinus)
- ↑ Redzēt: Abinieki
- ↑ Bidder's organ in the toad Bufo marinus: Effects of orchidectomy on the morphology and expression of lamina-associated polypeptide 2
- ↑ Brown, Federico D., Eugenia M. Del Pino, and Georg Krohne. "Bidder's organ in the toad Bufo marinus: Effects of orchidectomy on the morphology and expression of lamina-associated polypeptide 2." Development, Growth & Differentiation. Wiley Online Library. Volume 44, Issue 6, pages 527—535, December 2002.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Latvijas daba: Krupju dzimta
- Abi nav nieki, bet abinieki
- ADW: Bufonidae
- Tolweb: Bufonidae Arhivēts 2015. gada 17. maijā, Wayback Machine vietnē.