Lažas pagasts
Lažas pagasts ir viena no Dienvidkurzemes novada teritoriālajām sastāvdaļam tā ziemeļaustrumos Tebras abos krastos. Robežojas ar sava novada Aizputes pilsētu, Kazdangas, Aizputes, Cīravas un Sakas pagastiem un Kuldīgas novada Gudenieku un Turlavas pagastiem. Daļu Lažas pagasta teritorijas dienviddaļā Aizputes pilsēta atdala no pārējās pagasta teritorijas. Pagasta administrācija atrodas Apriķu "Tebreniekos".[3]
| Lažas pagasts | |
|---|---|
 | |
| Novads: | Dienvidkurzemes novads |
| Centrs: | Apriķi |
| Kopējā platība:[1] | 160,1 km2 |
| • Sauszeme: | 153,2 km2 |
| • Ūdens: | 6,9 km2 |
| Iedzīvotāji (2024):[2] | 444 |
| Blīvums (2024): | 2,9 iedz./km2 |
 Lažas pagasts Vikikrātuvē
| |
Daba
labot šo sadaļuHidrogrāfija
labot šo sadaļuUpes
labot šo sadaļuAlokste, Brašu valks, Grāpste, Jēkabvalks, Kalējsātu valks, Krāvalks, Laža, Muižarāju valks, Mālvalks, Skalda, Rīva, Tebra
Ezeri
labot šo sadaļuReiņacs, Zvirgzds
Vēsture
labot šo sadaļuMūsdienu Lažas pagasta teritorijā vēsturiski atradās Apriķu muiža (Gut Apprikken, Apriķi), Langsēžu muiža (Gut Langsehden, Lanksēži), Padures muiža (Gut Paddern, Padure), Štakeldangas muiža (Gut Stackeldangen, Štakeldanga).
Tagadējā Lažas pagasta teritorija veidojusies no pirmskara Apriķu un Lažas pagasta teritorijām. 1935. gadā Lažas pagasta platība bija 71,7 km², Apriķu pagasta - 77,5 km². 1945. gadā Lažas pagastā izveidoja Lažas, Silenieku un Strēlnieku ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1954. gadā Lažas ciemam pievienoja Strēlnieku ciemu. 1974. gadā tika veikta teritoriju apmaiņa ar Aizputes pilsētu. 1975. gadā Lažas ciemam pievienoja Apriķu ciemu, bet daļu Lažas ciema pievienoja Kazdangas ciemam. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu.[4] 2009. gadā Lažas pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Aizputes novadā. 2021. gadā Aizputes novadu iekļāva Dienvidkurzemes novadā.
Kultūras pieminekļi
labot šo sadaļu- Aizputes Klosteres muižas viduslaiku mūra paliekas[5]
- Apriķu muižas dzīvojamā ēka
- Apriķu luterāņu baznīca ar žogu
- Dzintares pilskalns
- Lažas pilskalns
Iedzīvotāji
labot šo sadaļuApdzīvotās vietas
labot šo sadaļuLielākās apdzīvotās vietas ir Apriķi, Štakeldanga, Padure, Mazdzērve, Lanksēži, Dzirkaļi.
Ievērojamas personības
labot šo sadaļu- Kārlis Gothards Elferfelds (1756—1819) — luterāņu mācītājs
- Vilhelms Grīners (1891—1919) — luterāņu mācītājs
- Neredzīgais Indriķis (1783—1828) — dzejnieks
- Ilgvars Matrozis (1938—1987) — kordiriģents, Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku virsdiriģents (1985)
- Artūrs fon der Ostenzakens (Arthur von der Osten-Sacken, 1843—1912) — vācbaltiešu muižnieks un politiķis
- 1901. gadā Karls Gustavs Mannerheims Lažas pagasta Apriķos iegādājās īpašumu, un kādu laiku šeit neveiksmīgi veica saimniecisko darbību.
- Gunvalda Pacunska (1942 — pašlaik) — ārste, dārzniece
Saimniecība
labot šo sadaļuTransports
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūra
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
- ↑ Lažas pagasta pārvaldes nolikums[novecojusi saite]
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu saraksts[novecojusi saite]
 | Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |