Laurāzijas placentāļi
Laurāzijas placentāļi (Laurasiatheria) ir zīdītāju klases (Mammalia) virskārta, kas pieder placentāļu infraklasei (Eutheria).[1] Tā apvieno 7 kārtas. Pastāv viedoklis, ka visi Laurāzijas placentāļi ir attīstījušies no dzīvniekiem, kas dzīvoja ziemeļu superkontinentā - Laurāzijā pēc tam, kad superkontinents jau bija atdalījies no Gondvanas Pangejas sadalīšanās rezultātā. Tie ir ciršļi, eži, zvīņneši, sikspārņi, vaļi, plēsēji, nepārnadži un pārnadži.
| Laurāzijas placentāļi Laurasiatheria (Waddell, 1999) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
| Apakšklase | Dzemdētājzīdītāji (Theria) |
| Infraklase | Placentāļi (Eutheria) |
| Augstākā kārta | Ziemeļu placentāļi (Boreoeutheria) |
| Virskārta | Laurāzijas placentāļi (Laurasiatheria) |
 Laurāzijas placentāļi Vikikrātuvē | |
Īpatnības
labot šo sadaļuLaurāzijas placentāļiem ir līdzīgas gēnu sekvences, bet tiem līdz šim nav atrastas kopīgas un no citiem dzīvniekiem atšķirīgas anatomiskās īpašības. Sugu piederību šai grupai var noteikt, tikai veicot DNS analīzes. Laurāzijas placentāļu virskārta līdz ar pirmprimātu placentāļiem (Euarchontoglires) tiek apvienoti kopējā augstākajā kārtā - ziemeļu placentāļos (Boreoeutheria)
Sistemātikas diskusijas
labot šo sadaļuZinātnieki joprojām diskutē par dažu zīdītāju kārtu vietu sistemātikā Laurāzijas placentāļu virskārtā. Tās ir sikspārņu kārta (Chiroptera) un nepārnadžu kārta (Perissodactyla). Balstoties uz morfoloģiskajiem pētījumiem, sikspārņi ilgstoši tika sistematizēti vienā grupā ar ādlidoņiem un tupajām. Bet, veicot ģenētiskos pētījumus, atklājās, ka sikspārņi ir radniecīgi Laurāzijas placentāļiem.[2] Jaunie atklājumi devuši pamatu jaunām diskusijām par sikspārņu kārtu, vai tā būtu piederoša kukaiņēdājiem,[3] vai piederoša plēsēju un zvīņešu kopīgajai grupai Ferae,[4] vai jaunā grupā Pegasoferae kopīgi ar nepārnadžiem un Ferae grupu.[5] 2011. gada jaunākie gēnu pētījumi tomēr noliedz Pegasoferae grupas pamatotību, lai gan šie pētījumi joprojām nav atrisinājuši zinātniski precīzu nepārnadžu vietu sistemātikā. Zinātnieki ierosina nepārnadžus sistematizēt kopīgi ar Ferae grupu vienotā ciltī Zooamata, bet pārējos placentāļus Euungulata ciltī.
Sistemātika
labot šo sadaļu- Laurāzijas placentāļu virskārta (Laurasiatheria)
- kārta Ciršļveidīgie (Soricomorpha)
- kārta Ežveidīgie (Erinaceomorpha)
- kārta Sikspārņi (Chiroptera)
- klada Nagaiņi (Ungulate)
- kārta Nepārnadži (Perissodactyla)
- kārta Pārnadži (Artiodactyla)
- klada Plēsēji un zvīņneši (Ferae)
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Waddell, Peter J., Okada, Norihiro, & Hasegawa, Masami (1999). "Towards resolving the interordinal relationships of placental mammals". Systematic Biology 48 (1): 1–5. doi:10.1093/sysbio/48.1.1
- ↑ Complete Mitochondrial Genome of a Neotropical Fruit Bat[novecojusi saite]
- ↑ Interordinal relationships and timescale of eutherian evolution as inferred from mitochondrial genome data
- ↑ Indel evolution of mammalian introns and the utility of non-coding nuclear markers in eutherian phylogenetics
- ↑ Pegasoferae, an unexpected mammalian clade revealed by tracking ancient retroposon insertions[novecojusi saite]
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Laurāzijas placentāļi.
- Encyclopædia of Life raksts (angliski)
- Placental mammal diversification and the Cretaceous–Tertiary boundary
- Evolution of the mammalian placenta revealed by phylogenetic analysis Arhivēts 2013. gada 26. augustā, Wayback Machine vietnē.
- Early History of Mammals Is Elucidated with the ENCODE Multiple Species Sequencing Data