Vikipēdija

Laura Ikauniece

latviešu vieglatlēte

Laura Ikauniece (bijusi arī Laura Ikauniece-Admidiņa, dzimusi 1992. gada 31. maijā Ventspilī) ir latviešu vieglatlēte, startē daudzcīņas sacensībās, Latvijas rekordiste septiņcīņā (pieaugušajiem (6815 punkti), junioriem un jauniešiem) un pieccīņā. Kopš 2010. gada ir Latvijas Olimpiskās vienības sastāvā. 2012. gada Eiropas čempionātā Laura Ikauniece izcīnīja sudraba medaļu septiņcīņā, 2015. gada pasaules čempionātā — bronzas medaļu. 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs izcīnījusi 4. vietu. Ir atzīta par 2013., 2015. un 2017. gada Latvijas labāko vieglatlētu un par gada labāko sportisti Latvijā 2015. un 2016. gadā.

Laura Ikauniece
Laura Ikauniece
Laura Ikauniece 2013. gadā
Personas dati
Dzimusi 1992. gada 31. maijā (32 gadi)
Valsts karogs: Latvija Ventspils, Latvija
Pārstāvētā valsts Karogs: Latvija Latvija
Dzīvesvieta Valsts karogs: Igaunija Tallina, Igaunija
Augums 179 cm[1]
Svars 60 kg[1]
Izglītība Latvijas Universitāte
Profesionālā informācija
Sporta veids vieglatlētika
Disciplīna Septiņcīņa
Treneris Andrejs Nazarovs
Dalība sacensībās
Dalība OS 2 (2012, 2016)
Dalība PČ 3 (2013, 2015, 2017)
Dalība EČ 3 (2012, 2014, 2016)
Personiskie rekordi
Septiņcīņa 6815 punkti (2017)
Sasniegumi un apbalvojumi

Latvijas Gada sportiste (2015, 2016)
Medaļas
Pasaules čempionāts
Bronza Pekina 2015 Septiņcīņa
Eiropas čempionāts
Sudrabs Helsinki 2012 Septiņcīņa
Vasaras Universiāde
Zelts Kazaņa 2013 Septiņcīņa
Pasaules jauniešu čempionāts
Sudrabs Bresanona 2009 Septiņcīņa
Eiropas junioru čempionāts
Bronza Tallina 2011 Septiņcīņa

Biogrāfija

labot šo sadaļu

Laura Ikauniece ir dzimusi 1992. gada 31. maijā Ventspilī, tomēr bērnību un jaunietes gadus pavadījusi Majoros, Jūrmalā.[2] Viņas māte Vineta Ikauniece ir labākā sprintere Latvijas vieglatlētikas vēsturē, pašreizējā Latvijas rekordiste vairākās sprinta distancēs, savukārt viņas tēvs Aivars Ikaunieks bijis barjersprinteris, viņa personiskais rekords 110 m/b distancē ir 13,4 sekundes (viens no labākajiem personiskajiem rekordiem Latvijā),[3] pēc tam bijis treneris dažādos sporta veidos, bet šobrīd dzīvo Lielbritānijā (vecāki ir šķīrušies). Lauras Ikaunieces vectēvs Ēriks Plūksna nodarbojies ar tāllēkšanu un diska mešanu,[4] savukārt mātes brālis Adris Plūksna bijis bobslejists (startējis divās ziemas olimpiskajās spēlēs).[5] Bērnībā Laura Ikauniece dejojusi sporta un hiphopa dejas.[4]

2014. gada jūlijā apprecējusies ar vieglatlētu Rolandu Admidiņu,[6] bijuši precējušies līdz 2019. gadam.[7] Šobrīd dzīvo Tallinā, viņas dzīvesbiedrs ir Igaunijas vieglatlēts Magnuss Kirts, pāris gaida pirmo bērnu.[8]

Izglītību ieguvusi Majoru pamatskolā, Bulduru Dārzkopības vidusskolā, Rīgas Tālmācības vidusskolā[4] un Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātē,[9] ko absolvējusi 2015. gadā.[2]

Karjera

labot šo sadaļu
 
Laura Ikauniece 2011. gada Eiropas U-20 čempionātā vieglatlētikā

Vieglatlētikā trenējas kopš deviņu gadu vecuma Jūrmalas sporta skolā,[5] taču daudzcīņai pievērsusies 2006. gadā 14 gadu vecumā.[10]

2009. gada Pasaules čempionātā jauniešiem sportiste izcīnīja sudraba medaļu septiņcīņā ar 5647 punktiem.[11][12] 2009. gada Eiropas Jaunatnes olimpiādē Laura Ikauniece ieņēma 3. vietu augstlēkšanas sacensībās (1,82 m)[13] un 4. vietu tāllēkšanā (6,12 m; divus centimetrus atpaliekot no otrās vietas).[14] 2010. gada Pasaules čempionātā junioriem viņa ieņēma 6. vietu septiņcīņā ar izcīnītiem 5618 punktiem. 2011. gada Eiropas U-20 junioru čempionātā viņa izcīnīja bronzas medaļu septiņcīņā ar 6063 punktiem, kas bija jauns sportistes personiskais rekords.[15][16]

2012. gada maijā sacensībās Gecisā, Austrijā, viņa laboja personisko rekordu septiņcīņā, uzlabojot to līdz 6282 punktiem, un tādējādi izpildīja 2012. gada vasaras olimpisko spēļu A normatīvu.[17]

2012. gada 30. jūnijā ar jaunu personisko rekordu (6335 punkti) Laura Ikauniece izcīnīja sudraba medaļu Eiropas čempionātā Helsinkos. Viņa tikai par 10 punktiem apsteidza 3. vietas ieguvēju, Latvijas rekordisti Aigu Grabusti. Šo sacensību laikā sportiste laboja personiskos rekordus piecās no septiņām disciplīnām.[18] Lauras Ikaunieces sudraba medaļa bija Latvijas sportistu augstākais sasniegums čempionātā, kā arī Latvijas sportistu pirmā medaļa lielākajās sacensībās (Olimpiskās spēles, Pasaules un Eiropas čempionāti) daudzcīņā. Tāpat šī ir sestā Latvijas sportistu izcīnītā medaļa Eiropas čempionātos pēc neatkarības atjaunošanas.[19] Lai arī pašās sacensībās Ikauniece ierindojās 3. vietā, taču 2013. gadā ukrainietei Ludmilai Josipenko (sākotnējā sudraba medaļas īpašniece) tika piespriesta diskvalifikācija un medaļu īpašnieces mainījās.[20]

2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs viņa ar 6414 punktiem izcīnīja 9. vietu, kas ir jauns sportistes personiskais rekords un atkārtots Latvijas rekords.[21] Vēl Laura Ikauniece sasniedza jaunu personisko rekordu 200 m un 800 m distancēs, kā arī tika atkārtots personiskais rekords augstlēkšanā. Sezonas noslēgumā viņas treneris A. Austrups tika apbalvots ar Eiropas Vieglatlētikas asociācijas balvu par "nozīmīgu ieguldījumu sportā un kalpošanu tā labā, demonstrējot izcilas trenera iemaņas".[22] Pati Laura tika atzīta par 2012. gada uzlēcošo zvaigzni Latvijas sportā.[23]

2013. gada Eiropas čempionātā telpās Laura Ikauniece pieccīņā izcīnīja 10. vietu ar 4224 punktiem.[24] 2013. gada pirmajās septiņcīņas sacensībās Hypo-Meeting Gecisā, Austrijā, viņa izcīnīja 6. vietu ar 6186 punktiem.[25] 2013. gada Universiādē Kazaņā, Krievijā, viņa, uzstādot personisko rekordu lodes grūšanā, izcīnīja sudraba medaļu septiņcīņā.[26] Pēc Ukrainas sportistes Tatjanas Černovas diskvalifikācijas par dopinga lietošanu (diskvalificēta 2016. gadā, apelācija noraidīta 2017. gadā), L. Ikauniece kļuva par Universiādes čempioni. Tā paša gada Pasaules čempionātā, kas notika Krievijas galvaspilsētā Maskavā, viņa ieņēma 11. vietu, kas bija Latvijas sportistu augstākais sasniegums.

2014. gada janvārī tika atzīta par 2013. gada labāko Latvijas vieglatlētu.[27] 2014. gada februārī sasniedza Latvijas rekordu pieccīņā.[28]

2015. gada 31. maijā, izcīnot 8. vietu prestižajās daudzcīņu sacensībās Austrijas pilsētā Gecisā laboja Latvijas rekordu, sasniedzot rezultātu 6436 punkti[29] (iepriekšējais viņas personiskais rekords bija ar A. Grabusti dalīts Latvijas rekords). 5. jūlijā Eiropas kausa otrās līgas sacensībās Inovroclavā viņai izdevās vēl vairāk uzlabot Latvijas rekordu, sasniedzot 6470 punktus.[30] 2015. gada Pasaules čempionātā ar jaunu Latvijas rekordu (6516 punkti) izcīnīja bronzas medaļu. Tā bija trešā medaļa Latvijas sportistiem Pasaules čempionāta vēsturē (divas no tām izcīnītas pēc neatkarības atgūšanas). Ikauniece ieguva 2015. gada pasaules daudzcīņnieku kausu.[31]

2016. gada 29. maijā Gecisā atkal laboja Latvijas rekordu, sasniedzot rezultātu 6622 punkti un ieņemot otro vietu prestižākajās daudzcīņas komercsacensībās.[32] 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs, uzstādot personisko rekordu trijās disciplīnās, L. Ikauniece izcīnīja 4. vietu ar 6617 punktiem, par 5 punktiem atpaliekot no personiskā un nacionālā rekorda un tikai par 36 punktiem no bronzas medaļas ieguvējas.[33] Pēc olimpiskajām spēlēm sportistes treneris Austrups paziņoja par sadarbības pārtraukšanu.[34]

2017. gada 28. maijā Gecisā atkal laboja Latvijas rekordu, sasniedzot rezultātu 6815 punkti un ieņemot trešo vietu prestižākajās daudzcīņas komercsacensībās.[35]

Divreiz (2015. un 2016. gadā) saņēmusi Latvijas Gada balvu sportā kā labākā sportiste.

Pēc traumu izdziedēšanas starptautiskā līmenī L. Ikauniece atgriezās 2019. gada ziemas sezonā, kad Eiropas čempionātā telpās Glāzgovā ieguva piekto vietu un uzstādīja jaunu Latvijas rekordu pieccīņā (4701 punkts).[36] 2019. gada maijā, veicot pirmo septiņcīņu pēc ilga sacensību pārtraukuma, viņai izdevās sasniegt labu rezultātu 6476 punkti un iegūt otro vietu prestižajās Gecisas sacensībās, kur pirms diviem gadiem viņa uzstādīja Latvijas rekordu.

Personiskie rekordi

labot šo sadaļu
Disciplīna Rezultāts Datums Vieta Piezīmes
Pieccīņa (telpas) 4701 punkti 2019. gada 1. marts   Glāzgova, Skotija, Lielbritānija Latvijas rekords
Septiņcīņa 6815 punkti 2017. gada 28. maijs   Gecisa, Austrija Latvijas rekords
200 m 23,64 s 2016. gada 28. maijs   Gecisa, Austrija
800 m 2:09,43 min 2016. gada 13. augusts   Riodežaneiro, Brazīlija
100 m/b 13,07 s 2016. gada 28. maijs   Gecisa, Austrija
Augstlēkšana 1,84 m 2014. gada 2. augusts   Ogre, Latvija
Tāllēkšana 6,64 m 2017. gada 28. maijs   Gecisa, Austrija
Lodes grūšana 14,03 m 2018. gada 19. jūlijs   Tallina, Igaunija
Šķēpa mešana 55,93 m 2016. gada 13. augusts   Riodežaneiro, Brazīlija

Sasniegumi

labot šo sadaļu
Gads Sacensības Norises vieta Datums Vieta Disciplīna Rezultāts Rezultāts pa disciplīnām
2009 Pasaules jaunatnes čempionāts   Bresanona, Itālija 2009. gada 11. jūlijs 2. vieta Septiņcīņa 5647 punkti 14,22 — 1,82 — 9,71 — 24,75 — 5,67 — 42,53 — 2:20,94
Eiropas Jaunatnes olimpiāde   Tampere, Somija 2009. gada 21. jūlijs 3. vieta Augstlēkšana 1,82 metri —
2009. gada 24. jūlijs 4. vieta Tāllēkšana 6,12 metri —
2010 Pasaules junioru čempionāts   Monktona, Kanāda 2010. gada 23. jūlijs 6. vieta Septiņcīņa 5618 punkti 14,57 — 1,69 — 10,80 — 25,47 — 5,85 — 49,04 — 2:21,40
2011 Eiropas junioru čempionāts   Tallina, Igaunija 2011. gada 22. jūlijs 3. vieta Septiņcīņa 6063 punkti 13,97 — 1,78 — 12,09 — 24,93 — 5,90 — 50,70 — 2:16,31
2012 Eiropas čempionāts   Helsinki, Somija 2012. gada 30. jūnijs 2. vieta Septiņcīņa 6335 punkti 13,53 — 1,83 — 11,81 — 24,36 — 6,31 — 47,32 — 2:12,82
Olimpiskās spēles   Londona, Apvienotā Karaliste 2012. gada 4. augusts 9. vieta Septiņcīņa 6414 punkti 13,71 — 1,83 — 12,64 — 24,16 — 6,13 — 51,27 — 2:12,13
2013 Eiropas čempionāts telpās   Gēteborga, Zviedrija 2013. gada 1. marts 10. vieta Pieccīņa 4224 punkti 8,67 — 1,75 — 11,91 — 5,92 — 2:18,24
Universiāde   Kazaņa, Krievija 2013. gada 11. jūlijs 1. vieta Septiņcīņa 6321 punkts 13,85 — 1,80 — 12,88 — 24,08 — 6,20 — 48,67 — 2:14,10
Pasaules čempionāts   Maskava, Krievija 2013. gada 13. augusts 11. vieta Septiņcīņa 6159 punkti 13,89 — 1,80 — 12,36 — 24,73 — 5,96 — 50,75 — 2:16,05
2014 Eiropas čempionāts   Cīrihe, Šveice 2014. gada 15. augusts 6. vieta Septiņcīņa 6310 punkti 13,61 — 1,82 — 12,58 — 24,75 — 6,20 — 51,30 — 2:16,90
2015 Pasaules čempionāts   Pekina, Ķīna 2015. gada 23. augusts 3. vieta Septiņcīņa 6516 punkti 13,21 — 1,77 — 12,71 — 23,97 — 6,32 — 53,67 — 2:13,79
2016 Eiropas čempionāts   Amsterdama, Nīderlande 2016. gada 6. jūlijs 23. vieta 100 m/b 13,51 s —
Olimpiskās spēles   Riodežaneiro, Brazīlija 2016. gada 13. augusts 4. vieta Septiņcīņa 6617 punkti 13,33 — 1,77 — 13,52 — 23,76 — 6,12 — 55,93 — 2:09,43

Sezonu labākie rezultāti

labot šo sadaļu
Gads Rezultāts Vieta Datums
2008 5175 punkti   Jalta, Ukraina 2008. gada 17. maijs
2010 5618 punkti   Monktona, Kanāda 2010. gada 23. jūlijs
2011 6063 punkti   Tallina, Igaunija 2011. gada 22. jūlijs
2012 6414 punkti   Londona, Apvienotā Karaliste 2012. gada 4. augusts
2013 6321 punkts   Kazaņa, Krievija 2013. gada 8. jūlijs
2014 6320 punkti   Gecisa, Austrija 2014. gada 1. jūnijs
2015 6516 punkti   Pekina, Ķīna 2015. gada 23. augusts
2016 6622 punkti   Gecisa, Austrija 2016. gada 29. maijs

Atsauces

labot šo sadaļu
  1. ↑ 1,0 1,1 «2012. gada Olimpisko spēļu profils». London2012.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 18. jūlijā. Skatīts: 2012. gada 22. jūlijā.
  2. ↑ 2,0 2,1 Freimanis, Jānis. "Uz naglām". Sporta Avīze 2015. gada oktobris (10.): 34.–42. lpp. ISSN 1691-0451.
  3. ↑ «Laurai Ikauniecei izdevies piepildīt mammas sapni par līdzdalību olimpiādē». Diena.lv. Skatīts: 2012. gada 22. jūlijā.
  4. ↑ 4,0 4,1 4,2 Blaua, Līga (2012. gada 1. augustā). "Viss vēl tikai būs". Ieva 31 (770): 12.—15. lpp. ISSN 1407-2033.
  5. ↑ 5,0 5,1 Ģirts Kasparāns (2012. gada 13. jūlijā). "Mātes sapnis piepildījies". SestDiena: 20.—24. lpp.
  6. ↑ «Apprecējusies smukā vieglatlēte Laura Ikauniece. FOTO». Kasjauns.lv. 2014. gada 7. jūlijā. Skatīts: 2014. gada 8. jūlijā.
  7. ↑ «Laurai Ikauniecei gads sākas ar pārmaiņām privātajā dzīvē». LA.lv (latviešu). Skatīts: 2019. gada 20. janvārī.
  8. ↑ «Vieglatlēte Laura Ikauniece paziņo par bērniņa gaidībām». tv3.lv (latviešu). 2024-07-02. Skatīts: 2024-09-28.
  9. ↑ «Ikauniece: Ir bijis pat tā, ka mamma halātā man rāda, kā pareizi jāskrien no zemā starta». Diena.lv. Skatīts: 2012. gada 30. augustā.
  10. ↑ «Dieva dotais pašas rokās». Sporto.lv. 2009. gada 24. jūlijā. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 5. novembrī. Skatīts: 2012. gada 30. jūnijā.
  11. ↑ Laurai Ikauniecei pasaules sudrabs, sportacentrs.com
  12. ↑ «Valsis vieglatlētikas stadionā». Diena.lv. Skatīts: 2012. gada 30. augustā.
  13. ↑ Laura Ikauniece izcīna bronzu Eiropas Jaunatnes olimpiādē Arhivēts 2009. gada 26. jūlijā, Wayback Machine vietnē., apollo.lv
  14. ↑ «10th European Youth Olympic Festival 2009 - Athletics». Tampereenpyrinto.fi. Skatīts: 2012. gada 30. jūnijā.[novecojusi saite]
  15. ↑ Ikauniecei bronza Eiropas U-20 čempionātā, sportacentrs.com
  16. ↑ Septiņcīņniece Ikauniece izcīna bronzas medaļu Eiropas junioru čempionātā, delfi.lv
  17. ↑ «Ikauniecei olimpiskais A normatīvs septiņcīņā». Sportacentrs.com. 2012. gada 27. maijā. Skatīts: 2012. gada 27. maijā.
  18. ↑ «Ikauniece izcīna Eiropas bronzu septiņcīņā». Sportacentrs.com. 2012. gada 30. jūnijā. Skatīts: 2012. gada 30. jūnijā.
  19. ↑ «Septiņcīņniece Ikauniece izcīna bronzas medaļu Eiropas čempionātā». Kasjauns.lv. Skatīts: 2012. gada 1. jūlijā.
  20. ↑ LVS. «Aigai Grabustei – bronzas medaļa Eiropas čempionātā». Sportacentrs.com, 2014. gada 21. janvārī. Skatīts: 2014. gada 21. janvārī.
  21. ↑ «Ikauniece noslēdz olimpiādi ar jaunu rekordu un 9. vietu». Sportacentrs.com. Skatīts: 2012. gada 4. augustā.
  22. ↑ «Eiropas Vieglatlētikas asociācija apbalvo Ikaunieces treneri Austrupu». Tvnet.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 18. oktobrī. Skatīts: 2012. gada 3. novembrī.
  23. ↑ «Par Latvijas gada labākajiem sportistiem atzīti Štrombergs un Radeviča». Delfi.lv. Skatīts: 2012. gada 22. decembrī.
  24. ↑ «Jeļizarova labo Latvijas rekordu, taču finālā neiekļūst; Ikauniece desmitā». Sportacentrs.com. 2013. gada 1. martā. Skatīts: 2013. gada 2. martā.
  25. ↑ «Ikauniecei sestā vieta prestižās sacensībās Gecisā». Sportacentrs.com. Skatīts: 2013. gada 27. maijā.
  26. ↑ «Ikauniece - pasaules Universiādes vicečempione». Sportacentrs.com. Skatīts: 2013. gada 12. jūlijā.
  27. ↑ «Ikauniece atzīta par Latvijas gada vieglatlētu». Diena.lv. 2014. gada 14. janvārī. Skatīts: 2014. gada 14. janvārī.
  28. ↑ «Laura Ikauniece par 33 punktiem labo Latvijas rekordu pieccīņā». Sportacentrs.com. 2014. gada 8. februārī. Skatīts: 2014. gada 8. februārī.
  29. ↑ Ikauniecei-Admidiņai astotā vieta un labots Latvijas rekords prestižajās Gēcisas sacensībās LSM.lv
  30. ↑ Ikauniece-Admidiņa Polijā labo sev piederošo Latvijas rekordu, sportacentrs.com
  31. ↑ «Ikauniece-Admidiņa kļūst par pasaules daudzcīņnieku kausa ieguvēju». Tvnet.lv. 2015. gada 20. septembrī. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 22. septembrī. Skatīts: 2015. gada 22. septembrī.
  32. ↑ «Ikauniecei-Admidiņai jauns valsts rekords un sudrabs prestižās sacensībās Austrijā». diena.lv. Skatīts: 2016. gada 1. jūnijā.
  33. ↑ «Ikauniece-Admidiņa varonīgi izrauj ceturto vietu olimpiskajās spēlēs». diena.lv. 2016. gada 14. augustā. Skatīts: 2016. gada 14. augustā.
  34. ↑ «Ikaunieces-Admidiņas treneris pārtrauc sadarbību ar sportisti». delfi.lv. 2016. gada 15. augustā. Skatīts: 2016. gada 15. augustā.
  35. ↑ Ikauniece–Admidiņa prestižajās sacensībās Gecisā labo Latvijas rekordu septiņcīņā
  36. ↑ Ikauniece ar Latvijas rekordu paliek piektā Eiropas telpu čempionātā daudzcīņā LSM

Ārējās saites

labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Laura Ikauniece
Apbalvojumi
Priekštecis:
Anastasija Grigorjeva 		Latvijas gada sportiste
2015—2016 		Pēctecis:
Aļona Ostapenko
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Laura_Ikauniece&oldid=4175460"
  NODES
mac 1
Note 1
os 11