Lieldienu sacelšanās
Lieldienu sacelšanās (īru: Éirí Amach na Cásca, angļu: Easter Rising)[1] bija bruņotas sacelšanās Īrijā Lieldienu nedēļā 1916. gada aprīlī. Sacelšanās uzsāka īru republikāņi pret britu varu Īrijā ar mērķi izveidot neatkarīgu Īrijas Republiku, kamēr Apvienotā Karaliste cīnījās Pirmajā pasaules karā. Tā bija nozīmīgākā sacelšanās Īrijā kopš 1798. gada sacelšanās. Sešpadsmit no sacelšanās līderiem tika nosodīti ar nāvessodu 1916. gada maijā.
| Lieldienu sacelšanās Éirí Amach na Cásca | |||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Daļa no Īru revolucionārais periods | |||||||
 | |||||||
| |||||||
| Karotāji | |||||||
|
| ||||||
| Komandieri un līderi | |||||||
| Spēks | |||||||
| 16 000 britu karaspēks un 1000 bruņoto ĪKK Dublinā līdz nedēļas beigām | ||||||
| Zaudējumi | |||||||
|
| ||||||
| |||||||
Nāvessodi un turpmākie politiskie notikumi galu galā veicināja tautas atbalsta pieaugumu Īrijas neatkarības idejai.
Lieldienu sacelšanās, kuras organizēja septiņu cilvēku Īru republikāņu brālības militārā padome, sākās Lieldienu pirmdienā, 1916. gada 24. aprīlī, un ilga sešas dienas. Īru brīvprātīgo dalībnieki, kuru vadīja skolmeistars un īru valodas aktīvists Patriks Pīrss, kuriem pievienojās mazākā Īrijas pilsoņu armija Džeimss Konolijs un 200 sievietes no Cumann na mBan, sagrāba stratēģiski svarīgas ēkas Dublinā un proklamēja Īrijas Republiku. Britu armija ieveda tūkstošiem papildspēku, kā arī artilēriju. Ceļos uz pilsētas centru notika ielu kaujas, kur nemiernieki bremzēja britu virzību, radot daudz upuru. Citviet Dublinā kaujas galvenokārt ietvēra snaiperu un tāldarbības ieroču kaujas. Galvenās nemiernieku pozīcijas pakāpeniski tika ielenktas un bombardētas ar artilēriju. Citās Īrijas daļās notika citas atsevišķas darbības. Brīvprātīgo līderis Eoins Maknīls bija izdevis pretpavēli, cenšoties apturēt sacelšanās, kas ievērojami samazināja nemiernieku skaitu, kas mobilizējās.
Sakāve
labot šo sadaļuAr daudz lielāku skaitu un smagākiem ieročiem britu armija apspieda sacelšanās. Pīrss sestdien, 29. aprīlī, piekrita beznosacījumu kapitulācijai, lai gan vēl turpinājās cīņas. Pēc kapitulācijas valstī palika karastāvoklis. Aptuveni 3500 cilvēku nonāca britu gūstā, un 1800 no viņiem tika nosūtīti uz internēšanas nometnēm vai cietumiem Lielbritānijā. Lielākajai daļai Sacelšanās līderu tika izpildīts nāvessods pēc kara likumiem. Sacelšanās atkal izvirzīja republikānismu Īrijas politikas priekšplānā, kurā gandrīz piecdesmit gadus dominēja konstitucionālais nacionālisms. Pretošanās britu reakcijai uz sacelšanos veicināja izmaiņas sabiedriskajā viedoklī un virzību uz neatkarību, kā liecina 1918. gada decembra vēlēšanas Īrijā, kurās uzvarēja partija Sinn Féin, kas sasauca Pirmo Parlamentu un pasludināja neatkarību.
Sacelšanās sekas
labot šo sadaļuNo 485 sacelšānās upuriem 260 bija civiliedzīvotāji, 143 bija Lielbritānijas militārpersonas un policijas darbinieki un 82 bija Īrijas nemiernieki, tostarp 16 nemiernieki, kuriem tika izpildīts nāvessods par viņu lomu sacelšanās procesā. Vairāk nekā 2600 cilvēku tika ievainoti. Daudzi civiliedzīvotāji tika nogalināti vai ievainoti britu artilērijas apšaudē vai arī tika sajaukti ar nemierniekiem. Citi tika nokļuvuši krustuguns apšaudē starp britiem un nemierniekiem. Apšaudes un to izraisītie ugunsgrēki atstāja daļu no Dublinas centra drupās.
Skatīt arī
labot šo sadaļuAtsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Department of the Taoiseach – Easter Rising». Taoiseach. Skatīts: 2011. gada 13. novembris.
Ārējās saites
labot šo sadaļu| Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Easter Rising |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Lieldienu sacelšanās.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
 | Šis ar Īriju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |