Lieliecavas muiža

Lieliecavas muiža (vācu: Groß-Eckau) bija muiža, kuras kungu māja atradās Iecavas pilsētā. No tās celtnēm saglabājusies tikai klēts un vējrādītājs ar gadskaitli 1770 uz tā, kā arī bijusī dārznieka māja un veļas māja upes otrā krastā.

Lieliecavas muiža (pirms 1915. gada).

Vēsture

16. gadsimtā muiža piederēja fon Trotu dzimtai (Trotta genannt Treyden). 1773. gadā muižu ieguva Pēteris fon der Pālens, 1826. gadā to mantoja viņa dēls Pēterim. Pēc viņa nāves 1864. gadā muižu mantoja viņa brāļadēls grāfs Leonīds fon der Pālens, 1908. gadā viņa dēls Sergejs. Pirmā pasaules kara Kurzemes ofensīvas laikā 1915. gada vasarā muižas kungu māju nodedzināja Krievijas karaspēka atkāpšanās laikā.

Pēc 1920. gada zemes reformas muižas zemi Pāleniem atsavināja.

• 
  Muižas skats 1661. gadā (Šturna zīmējums)
• 
  Iecavas dzirnavas un baznīca (1901)
• 
  Lieliecavas muižas ēkas (pirms 1914)
• 
  Lieliecavas muiža pēc nodedzināšanas (1915)
• 
  Lieliecavas muiža pēc nodedzināšanas 1915

Muižas kungu māja

Muižas kungu māja bija būvēta agrīnā klasicisma stilā. Iespējams, ka ēkas arhitekts bijis Johans Georgs Berlics. Tās galvenais korpuss stiepās paralēli Iecavas upei un sastāvēja no divstāvu vidusdaļas ar septiņām ailu asīm, kam piekļāvās vienstāvu piecasu sānu trakti. Centrālo rizalītu ar četriem joniska ordera pilastriem visā platumā iezīmēja platas monumentālas kāpnes. Ēkas aizmugurē galvenajam korpusam pieslēgtie sānu spārni pārvērta pili rotaļīgā vasarnīcā, ko vēl vairāk uzsvēra sarežģītas vairāklaidu kāpnes un īpatnējie nošļauptie izvirzījumi ēkas iekšējos stūros, kur kolonnas atkārtoja galvenās fasādes ieejas portika motīvu.