Litorāle
Litorāle jeb litorālā zona (latīņu: litoralis — piekrastes), arī paisuma-bēguma zona ir piekrastes apgabals, kurš applūst ar jūras ūdeni paisuma laikā un nosusinās bēguma laikā. Šī zona atrodas starp pašu augstāko ūdens līmeni paisuma maksimumā un pašu zemāko līmeni bēguma maksimumā. Zonu, kas atrodas zem litorāles, sauc par sublitorālo zonu (sublitorāli). Savukārt zonu virs litorāles sauc par supralitorālo zonu (supralitorāli).
Reizēm par litorāli sauc jūras dibenu līdz 40—50 metru dziļumam (viļņu darbības zemākā robeža) vai pat līdz 200 metriem.
Litorāle limnoloģijā ir zona no saldūdens ūdenskrātuves ūdens virsmas līdz augstāko ūdensaugu augšanas zemākajai robežai, bet reizēm arī daudzšūnu aļģu (makrofītu) izplatības robežai. Tomēr limnoloģijā litorālo zonu mēdz izdalīt starp ūdenstilpes augšējo un apakšējo ūdens svārstību līmeni. Tad sublitorāle tiek noteikta kā zona no litorāles apakšējās robežas līdz augu valsts izplatības apakšējai robežai. Vēl viena limnoloģiskā litorāles noteikšana ir zona, kuras ietvaros Saules gaisma sasniedz ūdenstilpes dibenu.[1]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Latvijas padomju enciklopēdija. 6. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija.