Naturalizācija
Naturalizācija ir juridisks pilsonības iegūšanas process, kura pamatā ir iesniedzēja brīvprātīga griba. Naturalizācijas procedūru reglamentē valsts tiesību akti.[1]
Lai iegūtu pilsonību, parasti ir jāizpilda vairāki nosacījumi (valsts valodas un vēstures zināšanas, legāls iztikas avots utt.).
Naturalizācija Latvijā
labot šo sadaļuLatvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā no 15 gadu vecuma uzņem, ja:
- persona ne mazāk ka pēdējos 5 gadus pastāvīgi dzīvo Latvijā (Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas Zonas valstu un Šveices Konfederācijas pilsoņiem 5 gadus ir Eiropas Savienības pilsoņa pastāvīgās uzturēšanās apliecība, citas valsts pilsoņiem 5 gadus ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja Latvijā) un var to dokumentāri pierādīt;
- persona prot latviešu valodu;
- persona zina valsts himnas tekstu, Latvijas vēstures un kultūras pamatus, un Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumus;
- personai ir legāls iztikas avots.[2]
Vienlaikus ar personu, bez papildu valsts nodevas samaksas, var naturalizēties bērni līdz 15 gadu vecumam (ja to pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā). Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā neuzņem personas, kuras ir kriminālsodītas, saistītas ar terorismu, darbojas pretvalstiskā vai noziedzīgā organizācijā, nav izpildījušas nodokļu vai citas maksājuma saistības pret valsti, vai arī uz tām attiecas citi Pilsonības likuma 11.pantā minētie ierobežojumi.
Denaturalizācija
labot šo sadaļuDenaturalizācija ir pilsonības zaudēšana, kā arī brīvprātīgā atteikšanās no pilsonības.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Naturalization | Definition & Facts | Britannica». www.britannica.com (angļu). 2023-05-30. Skatīts: 2023-05-31.
- ↑ «Naturalizācija | Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde». www.pmlp.gov.lv (latviešu). Skatīts: 2023-05-31.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Naturalizācija.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)